{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2035_PREMJERS17062009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Mēs pārrunājām ar premjeru valdības darbus, kas neatliekami veicami pēc ļoti grūto grozījumu pieņemšanas Saeimā vakar un kādi būtu valdības soļi arī pēc ministra Eglīša demisijas. Faktiski, kā sagatavoties strukturālajām reformām pēc iespējas ātrāk, lai tiešām tās ieviestu dzīvē ar reālu atdevi. Reizē arī, kas būtu darāms, lai nāktu pretī gan skolotājiem, gan mediķiem, gan arī policistiem, lai visas šīs sistēmas sāktu strādāt pēc iespējas ātrāk normālā režīmā.
Jautājums: Prezidenta kungs un arī premjera kungs, kā jūs vērtējat veselības ministra demisiju?
Valsts prezidents: Šajā brīdī, kad ir veicamas grūtas un reālas reformas, valstī ir nepieciešams ministrs, kas ir pārliecināts par savām spējām. Un šāds ministrs ir jāatrod pēc iespējas ātrāk. Es pat teiktu šodien, lai viņš rīt jau varētu sākt strādāt.
Ministru prezidents: Kas attiecas uz Eglīša kunga demisiju, tad Eglīša kungs ir izvēlējies vieglāko ceļu - demisionēt, nevis risināt nozares problēmas krīzes situācijā. Pašreiz es sagaidu no Tautas partijas skaidru atbildi, vai Tautas partija ir gatava turpināt vadīt šo nozari un, ja jā, tad tiešām Tautas partijai jānominē cits kandidāts.
Jautājums: Jau šodien?
Ministru prezidents: Jo ātrāk, jo labāk!
Jautājums: Vai Jūs varētu komentēt, kad mēs tagad saņemsim naudu no Starptautiskā valūtas fonda?
Ministru prezidents: Es atvainojos, man vēl jādodas uz valdības sēdi. Pēc valdības sēdes man būs kārtējā preses konference, kurā es sniegšu atbildes uz jūsu jautājumiem.
Jautājums: Prezidenta kungs, šodien Kera kungs ir izteicies, ka Jūs esot piespiedis panākt vienošanos, kas iznīcina veselības nozari. Daļa atbildība būtu jāuzņemas Jums, nevis demisionējušam Eglīša kungam. Kā Jūs to vērtējat?
Valsts prezidents: Tas ir Kera kunga redzējums uz notikumiem valstī. Mans uzdevums ir panākt valstī stabilitāti, panākt to, lai valdība pieņemtu lēmumus, bet tieši kādus valdība pieņem lēmumus, tas tomēr ir valdības kompetencē. Un arī kādus lēmumus pieņem par veselības nozari, tas ir veselības nozares ministra kompetencē.
Jautājums: Pensionāru federācija šodien ir aicinājusi Jūs pārņemt varu valstī līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Kā Jūs komentētu šādu priekšlikumu?
Valsts prezidents: Viennozīmīgi es esmu parlamentāras valsts piekritējs un to, ka parlamentāra valsts funkcionē vislabāk no citiem demokrātijas modeļiem. Šobrīd valdībai ir izlēmīgi jāstrādā un jāveic tās reformas, kuras tā ir gan plānojusi, gan solījusi, gan apņēmusies izdarīt. Prezidenta loma šajā ir tieši būt katalizatoram, būt stabilizējošam faktoram, nevis graujošam faktoram.
Jautājums: Vakar Saeimā sakarā ar budžetu bija pieņemts lēmums par pensijām un pabalstiem, kurš ir pretrunā ar Satversmi. Kā Jūs vērtējat politiķu rīcību šajā sakarā?
Valsts prezidents: Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un, ja kādu lēmumu mēs apšaubām par atbilstību Satversmei, tad šāda prasība ir jāiesniedz Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa pēc sava atzinuma sniedz mums skaidru atbildi, vai ir bijusi atbilstība Satversmei vai nav. Šis tiesiskais process ir jāiziet jebkurā gadījumā, kad mums ir šaubas vai kad mēs domājam, ka ir pārkāptas pilsoņu tiesības, kas ir paredzētas Satversmē - tikai tiesiskā ceļā!
Jautājums: Vakar izskanēja baumas, ka Jūs esat saņēmis uzaicinājumu ierasties Saeimā, kad tika lemts par budžeta grozījumiem. Vai tā ir taisnība?
Valsts prezidents: Baumas gan parasti nekomentēju, bet šoreiz varu teikt, ka tā noteikti nav taisnība. Saeima mums ir likumdevējs, pats tiek galā ar saviem pienākumiem un arī uzņemas atbildību par visu, ko viņi dara. Prezidents ir viesis Saeimas namā, bet ne pēkšņs viesis. Tā nav taisnība.
Jautājums: Prezidenta kungs, vai Jūs personīgi uzraugāt pašreiz notiekošo strukturālo reformu procesu? Finanšu ministrija ir publicējusi diezgan drastiskus mērus, kas tiks pieņemti rudenī un kas ir plānoti uz nākošo gadu?
Valsts prezidents: Strukturālās reformas nozīmē, ka pati pārvaldības struktūra un arī nozares struktūra tiek mainīta. Strukturālās reformas nenozīmē vienkāršu lineāru naudas griešanu, kā tas parādās Finanšu ministrijas dokumentos. Manuprāt, katram ministram ir jādod daudz lielāka rīcības brīvība rīkoties ar saviem līdzekļiem, lai savas nozares gan pārvaldītu, samazinot to struktūru, gan arī nozares struktūru sakārtot, lai to varētu veikt ar tiem budžeta līdzekļiem, kādi ir pieejami Latvijas valstij. Un ar tādu vienkāršo domu – ja tā ir izglītība, tad pirmajā vietā ir skolnieks, ja tā ir veselības aprūpe, tad pirmajā vietā ir pacients, un jāveido struktūra tā, lai skolnieks un pacients saņemtu to, ko valsts viņam ir solījusies dot. Un tā ir ministra atbildība, tā ir ministrijas aparāta atbildība veikt šīs reformas pēc iespējas ātrāk.
Šīs reformas ir jāveic noteiktā dialogā ar partneriem. Katrā nozarē ir arodbiedrība, katrā nozarē ir arī speciālistu asociācijas, it sevišķi tas ir medicīnā, kur katra var nākt talkā, lai beigu beigās veselības aprūpe būtu tāda, ar kuru būtu apmierināti gan pacienti, gan arī nozarē strādājošie. Ja tas notiks tikai komandu veidā, efekta nebūs, rezultāta nebūs, mums būs tikai konflikti, mums būs daudz strīdu. No tā cietīs tas pacients un tas skolnieks, kam faktiski šīs nozares ir radītas. Mēs gribam izglītotus skolniekus, mēs gribam aprūpētu pacientu. Ja mēs to gribam, tad tas mums ir jāizdara, bet ciešā sadarbībā starp ministriju un partneriem. Jāiesaista šajā procesā nozarē strādājošie. Ja nozarē strādājošie tiks aizmirsti, nekāda reforma mums neizdosies, mums būs tikai konfrontācija, mums būs strīdi, konflikti un no tā cietīs vienkāršie iedzīvotāji.
Šobrīd ir tāds stāvoklis, kad katram ir jāapzinās sava atbildība - „Ko es varu dot šim pārmaiņu procesam?” Ne tikai protestēt, bet piedalīties. Pirmie asni ir, un es domāju, ka šobrīd, kad tas grūtais lēmums ir pieņemts un šie kontroles skaitļi, cik naudas katrai nozarei ir, ir zināmi, tad nevajag ar tiem spekulēt, bet vajag sākt ar tiem strādāt un panākt to, kas mums ir panākams.
Jautājums: Redzot, cik smagi tagad gāja ar budžeta izdevumu samazināšanu, runājot ar politiķiem, vai Jums ir radusies pārliecība, ka viņi spēs pieņemt lēmumu samazināt budžetu vēl par pusmiljardu nākamā gadā un ka tas notiks gludāk nekā līdz šim?
Valsts prezidents: Pirmkārt, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka privātais sektors, kuram ir ļoti lielas grūtības, tie ir uzņēmēji, kuriem bieži vien bija apgrozījuma samazināšanās par 70%, bieži vien ražošanas apstāšanās uz vairākiem mēnešiem, tomēr spēja reaģēt, pielāgoties. Un sākās kaut minimāla, tomēr augšupeja. Šobrīd nekas nav darīts tieši valsts sektorā, publiskajā sektorā. Mēs esam cerējuši, ka kāds mūsu vietā krīzi atrisinās un visas lietas atrisināsies pašas no sevis. Tā nebūs. Tagad ir kārta publiskajam sektoram.