{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_1977_premjers27052009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Šodien kārtējā tikšanās reizē Ministru prezidents informēja par to, kā veicas ar budžeta grozījumu sagatavošanu, vai šī budžeta grozījumu sagatavošana notiek saskaņā ar iepriekš noteikto kārtību. Viņš informēja arī par koleģiālo klimatu tajās ministrijās, kurās tiek plānotas lielākās reformas – Veselības ministrijā un Izglītības ministrijā. Tāpat mēs pārrunājām arī to, kāds ir valdības viedoklis, sākot sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu. Pārrunājām, kas būtu darāms, lai uzlabotu turpmāk vēlēšanu vidi saskaņā ar to, kā pašlaik iet vēlēšanu kampaņa. Pārrunājām arī iespēju nodot tomēr Saeimai grozījumus kriminālprocesā, kas uzliktu kriminālatbildību par pārkāpumiem partiju finansēšanā un vēlēšanu kampaņā. Esam atvērti jūsu jautājumiem.
LETA: Gribēju lūgt Jūsu komentāru par šodienas valdības lēmumu noteikt atlaišanas pabalstu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vienas mēnešalgas apmērā. Kā Jūs to vērtējat, ņemot vērā, ka liels skaits skolotāju zaudēs darbu?
Valsts prezidents: Tā ir valdības kompetence, un šajos grūtajos laikos, kad ir ierobežots līdzekļu daudzums, acīmredzot kādas korekcijas sociālajos pabalstos un arī atlaišanas pabalstos būs vienkārši neizbēgamas. Ne tāpēc, ka valdība vēlētos kaitēt vai kaut kādā veidā ietekmēt šos darbiniekus, bet tieši tāpēc, ka līdzekļu valstī trūkst. Es domāju, ka Ministru prezidents noteikti varēs sniegt precīzāku argumentāciju, kāpēc tieši tāds lēmums un ne savādāks šodien tika pieņemts.
TV3: Kā jūs vispār vērtējat šo te valdības budžeta izstrādi? Aprīļa sākumā Jūs izvirzījāt uzdevumus ekonomikas jomā un no visiem trijiem, ko Jūs minējāt, neviens šobrīd vismaz nav izpildīts – ne par ekonomikas sildīšanu, ne par budžeta grozījumu pieņemšanu, ne arī par sociālo palīdzības atbalsta programmu?
Valsts prezidents: Katrā ziņā katrā tikšanās reizē, kas mums notiek reizi nedēļā, visu šo procesu virzīšanos uz pozitīvo iznākumu mēs ar Ministru prezidentu pārrunājam. Protams, es Jums piekrītu, ka neviens process nav pabeigts pilnībā. Bet katrā ziņā visi ir procesā. Tas nozīmē, ka mēs tomēr gaidām no valdības pozitīvu rezultātu.
TV3: Šlesers izteicies, ka Jūs varētu atlaist Saeimu tomēr pēc vēlēšanām tieši dēļ valdības nespējas pieņemt atbildīgus lēmumus – rīkoties, kā viņš izteicās.
Valsts prezidents: Cik mēs zinām, tiesības atlaist Saeimu ir tikai Latvijas tautai. Tātad vai nu pēc tautas pašas iniciatīvas vai arī pēc Prezidenta iniciatīvas. Šobrīd tādi jautājumi nav dienaskārtībā. Šobrīd mūsu dienaskārtībā ir daudz nopietnāki jautājumi – tas ir tas, kā mēs sagatavosim strukturālās reformas un sagatavosim budžeta grozījumus. Strukturālām reformām tiešām ir konkrēti termiņi. Jāsaprot, ka izglītības reforma ir jāpabeidz pamatos līdz 1.septembrim, un veselības aprūpes reforma pamatos ir jāpabeidz līdz 1.janvārim. Tie ir pietiekami daudz un grūti uzdevumi, kas šogad ir jāpaveic, lai mēs tagad koncentrētos uz to, kas būtu, ja būtu.
Delfi: Kā Jūs vērtējat izglītības reformas norisi? Vēl joprojām daudzi skolotāji nezin, vai viņiem būs rudenī darbs. Tāpat ministre neatklāj, cik skolotāji tiks atlaisti. Arī premjers ir apmierināts ar to, kas notiek. Jūsuprāt viss ir kārtībā?
Valsts prezidents: Mani vēl joprojām mazliet uztrauc koleģiālais režīms vai koleģiālā atmosfēra, kāda ir pašā Izglītības ministrijā, kas rada ļoti daudz domstarpības pašā sabiedrībā un arī izglītības darbinieku sabiedrībā. Tad, kad tiks pieņemti budžeta grozījumi, un tas datums ir diezgan tuvu, tad nevarētu būt neviena punkta, kurā ir neskaidrības. Ir skaidri pateikts, ka nauda sekos skolniekam. Nav pateikts - tieši cik, jo budžets nav pieņemts. Ir skaidri pateikts, ka šo reformu veiks pašvaldības, tātad jaunās pašvaldības, ko mēs ievēlēsim 6.jūnijā. Protams, ir citi normatīvie akti, par kuriem Izglītības ministrijai būtu jāinformē.
Delfi: Vai Jūs esat apmierināts ar ministrijas darbu?
Valsts prezidents: Es neņemšos vērtēt ministra darbu. Pirmkārt, to vērtēs Ministru prezidents. Katrā ziņā tas, kas mani uztrauc, ir tieši koleģiālais klimats Izglītības ministrijā, kura veic ļoti nopietnu reformu, kura faktiski skars katru Latvijas ģimeni, kurā ir bērni. Tātad jebkuru ģimeni, kurā ir skolnieks vai students. Šī reforma ir ļoti nopietna, un ir jābūt šai līdzdalības sajūtai, ka tieši mēs – vecāki – esam ieinteresēti, lai šī reforma būtu efektīva mūsu bērnu izglītībai, lai izglītības kvalitāte paaugstinātos. To šobrīd vēl nejūt.
TV3: Jūs minējāt par priekšvēlēšanu kampaņām, ka Jūs pārrunājāt. Vai Jums kā pilsonim varbūt radušies kādi jautājumi par to, cik partijas tērē vai kāda nepārtērē? Kāpēc šāda tēma bija?
Valsts prezidents: Mums katrā ziņā ir kompetentas iestādes. Konkrēti – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas seko šiem procesiem un arī dod informāciju gan Ministru prezidentam, gan man par to, kādi pašlaik ir partiju tēriņi un kādas varētu būt prognozes līdz vēlēšanām. Mēs šiem procesiem sekojam līdz. Procesi, kā redziet, ir aktīvi, agresīvi. Vēlēšanu kampaņa iet pilnā sparā. Es ļoti vēlētos, lai tā būtu godīga, saskaņā ar likumu. Un es vēlētos, lai vēlētāji pēc šīm vēlēšanām būtu apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem, būtu pārliecināti, ka vēlēšanas ir notikušas godīgi.
LNT: Prezidenta kungs, par iepriekšējo jautājumu vēl – ko Jūs domājat, sakot „koleģiāla gaisotne Izglītības ministrijā”?
Valsts prezidents: Lai veiktu jebkuru reformu, pirmkārt, ir vajadzīga saskaņota komanda, kurā katrs loceklis zina, kādi ir viņa pienākumi, kādi ir viņa uzdevumi, un šī komanda darbojas kopumā. Un īstenībā Izglītības ministrijai būtu jāstrādā kā vienai komandai, kas tālāk savas idejas, savas reformas nepieciešamības un argumentācijas un tieši mehānismus spēj nodot tālāk izglītības darba organizatoriem uz vietām un arī spēj pārliecināt par to, ka tieši šāda reforma ir tā, kas mums ir nepieciešama. Šobrīd mēs redzam tomēr, ka ik pa brīdim Izglītības ministrijā ir konflikti, kas protams kaitē komandas darbam.
LNT: Vai Jūs runājat par izglītības ministres un valsts sekretāra konfliktu?
Valsts prezidents: Tas būtībā ir tas redzamākais konflikts, kas ir bijis gan presē, gan mēs redzam, ka šie izteikumi ir bijuši diezgan asi. Es vēlētos redzēt komandas darbu, komandas garu vienā virzienā, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu. Ja strīdas uz kapteiņa klājiņa, tad, protams, neizbēgami ir arī strīdi uz apakšējā klāja, kurā ir visi skolotāji, skolu direktori.