{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_1940_MK24042009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valdis Zatlers: Ir beigusies ārkārtas valdības sēde, kas tika sasaukta pēc manas iniciatīvas. Galvenais mērķis šādai sēdei bija panākt to, lai strukturālo reformu realizēšanas process mūsu valstī, kas skar gan valsts pārvaldi, gan veselības aprūpi, gan izglītību, tiktu ievērojami paātrināts. Sēde ilga aptuveni piecas stundas un pēc būtības sasniedza savu mērķi – tika pieņemti konkrēti lēmumi. Konkrēti lēmumi tika pieņemti gan par valsts pārvaldi, tai skaitā konkrēti lēmumi, ka tuvākajā laikā tiks lemts par finanšu ministra pilnvaru paplašināšanu. Tāpat arī katra nozares ministra pilnvaru paplašināšanu tieši jautājumos, kas skar katras nozares budžetu. Tāpat arī, ka tiks tālāk virzīts šis likumprojekts, kas ir par valsts kapitālsabiedrību meitas uzņēmumu gan veidošanu, gan arī vispārīgo nosacījumu attiecināšanu uz šiem meitas uzņēmumiem, kas attiecas uz valsts kapitālsabiedrībām.
Ja mēs ejam tālāk ar izglītības reformu, tad ir skaidri pateikts, ka no 1.septembra Latvijā ir modelis „nauda seko skolniekam”. Ir skaidri panākta vienošanās par to, ka kontroles skaitlis, cik naudas katram skolniekam sekos, un ka pamata princips ir, ka pamata izglītība tiek decentralizēta un daudzas pilnvaras šīs izglītības organizēšanā tiek nodotas pašvaldībām. Tāpat arī kā pilnīgi precīzie skaitļi tiks paziņoti, kad tiks pieņemts valsts budžets Saeimā.
Ja mēs runājam par veselības aprūpi, šeit ļoti būtiski ir tas, ka uzdevums nodalīt vadības struktūrreformas no nozares struktūrreformām bija izpildīts. Tātad mēs redzam, ka pirmo reizi ne tikai struktūrreformas attiecas uz ārstniecisko pakalpojumu sniedzējiem, bet tās ievērojami šobrīd ir plānotas tieši veselības aprūpes nozares vadības struktūrreformās.
Protams, šie nav viegli uzdevumi, bet katrā ziņā katram uzdevumam apakšā ir konkrēti skaitļi un konkrēti termiņi. Būtiskākais, ko es ļoti vēlējos, lai šīm struktūrreformām sekotu arī zināmi plāni, kas nodrošinātu to cilvēku sociālo nodrošināšanu, kas šajā reformu gaitā, iespējams, zaudēs darbu. Tātad – viņu pārkvalifikācija. Šāds plāns iezīmējas arī gan veselības ministra, gan arī izglītības ministra ziņojumos.
Un visbeidzot – ja mēs runājam par SAK ziņojumu, Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums šeit bija plānots kā tāds, latviešu valodā sakot, „benchmark”. Tātad – salīdzinājuma vīzija, salīdzinājuma skats, starp to, kā sociālo situāciju šobrīd valstī redz valdība un kā sociālo situāciju redz zinātnieki, kā analizē zinātnieki, pie kādiem secinājumiem viņi ir nonākuši savas analīzes rezultātā. Arī šeit ir skaidrs paziņojums par to, ka par izmaiņām sociālajos pabalstos valdība lems jau 30.aprīlī.
Katrā ziņā ar šīs dienas sēdi ir panākts tas, ka visi šie procesi ļoti tika aktualizēti tieši pēdējās divās nedēļās, kad ministrijas strādāja. Mums ir konkrēti uzdevumi, konkrēti termiņi un arī plāns, ko darīt tālāk. Katrā ziņā reformas ir izkustējušās no sava nulles punkta , kurā diezgan ilgi kavējās jau no pagājušā gada decembra.
Valdis Dombrovskis: Kas attiecas uz šodienas valdības sēdi, tad principā situācija ir sekojoša: šai valdībai nākas īstermiņā veikt tās strukturālās reformas, kuras iepriekšējās valdības nav veikušas ilgtermiņā. Līdz ar to nākas šīs strukturālās reformas veikt ļoti saspringtos termiņos un pie tam krīzes apstākļos. Būtībā nekā jauna šajās strukturālajās reformās nav, kā arī šie Pasaules bankas pētījumi, uz kuriem notiek atsauces, faktiski ir 2007.gada pētījumi. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šeit būtu runa par kaut kādām jaunām reformām. Es domāju, ka arī principu „nauda seko skolniekam” vai jēdzienu „māsterplāns” mēs esam dzirdējuši no 90.gadiem. Bet pašreizējā situācijā, var teikt, krīze piespiež šos risinājumus tiešām meklēt un šīs reformas arī īstenot. Attiecīgi ir pieņemti lēmumi, kādā veidā virzīties uz priekšu ar šo reformu īstenošanu . Protams, situācijā, kad strukturālās reformas var skatīt ne gluži budžeta grozījumu kontekstā, tad, protams, šīs diskusijas notiek daudz vieglākā gaisotnē. Bet nepatīkamā daļa ir tā, ka no budžeta grozījumu un šo reformu sasaistes ar budžeta grozījumiem mums diemžēl arī neizdosies izvairīties. Līdz ar to, protams, ministrijām būs jāieliek šīs reformas arī konkrētos finansiālos rāmjos, par kuriem Ministru kabinets jau ir lēmis.
Jautājums: Prezidenta kungs, Jūs teicāt, ka no šīs sēdes Jūs gribat iegūt skaidrību par to, kas tad notiek. Vai tagad Jūs, piemēram, nākamajā reizē, kad dosieties ārpus Rīgas vizītē, tiekoties ar cilvēkiem, kad viņi vaicās, kas tad notiks izglītībā, kas notiks veselībā, vai Jūs spēsiet viņiem īsi, konkrēti atbildēt?
Valdis Zatlers: Ja līdz šim visas manas atbildes bija balstītas uz to, ko publiski izsaka kāds no ierēdņiem vai paši ministri, tad katrā ziņā šobrīd jau tas ir Ministru kabineta lēmums ar konkrētiem termiņiem, konkrētu darbības plānu. Protams, ka ļoti daudzi pasākumi vēl tiks nodefinēti un arī saplānoti. Katrā ziņā šī skaidrība, šie skaidrie vēstījumi šodien ir radušies.
Jautājums: Prezidenta kungs, Jūs jau otro reizi pieminējāt konkrētus termiņus, konkrētus uzdevumus. Varbūt Jūs varat pastāstīt, kas tie ir?
Valdis Zatlers: Ja mēs paskatīsimies uz to pašu pieminēto struktūrplānu vai māsterplānu medicīnā, kuram iepriekšējos termiņus noteica, ja nemaldos, piecus gadus atpakaļ – un tas ir daudz –, pasākumi, kam bija jāsākas šajā, 2009.gadā, viņi joprojām nebija sākušies. Ja mēs paskatāmies uz šī plāna otro daļu, kur gala rezultāts bija plānots ap 2017.gadu, šobrīd jau tiek iestrādāts protokollēmumā 2013.gads. Tas ir par vīzijas termiņiem. Protams, katram sīkākam uzdevumam vai darbībai ir šie pavisam īsie termiņi kā sociālās aizsardzības pārskatīšanai, bezdarbniekiem, tam ir konkrēts 30.datums. Tie ir tie jautājumi, ko cilvēki uzdod uz ielas – vai man beigsies pabalsts, vai joprojām būs lieli pabalsti un mazi pabalsti, vai tiks pagarināts termiņš, kā es varu saņemt pabalstu? Tā ir dzīves realitāte, kas tiešām sabiedrībā šobrīd ir. Katrā ziņā, šodien ir atbilde, ka uz šiem jautājumiem valdība atbildēs pēc nedēļas, 30.aprīlī. Tātad mums ir gan vīzijas termiņi, gan arī īstermiņa uzdevumu termiņi. Bet vienmēr es esmu uzsvēris – kad mēs ejam cauri grūtībām, valdībai ir jābūt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa uzdevumiem, un abiem ir jābūt ir terminētiem, lai mēs varam pārbaudīt, kad šie lēmumi tiek izpildīti.
Jautājums: Prezidenta kungs, cik pārliecināts Jūs esat, ka valdība būs spējīga izvest valsti no šīs krīzes?
Valdis Zatlers: Šobrīd valdība, vismaz šajā valdības sēdē, parādīja dinamisku attieksmi un arī izlēmību, jo daudzi no šiem lēmumiem, kā pareizi arī teica Ministru prezidents, jau vairākus gadus netika... par viņiem tika runāts, bet viņi netika lemti. Tāpat arī par šīm strukturālajām reformām, kur faktiski jau Starptautiskā Valūtas fonda un mūsu valdības saprašanās memorands paredzēja šīs strukturālās izmaiņas. Faktiski tieši šodien sākās zināms paātrinājums šiem procesiem, sākās reāla darbība. Tas ir liels ieguvums šodien, kas dod mums samērā vienu lielu optimisma devu uz tuvāko nākotni vismaz.
Jautājums: Un tomēr, kad Jūs nākamreiz, Prezidenta kungs, brauksiet uz reģioniem un cilvēki vaicās, kāda būs izglītības un veselības sistēma pēc gada, trijiem, pieciem, ko Jūs atbildēsiet viņiem – tā konkrētāk?
Valdis Zatlers: Šobrīd cilvēkus interesē, kas notiks 1.septembrī. Un mēs zinām arī, ka valdība daudzas no savām funkcijām un arī ministrijas daudzas no savām funkcijām, tai skaitā to naudu, ko maksā skolotājiem, šo skolotāju algu budžetu, nodos pašvaldībām. Mēs zinām, ka būs 6.jūnijā pašvaldību vēlēšanas. Mēs zinām arī to, ka mācību gads beidzas maija beigās un jaunais sākas 1.septembrī. Šī vasara ir tā, kas būs visgrūtākā gan jaunajām pašvaldībām jaunajos novados, gan izglītības darbiniekiem, gan skolu direktoriem, gan skolotājiem pašiem, gan arī skolniekiem un viņu vecākiem - gan kā reāli panākt šīs straujās decentralizācijas reformas, tajā pašā laikā koncentrējot skolniekus skolās, kas spēj pastāvēt. Tie ir ļoti daudzi grūti uzdevumi. Es domāju, ka šobrīd neviens sabiedrībā neuzdod (jautājumus), kas būs pēc gada. Uzdod, kas būs nākošajā mācību gadā. Un būtu ļoti labi, ja mēs šīs atbildes saņemtu pēc iespējas ātrāk, tajā skaitā arī par to, kāda nauda seko skolniekam, mēs saņemtu vismaz kontroles skaitļus maija vidū un, budžetu pieņemot, galīgos skaitļus.
Jautājums: Prezidenta kungs, kāpēc visi uzstāja uz slēgtu sēdi? Kāpēc tāda slepenība?
Valdis Zatlers: Šie bija ļoti pragmatiski lēmumi. Šeit bija ļoti izteiktas, pat striktas starpministriju diskusijas. Bija jāpanāk, lai valdība domātu tikai par tiem uzdevumiem – mums tāpat aizgāja piecas stundas uz šo sēdi – nevis domātu par to, kā labāk izskatīties priekšvēlēšanu periodā savu vēlētāju acīs, jo vēlētāji šobrīd īstenībā vēlās vienu – skaidras atbildes uz jautājumiem un darbību. Vēlētāji šobrīd negrib solījumus. Ja mēs tā padomājam, tad katrā ziņā šī slēgtā sēde deva savus rezultātus, un es neesmu pārliecināts, ka atklātā sēde dotu rezultātus. Ja mēs ieejam vienā koncertzālē, ko saka vakara vadītājs vai tas, kas uzsāk koncertu? - Lūdzu, izslēdziet savus mobilos telefonus. Kāpēc viņš to saka? Tāpēc, lai netraucētu tiem, kas muzicē tajā brīdī lielā orķestrī, izpausties savā radošajā garā. Un apmēram es to mēģinātu salīdzināt ar šīsdienas sēdi, kas bija slēgta, – ministri koncentrējās tikai tam jautājumam un nedomāja ne par ko citu kā tikai par tiem lēmumiem, kas šodien bija jāpieņem. Tāpēc ir arī samērā labs rezultāts.
Jautājums: Prezidenta kungs, premjera kungs, līdz šim vislielākās diskusijas ir bijušas tieši par veselības jomu, veselības jomas reformu un arī naudas līdzekļiem. Vai šodien tad izdevās noskaidrot un panākt to kompromisu vai kādu solidaritāti par to, kas tad tur būs tā sarkanā līnija, cik daudz naudas mēs varam vai nevaram atļauties nogriezt?
Valdis Zatlers: Es pabeigšu vēl par to atklātību. Redziet, mēs nevaram šeit runāt par slepenību. Visi dokumenti jums ir pieejami - gan tie, ar kuriem valdības sēde sākās, gan arī tie materiāli, kas tika izmantoti valdības sēdē, gan arī tie dokumenti, ar ko sēde beidzās. Vienīgais, kas palika slēpts no jūsu acīm, ir pats diskusiju process. Par jūsu jautājumu – šodien šajā sēdē netika runāts tieši par budžetu, budžeta procentiem vai konkrētiem ietaupījumiem. Šajā sēdē tika runāts par to, kā pavirzīt uz priekšu strukturālās reformas, kas pirmām kārtām nedaudz dos ietaupījumu šogad, bet vislielāko ietaupījumu budžetam dos tieši nākamajā gadā, kad tās tiks jau ieviestas dzīvē.
Jautājums: Jautājums Ministru prezidentam. Valsts prezidents teica, ka varētu lemt par finanšu ministra un citu ministru pilnvaru paplašināšanu. Vai Jūs varētu paskaidrot, ko tas nozīmē?
Valdis Dombrovskis: Runājot par šo pilnvaru paplašināšanu, tā ir rekomendācija, ko ir izteicis arī Starptautiskais Valūtas fonds – dot finanšu ministram lielākas pilnvaras budžeta kontrolē un paplašināt nozaru ministru pilnvaras sava budžeta ietvaros. Līdz ar to tagad attiecīgās ministrijas arī gatavo priekšlikumus, kā šīs rekomendācijas praktiski ieviest. Skaidrs ir tas, ka šajā krīzes situācijā ir nepieciešams lēmumus pieņemt ātri. Papildus notika diskusija par varbūt kaut kādu vispārīgu pilnvaru paplašināšu ministriem, lai izvairītos no noteiktām birokrātiskajām procedūrām. Tur mēs vienojāmies lietot tos kanālus, kas jau tagad ir valdības rīcībā, piemēram, kādus jautājumus, kurus nepieciešams steidzīgi virzīt, arī virzīt kā Ministru kabineta lietu, kur faktiski tā uzreiz nonāk Kabinetā un vajadzīgi tikai divi saskaņojumi, kas ir obligātie saskaņojumi – finanšu un tieslietu ministriju saskaņojumi.
Jautājums: Man ir precizējošs jautājums par tām ministru pilnvarām sava budžeta ietvaros. Vai tas nozīmē, ka ministriem varētu tikt dotas pilnvaras pašiem veikt pārdales starp budžeta apakšprogrammām?
Valdis Dombrovskis: Jā, šāda iespēja tiek apsvērta. Jebkurā gadījumā pašreiz ministrijas savus priekšlikumus gatavo, un galvenais mērķis ir šajā gadījumā tiešām nodrošināt operatīvas iespējas reaģēt uz to situāciju, kas veidojās.
Jautājums: Premjera kungs, Jūs vienmēr sakāt, ka Jums ir pārliecība par to, ka izdosies panākt budžeta deficītu tādu, kādu prasa starptautiskie aizdevēji. Vai šīs dienas sēde Jums palīdzēs valdības komandas darbā, lai nebūtu tā, kā parasti mēdz būt, ka pēc tam katram ministram ir savas sarkanās līnijas atkal?
Valdis Dombrovskis: Kā jau es sākumā norādīju, šajā sēdē mēs vairāk koncentrējāmies uz strukturālo reformu būtību, un tās netika skatītas tieši 2009.gada budžeta grozījumu kontekstā. Jebkurā gadījumā pozitīvi ir vērtējams arī tas, ka ministri bija izpildījuši doto uzdevumu atsevišķi nodalīt administratīvās vai nozares vadības reformas no pašas nozares reformām, tajā skaitā Veselības ministrijā, un mēs pirmo reizi ieraudzījām arī konkrētus piedāvājumus, par cik samazināsies, piemēram, Veselības ministrijas administratīvais aparāts vai Veselības pārvaldes nozares administratīvais aparāts. No šī viedokļa te ir zināma pozitīva virzība.
Jautājums: Prezidenta kungs, vai strukturālās reformas izdosies panākt tikt tālu, lai tās apmierinātu Starptautisko Valūtas fondu un līdz ar to būtu garantēta jaunā aizdevuma saņemšana - no Jūsu skatu punkta?
Valsts prezidents: Pirmām kārtām strukturālās reformas uzdevums ir apmierināt mūsu valsts iedzīvotājus. Tas ir būtiskākais, kas ir jāpanāk. Strukturālās reformas dos reālu pirmo efektu nākamajā gadā, ja medicīnā tas ir plānots līdz 2013.gadam, tad, protams, mēs katru gadu analizēsim, cik apmierināti mēs paši esam, tātad, cik apmierināti ir mūsu iedzīvotāji. Jo, kaut ko koncentrējot un centralizējot, mums vienmēr jāpadomā arī par pieejamību, ne tikai veselības aprūpē, – vai var nokļūt pie ārsta, vai šī reforma dod labāku iespēju nokļūt pie ārsta. Tāpat arī izglītībā – vai šī reforma dod labāku izglītību mūsu bērniem.
Jautājums: Dombrovska kungs, šīs nedēļa sākumā, kad mēs iepriekš runājām par budžeta grozījumiem, jums bija trīs atšķirīgi scenāriji, no kuriem neviens praktiski nenodrošina Starptautiskā Valūtas fonda prasību izpildi. Kāda jēga diskutēt par 40% budžeta apcirpšanu, ja tas noved pie 7,7% budžeta deficīta, ja mērķim bija jābūt 5%?
Valdis Dombrovskis: Kas attiecas uz šiem budžeta izdevumu samazinājumiem, mēs jau iepriekš šos jautājumus esam izdiskutējuši. Tiešām, tika sagatavoti trīs scenāriji – 20, 30 un 40 procenti. Tiešām pat lielākajā izdevumu samazināšanas scenārijā mēs nenonākam līdz vēlamajam budžeta deficīta līmenim. Attiecīgi valdība ir lēmusi paplašināt to izdevumu loku, kas iepriekš ir bijuši nesamazināmie izdevumi un iekļaut daļu no tiem samazināmajos izdevumos. Bet, protams, par konkrētu budžeta deficītu mēs varēsim runāt pēc tam, kad būs beigušās sarunas ar Valūtas fondu par šo jautājumu. Tas, kas bija svarīgi sarunās ar Valūtas fondu, tiešām, ka šie samazinājumi arī tiek veidoti, balstoties uz strukturālajām reformām. Šodien mums bija iespēja tieši pašas strukturālās reformas padziļināti izdiskutēt, skatot tās varbūt nedaudz atrauti no budžeta konteksta.
Jautājums: Premjera kungs, vai Jūs varētu beidzot nosaukt precīzu ciparu latos, uz cik mums ir jāgriež budžets, jo Repšes kungs to neteica?
Valdis Dombrovskis: Gala cipars būs tāds cipars, par kuru mēs vienosimiesar starptautiskajiem aizdevējiem. Tagad tikai nākošajā nedēļā starptautiskie aizdevēji ierodas Rīgā. Faktiski nākošnedēļ notiek šīs sarunas. Tajā brīdī mēs varēsim runāt par kaut kādiem konkrētiem gala cipariem.