Tomass Hendriks Ilvess: Pirmkārt,vēlos teikt, ka mēs ar kolēģi Zatlera kungu tiekamies ļoti bieži.
Attiecības starp Latviju un Igauniju, iespējams, ir tuvākās, interaktīvākās un integrētākās. deviņdesmitajos gados mums teica, ka mums – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai - ir jābūt kā Beniluksa valstīm. Kad es skatos, kā mēs pastāvīgi savstarpēji sadarbojamies, konsultējamies; kā mūsu aizsardzības, vides un finanšu ministrijas ikdienā sazinās; kad es redzu to, ka Igaunijas diplomāts strādās Latvijas vēstniecībā Kairā, jo tādējādi mēs varam ietaupīt resursus, man gribas teikt – Beniluksa valstīm vēl ir tāls ceļš ejams, lai kļūtu tik saliedēti, kā esam mēs. Tādēļ esmu priecīgs atkal Igaunijā sveikt manu dārgo draugu prezidentu Zatleru. Mūsu pēdējā tikšanās Igaunijā bija saistībā ar vēl vienu kopīgu projektu – Baltijas Aizsardzības koledžā 26.februārī.
Valdis Zatlers: Pirmkārt, vēlos pateikties manam draugam Tomasam Ilvesam. Kā viņš jau minēja, mēs tiekamies diezgan bieži. Mums vienmēr ir daudz pārrunājamu tematu, un mēs vienmēr runājam par vīzijām, kur mūsu valstīm jāvirzās nākotnē. Esmu ļoti pagodināts būt šeit šajā īpašajā gadījumā, lai patiešām parādītu viens otram - gan prezidentiem, gan valstīm -, ka mēs augstu novērtējam sadarbību, kas mums ir pašlaik.
Mums ir ļoti labi piemēri sadarbībai militārajā sfērā; mēs esam labs piemērs kā sabiedrotajiem NATO. Mēs arīdzan esam ļoti tuvi mūsu kultūras attiecībās. Domāju, ka šajā laika periodā pieaug pieprasījums pēc kultūras notikumiem un pieprasījums pēc starpkultūru notikumiem. Abas mūsu valstis ir bijušas ļoti pozitīvas pret Eiropas Savienību, un mēs redzam, ka tās piedāvātais sadarbības ietvars, divu vai triju Baltijas valstu sadarbība, ir labs veids, kā mēs varam attīstīt savas intereses un tās aizstāvēt. Nepastāv robežas labai un vēl labākai sadarbībai starp divām valstīm, bet man jāsaka, ka šī brīža stāvoklis ir izcils. Tādēļ man ir jāizsaka pateicība Igaunijas tautai par tās labo gribu un mīlestību, ko mēs Latvijā no jums sajūtam.
Igaunijas Televīzija: “Kad Latvija varētu pārvarēt tās ekonomisko krīzi un kāda varētu būt jaunās valdības nozīme šajā procesā?”
Valdis Zatlers: Latvijas valdībai ir trīs gadu plāns, kā sasniegt Māstrihtas kritērijus, kas ir mērķis arī Igaunijai. Protams, Latvija ir aizņēmusies līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, tādēļ mēs veicam radikālas reformas veselības aprūpes, izglītības un valsts pārvaldes jomā. Tas ir smags uzdevums, bet mēs esam pārliecināti, ka pēc trim gadiem tieši tāpat kā Igaunija būsim sasnieguši šos kritērijus.
Igaunijas Radio: “Rietumu mediji arvien atkārto, ka Baltijas valstīm vajadzētu devalvēt to nacionālās valūtas. Kā mēs varam sadarboties, lai izvairītos no šādām baumām?”
Valdis Zatlers: Vienkārši nerunāsim par to, jo pirms Latvija pieņēma šo trīs gadu plānu tika pieņemts lēmums, ka devalvācija nav piemērots risinājums. Un mums ir jāseko šim trīs gadu plānam, un mēs nedrīkstam klausīties šādās baumās. Tas nemainīsies. Būs sarežģīti, bet šī nostāja nemainīsies.
Latvijas Televīzija: “Igauņi pēdējos gados ir piedzīvojuši strauju un veiksmīgu integrāciju Ziemeļu reģionā. Vai tas neapdraud Baltijas vienotību?
Tomass Hendriks Ilvess: Es neredzu veidu, kā tas var kaitēt Baltijas vienotībai. Es nedomāju, ka mums jārunā par Baltijas vienotību. Es vēlētos runāt par Baltijas sadarbību. Un igauņu mērķis nākotnē elektrības tirgus, Baltijas jūras stratēģijas un aizsardzības sadarbības jomā ir uzlūkot šo kā vienu reģionu. Noteikti šādā kontekstā viss, kas notiek Baltijas un Ziemeļu reģionu vienotības veicināšanai, vērtējams kā pozitīvs. Lielākais ļaunums būtu izšķirties – doties vienā vai citā virzienā. Eiropas parlamentā šobrīd izstrādē esošās Baltijas jūras stratēģijas ideja ir skatīties uz Eiropas Savienības Baltijas jūras reģionu kā uz iekšēju „ezeru”. Jo pamatā visas valstis, izņemot atsevišķas nelielās teritorijas, Baltijas jūras krastā ir Eiropas Savienībā. Mums vajadzētu to izmantot kā priekšrocību. Mums vajadzētu radīt daudz lielāku savstarpējo sadarbību.
Igauņu un somu līdzīgā valoda palīdz labāk sapraties, bet sadarbībai un integrācijai tā nav liela priekšrocība.
Latvijas žurnālists: Vai ir veids, kā valdības var samazināt izmaksas, tai par laikā neradot sabiedrībā satraukumu?
Tomass Hendriks Ilvess: Katrai valstij ir jāseko savām prioritātēm. Un es cenšos izvairīties komentēt citu valstu iekšējos jautājumus. Taču Igaunijā mēs zinām, ka nodokļu ieņēmumi ir zemāki, nekā mēs gaidījām, tādēļ ir nepieciešami papildu soļi. Un debatēm par šiem soļiem ir jāturpinās Igaunijā. Nepastāv vienkāršu vai patīkamu līdzekļu brīžos, kad nepietiek naudas. Tad ir jāsamazina izdevumi, un tā ir ilūzija, ka būs iespējams tērēt naudu, kuras jums nav. To nav iespējams darīt ne atsevišķai personai, ne valstij. Tādēļ, ja nav naudas, ko tērēt, ir jāsamazina izdevumi. Jautājums ir – kur samazināt. Un noteikti uzskatu, ka Igaunija un Latvija apzinās, ka fiskāli atbildīgi ir izdarīt sarežģītās izvēles un neatstāt šīs sarežģītās izvēles nākamajām paaudzēm.