Diskusijā piedalījās projekta „Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas” iniciatori SAKun Microsoft Latvia, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, kā arī vairāki izglītības nozares un vairāku Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji.
Eksperti secināja, ka inovācijas skolās ir nepieciešamas, jo ar to palīdzību būtu iespējams individualizēt izglītību, ieinteresēt skolēnus par mācību saturu un atvieglot skolotāju darba ikdienu.
Plašs ekspertu loks moderatora SAK priekšsēdētāja Roberta Ķīla vadībā bija aicināts apspriest diskusijas ziņojumu „Inovatīvas ierosmes izglītībā”, kurš ietver 21 ieteikumu izglītības kvalitātes uzlabošanai un pārmaiņu ieviešanai. Tajos kā aktuālākie pasākumi izglītības satura un kvalitātes ietekmēšanai minēti tādi soļi kā digitālo mācību materiālu resursu un reģionu tehnoloģiju resursu banku izveide, skolotāju apmācību programmu, kas vērstas uz tehnoloģiju apguvi, izstrāde, skolu un uzņēmumu sadarbības projektu veidošana, starptautiskus skolēnu sadarbības projektu attīstīšana, t. s. Peer Coaching principa ieviešana skolotāju kvalifikācijas celšanā, e-apmācību mācību satura izstrāde un būtiskāko vispārējā izglītībā apgūstamo zināšanu „kodola” definēšana.
Ekspertu atzinību guva Microsoft Latvia piedāvājums realizēt pilotprojektus, kuru ietvaros ar inovatīvu pedagoģijas profesionāļu palīdzību tiks izstrādāti moderni mācību materiāli un stundu paraugplāni, kā arī uzsākta pedagogu ikmēneša virtuālie kursi dažādu jaunu tēmu apguvei.
Diskusijas laikā tika īpaši aktualizēts jautājums par nepieciešamību izvērtēt un paaugstināt skolotāju izglītības un prasmju līmeni, uzsverot, ka tieši no skolotāja atkarīgs, cik veiksmīgi skolēni apgūs zināšanas. Vienlaicīgi eksperti aicināja definēt prasmju un zināšanu kopumu, ko jaunietim būtu jāsaņem, beidzot skolu. To, ka Latvijā ir nepieciešams audzināt domājošu sabiedrību – cilvēkus, kas gatavi uzņemties atbildību, riskēt un analizēt milzīgo ikdienas informācijas daudzumu, tādēļ skolās nepieciešams apvienot zinošus pedagogus un informāciju tehnoloģijas, kas kalpotu nevis kā pašmērķis, bet līdzeklis ikdienā noderīgu zināšanu apguvei, norādīja gan darba devēju, gan pedagogu un valsts institūciju pārstāvji.
Eksperti vedināja domāt, kā stimulēt labāko speciālistu piesaistīšanu skolām, norādot uz patlaban konkurēt nespējīgo pedagogu atalgojumu, kā arī neproduktīvo kontaktstundu atalgojuma principu. Tāpat tika uzsvērta nepieciešamība motivēt jauniešus mācībām, vairāk mācību procesu sasaistot ar praktisko darba tirgu, kā arī mācot plānot savu budžetu, jo ne katram ir iespēja šo labo praksi pārņemt ģimenē.
Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka skolās jāienāk dažādu jomu profesionāļiem, lai ar savu piemēru iedvesmotu skolēnus un sniegtu tiem savas zināšanas veiksmīgas nākotnes karjeras izvēlē.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja uz nepieciešamību valstī uzsvērt izglītību kā vērtību un veicināt skolēnos vēlmi mācīties, kur modernās tehnoloģijas, nodrošinot patīkamu un ērtu mācību apguves vidi, var būt ļoti noderīgas.
Kopumā diskusijas laikā izskanēja četri galvenie virzieni izglītības satura un kvalitātes inovatīvai attīstībai – darba devēju un izglītības iestāžu sasaistes nepieciešamība, skolotāju lomas nozīmīgums un nepieciešamība stimulēt pedagogu profesionalitāti, vajadzība definēt izglītības uzstādījumus un saturu, kā arī jauno tehnoloģiju ienākšanas nepieciešamība skolās un mācību procesā.
Pilns diskusijas ziņojuma teksts drīzumā būs pieejams SAK ideju platformā www.saki.lv
