Pēc PKC sacītā, plāns ietver valsts politiskās operacionalitātes stratēģiju un plānu nākamajiem septiņiem gadiem, sasaistot tos ar paredzamiem finanšu resursiem no Latvijas valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondiem.
Pēc NAP prioritātēm proporcionāli lielākais uzsvars likts uz izglītību, veselību un uzņēmējdarbības veicināšanu, ņemot vērā arī Eiropas “zaļo kursu”. Paredzēts finansējums arī sabiedrisko mediju attīstībai un iziešanai no reklāmas tirgus, kā arī kritiskās domāšanas veicināšanai sabiedrībā kopumā.
Liela uzmanība sarunā tika pievērsta nevienlīdzības mazināšanai, kas ir diezgan bieži piesaukta politiskajā retorikā. “Lai arī bieži runājam par nevienlīdzības mazināšanu un arī veicam zināmus pasākumus, lai to mazinātu, domāju, ka šis jautājums politiskajā retorikā nav konsolidēts, un ir atsevišķi cēloņi, kas nav izrunāti pēc būtības, piemēram, zināmas sabiedrības daļas degradācija pārmērīga alkohola lietošanas dēļ,” sacīja E. Levits. Pēc Valsts prezidenta sacītā, tas ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī skar sabiedrības veselību, bērnu tiesības, reģionālās attīstības u. c. tematus, kas pieprasa politiskās dienaskārtības risinājumu.
Abas puses apspriedās arī par ANO Ilgtspējības mērķiem un Latvijas atbilstību to rādītājiem, kas vērtējama kā gana augsta visas pasaules kopīgajā mērogā.
