{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_1899_presene1.04.2009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: „Šodien bija mūsu pirmā tikšanās ar Ministru prezidentu aprīlī. Mēs, protams, apspriedām divus uzdevumus, kas nav izpildīti līdz šim, tas ir, panākt budžeta deficīta samazināšanu, ko prasa arī Starptautiskais Valūtas fonds, un, otrkārt, ir jāpanāk strukturālās pārmaiņas valsts pārvaldes sistēmā, veselības sistēmā un izglītības sistēmā. Es vēlētos, lai, izpildot šos uzdevumus, būtu skaidrs ikvienam politiķim un ikvienam pilsonim, ka ir jāizpilda abi uzdevumi un tie nav savstarpēji izslēdzoši uzdevumi. Protams, mēs runājām par to, kādos termiņos būtu jāveic tie darbi, kurus es minēju vakardienas runā, un mēs vienojāmies, ka tie ir apmēram trīs, četri mēneši.
Pārrunājām arī tādu jautājumu, kā iespējamo padomnieku loka paplašināšanu un, vakar vērojot televīzijā atsauksmes par manu paziņojumu, esmu nolēmis par padomnieci uzaicināt Baibu Sipenieci-Gavari... vai šajā dienā drīkst nejokot?”
LTV, Zane Peneze: „Jūs vakar savas uzrunas noslēgumā sacījāt, ka izmantosiet savas pilnvaras, lai veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu Saeimas un valdības darbā. Vai Jūs īpaši intensīvi vai citādāk nekā līdz šim gatavojaties to darīt? Ar kādiem konkrētiem paņēmieniem?”
Valsts prezidents: Šim laikam ir raksturīgs, ka Valsts prezidentam ir jābūt visu laiku informētam par to, ko dara valdība, ko dara atsevišķas ministrijas. Tiekoties ar iedzīvotājiem pilsētās un pagastos, cilvēki uzdod ļoti daudz jautājumus par ekonomiku, par to, ko dara valdība, un arī stāsta, kādas problēmas viņiem ir. Tā ka šobrīd es sekošu līdzi, man ir arī tikšanās ar visiem ministriem, kas ir jaunajā Ministru kabinetā. Un nevar aizmirst arī tos mehānismus, kas ir ietverti Satversmē, ja tas būs nepieciešams, – valdības sēžu dienaskārtības noteikšana, Saeimas sēžu dienaskārtību noteikšana. Principā visus tos mehānismus, kas Satversmē ir paredzēti, man būs jālieto, ja tas būs nepieciešams, ja to prasīs politiskā situācija, jo šis laiks prasa, rīcību, izlēmību un rezultātu.
LNT, Gatis Suhoveckis: „Prezidenta kungs, uzdevumi, kurus Jūs vakar noteicāt, šķiet tādi pašsaprotami un visiem zināmi. Vai Jums tos šķita svarīgi nosaukt tāpēc, ka ir radies iespaids, ka ir politiķi, kuri nesaprot, kādi uzdevumi būtu jāveic?”
Valsts prezidents: Visu laiku ir jautājums par to, kurp mēs ejam un kāda ir Latvijas vīzija, un kāda ir Latvijas nākotne pēc trim, pieciem, desmit vai pat divdesmit gadiem. Šie jautājumi nekur nepazūd, bet, lai mēs vispār sāktu kādu tālāku nākotnes plānu, mums ir jārealizē šie uzdevumi, nosacījumi un strukturālas pārmaiņas tuvāko mēnešu laikā – trīs, četru mēnešu laikā. No tā ir atkarīgs, kā veiksies turpmāk. Un šobrīd ir ļoti svarīgi ne tikai runāt, bet arī darīt, lai nebūtu šīs atbildes no ierēdņiem – „ziniet, tas nav iespējams”, „mēs mēģinājām, tas nav iespējams”, „labi nodomi, bet grūti izpildāmi”. Es negribētu dzirdēt šādas atbildes, es gribētu skaidru rīcību ar skaidru rezultātu, un tieši šiem uzdevumiem rezultātam ir jābūt trīs, četros mēnešos.
Delfi.lv, Indra Sprance: „Jūs savā uzrunā minējāt, ka Jūs tomēr varētu rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu. Vai tas varētu notikt, ja šie trīs uzdevumi netiks izpildīti trīs, četru mēnešu laikā? Un kādos gadījumos Jūs varētu izmantot šīs tiesības?”
Valsts prezidents: Šajā ekonomiski grūtajā laikā ir grūti dot kādas prognozes par to, kāda tieši būs sociālā situācija, kāda būs politiskā situācija un kāda ekonomiskā. Prognozes mēs mēģinām likt uz diviem trim mēnešiem, tāpēc arī šie konkrētie uzdevumi ir šādam laika posmam. Kā panākt, lai tie tiek izpildīti un panākts tālāks progress, tas, protams, ir laika jautājums. To, iespējams, parādīs vasara, rudens vai varbūt nākamais pavasaris, grūti pateikt. Es nebūtu tik kategorisks, lai apgalvotu, kurā datumā tieši kāds instruments, kas man ir dots, tiktu izmantots.
Delfi.lv, Indra Sprance: „Kādai situācijai būtu jābūt, lai Jūs izmantotu šīs tiesības?”
Valsts prezidents: Tai ir jābūt dziļai politiskai krīzei un dziļai parlamentārai krīzei. Mums tomēr ir jābūt ļoti pragmātiskiem un nopietniem pret savu valsti, lai mēs ar šādiem populistiskiem saukļiem nemētātos.
BNS, Jolanta Ļitvinova: „Vai Jūs šodien, 1.aprīlī, izjokoja? Tuvojas Lieldienas, kādas ir Jūsu ģimenes tradīcijas šajos svētkos?”
Valsts prezidents: Protams, ka viss rīts sākās ar izjokošanu, – šoferi teica, ka būs jābrauc ar vilcienu, jo kāds ir pārdūris auto riepas pēc vakardienas uzrunas. Lieldienas, protams, ir ģimenes svētki, un mums vienmēr šajos svētkos tiek izdekorēta, izdaiļota māja ar olām, spalvām, cālīšiem, pīlītēm. Mēs arī krāsojam olas gan tradicionāli sīpolu mizās, gan ar krāsām. Mans dēls tās parasti sauc par olu dienām, jo olas šajā dienā tiek ēsts daudz. Šajās dienās mēs tiekamies ar kaimiņiem un vienmēr dodamies arī pie sievastēva.
Pirmais Baltijas kanāls, Juris Rodins: „Starp Jūsu uzdevumiem, ko Jūs savā runā minējāt kā izpildītus, par dažiem var strīdēties, piemēram, padomju likvidēšana, ierēdņu algu samazināšana. Tās taču joprojām ir tikai ieceres?”
Valsts prezidents: Tā ir valdības apņemšanās. Šādi Jūsu minētie uzdevumi nekad netika izvirzīti, bet tie ir nepieciešami, jo visa sabiedrība to pieprasa, un mums, protams, ir kaut kas jāmaina šajā valstī, lai politika kļūtu kvalitatīvāka un cilvēkiem saprotamāka. Šo nepopulāro lietu likvidēšana ir viens no soļiem, lai mazinātu šo neuzticību starp sabiedrību un valsts varu.
LTV, Zane Peneze: „Jūs savā uzrunā teicāt arī, ka nākamajām Saeimas vēlēšanām jābūt kvalitatīvākām. Vai Jūs nāksiet klajā ar vēl kādu iniciatīvu vēl mainīt likumdošanu, lai tas tā būtu?”
Valsts prezidents: Šobrīd pirms Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanām jau ir notikušas izmaiņas gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, gan arī Vēlēšanu likumā. Tie ir soļi uz priekšu. Kad vēlēšanas beigsies, es noteikti rosināšu arī publiskas diskusijas par to, kas vēl ir maināms, lai katrs vēlētājs mūsu valstī sajustu, ka vēlēšanas ir bijušas godīgas, jo tā bija galvenā problēma tieši pēc pēdējām vēlēšanām, kad daudziem cilvēkiem likās, ka vēlēšanas nebija notikušas godīgi. Pilsoņi bija ievēlējuši varu, bet viņi nebija droši, ka viņi to ir ievēlējuši godīgi. Tas būtu jānovērš līdz nākošajām vēlēšanām. Kādi tieši soļi sperami, to parādīs diskusijas ekspertu lokā, apaļā galda diskusijās un sabiedrisks forums, ko esmu plānojis noorganizēt, jo sabiedrība ir jāiesaista valsts pārvaldē pēc iespējas vairāk. Jābūt šai piederības sajūtai – tā ir mūsu valsts, es varu šeit kaut ko mainīt un man ir šādas idejas, kas tiek izskatītas.