Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ar Vācijas prezidentu Horstu Kēleru apspriedās par aktuālākajiem Eiropas drošības, ārpolitikas un integrācijas jautājumiem. Abu valstu prezidenti ir Eiropas prezidentu neformālo debašu dalībnieki, un tikšanās laikā V.Vīķe-Freiberga un H.Kēlers pārrunāja nākamā gada februārī Drēzdenē plānotās nākamās debates.
Runājot par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, abas puses bija vienisprātis, ka ir atklāti jāuzrunā visi tā dēvētie Eiropas krīzes jautājumi, un to risināšanā jāpanāk vienotāka ES ārējā, drošības un ekonomikas politika, lai tuvotos ES izvirzītās Lisabonas stratēģijas mērķiem par konkurētspējīgu Eiropu. Prezidente atzīmēja, ka visos Eiropas Savienības lēmumos ir būtiski, lai katras valsts viedoklis tiktu uzklausīts, neņemot vērā tās lielumu.
Tikšanās laikā iztirzājot jautājumu par Vācijas-Krievijas gāzes vada celtniecību, V.Vīķe-Freiberga kā ļoti svarīgu izcēla Baltijas jūras drošības tematiku un visu projektu skarošo valstu viedokļa uzklausīšanu. “Ņemot vērā to, cik Baltijas jūrā vēl ir daudz sprāgstvielu un citu ķīmisku kaitīgu vielu kā sekas no I un II Pasaules kariem, ir ļoti svarīgi, lai tiktu rūpīgi izvērtēti ispējamie ekoloģiskie apdraudējumi Baltijas jūrai, kā arī ir absolūti nepieciešams, ka šādu svarīgu projektu plānošanas un īstenošanas laikā tiktu uzklausītas visas valstis, kuras projekts skar,” sacīja prezidente, atbalstot nepieciešamību pēc Eiropas enerģētisko avotu diversificēšanas.
Apspriežoties par nākamgad Rīgā gaidāmo NATO galotņu sanāksmi, V.Vīķe-Freiberga un H.Kēlers apmainījās viedokļiem par Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī aktuālo skatījumu uz transatlantisko attiecību nākotni. Tika izteikta pateicība Vācijai par atbalstu galotņu sanāksmes norisei Rīgā.
Sarunā prezidenti pieskārās starptautisko aktualitāšu izvērtējumam. Prezidente uzsvēra, ka ir kategoriski nepieņemami Irānas līdera paziņojumi, noliedzot II Pasaules kara traģēdijas, un demokrātiskās sabiedrībās ir jābūt skaidrai un atklātai attieksmei pret vēsturi. Abi prezidenti pārrunāja nepieciešamību pēc vienotas ES nostājas šajā jautājumā.
Izmantojot izdevību, prezidente vēlreiz pateicās Vācijas prezidentam par tā principiālo atbalsta vēstuli saistībā ar Latvijas prezidentes deklarāciju par II Pasaules kara sekām Eiropā. H.Kēlers apsveica prezidenti par rīt Brēmenē gaidāmo Hannas Ārendas balvas saņemšanu.