Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Sentgallenas (St.Gallen) Universitātē Šveicē uzrunāja ap 200 starptautisku pētnieku par Eiropas lomu starptautiskajā arēnā.
Uzrunājot auditoriju, prezidente uzsvēra, ka ir svarīgi izprast Eiropas vēsturi, lai kopīgi varētu veidot tās nākotni. Īpaši viņa atzīmēja, ka šobrīd uzdevums Eiropas Savienības (ES) iekšienē ir ne tikai panākt administratīvo integrāciju, bet svarīgāk par visu ir panākt to, ka visi kopā veido Eiropas nākotnes redzējumu, kas balstīts uz tolerances, plurālisma, taisnīguma, solidaritātes un nediskriminācijas vērtībām.
Runājot par nākotnes Eiropas ekonomikas veidošanu, viņa atzīmēja paradoksu, ka ES nozīmīgie sasniegumi ir padarījuši eiropiešus par savu sekmju upuriem. Prezidente norādīja, ka devīgā sociālā nodrošinājuma sistēma ir ļoti dārga, tomēr ir jāpanāk arī turpmāk, ka ir zināms minimālais sociālais nodrošinājums, kas visiem ir saņemams, tomēr vairāk ir jādomā par ES konkurētspēju pasaulē. “Ir skaidrs, ka Eiropai būs jāpieņem daži sāpīgi soļi, lai veicinātu tās izaugsmi un sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus – ES kā globālu spēlētāju globālajā politikā un ekonomikā,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Prezidente arī iepazīstināja ar Latvijas ekonomisko izaugsmi un pievērsa uzmanību tā saucamajai ES pakalpojumu direktīvai, uzsverot, ka ir nepieciešams panākt, lai brīva personu, preču un pakalpojumu kustība ES būtu realitāte.
Valsts prezidente uzsvēra, ka priekšnoteikums terorisma un citu 21. gadsimta izaicinājumu pārvarēšanai arī nākotnē ir Eiropas un Ziemeļamerikas pūliņu apvienošana pēc ciešām transatlantiskajām saitēm. “Lai arī ir jautājumi, kuros Eiropas un Amerikas viedokļi dalās, šīs domu atšķirības nedrīkst novirzīt mūs no tālāka starptautiskā miera un drošības ceļa,” sacīja prezidente.
Prezidente atzīmēja, ka cits svarīgs jautājums ir Eiropas partnerība ar Krieviju: “Latvija ir ieinteresēta veidot šīs attiecības kā stratēģisku partnerību, balstītu uz kopējām vērtībām.” “ES un Krievijas īsta partnerība,” sacīja Valsts prezidente: “nozīmē patiesu dialogu, kas ir atvērts, godīgs un visaptverošs, ietverot jautājumu par cilvēktiesībām, preses brīvību un kopēju izpratni par vēsturi.”
Noslēgumā viņa uzsvēra nepieciešamību palīdzēt ES kaimiņvalstīm nolūkā stiprināt Eiropas demokrātisko vērtību un izaugsmes telpu.