Trešdien, 11.novembrī, plkst.17:00 Rīgas pils Ģerboņu zālē notiks Lāčplēša dienai veltītā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonija, kurā Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ordeņu kapituls ir aicinājis valsts apbalvojumus saņemt 33 apbalvotos. Pārējie, kuriem Ordeņu kapituls Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienas priekšvakarā piešķīra valsts apbalvojumus, tos saņems svinīgajās ceremonijās 16. un 17.novembrī.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 91.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīra 35 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 27 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 40 Atzinības krustus un tā goda zīmes.
Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti. Apbalvoto vidū ir Nacionālo bruņoto spēku karavīri, Valsts robežsardzes, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, kuri valsts apbalvojumus saņems par sevišķiem nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku attīstībā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu. Latvijas valsts apbalvojumi ir nodibināti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai – Triju Zvaigžņu ordenis; 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai – Viestura ordenis - un 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem - Atzinības krusts. Ordeņi pastāvēja līdz 1940.gadam. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas tie tika atjaunoti: 1994.gadā - Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2004.gadā vēl divi vēsturiskie valsts apbalvojumi – Viestura ordenis un Atzinības krusts
Mediju pārstāvjus, kuri vēlas atspoguļot apbalvošanas ceremoniju, lūdzam ierasties Preses dienestā līdz plkst. 16:30. Lūgums ievērot pasākuma apģērba etiķeti - uzvalks kungiem un lietišķs kostīms dāmām.
Valsts apbalvojumus 11.novembrī saņem:
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieci tiek iecelta:
par spilgtu devumu mūzikā un nopelniem Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare, flautiste
Dita Krenberga
Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par spilgtu radošo darbību latviešu mūzikā, īpaši teātra mūzikas žanrā
komponists
Jānis Lūsēns
Par Viestura ordeņa lielvirsnieku tiek iecelts:
par sevišķiem nopelniem Valsts robežsardzes personālsastāva valstiskā audzināšanā, Valsts robežsardzes koledžas darba pilnveidošanā un Valsts robežsardzes kinoloģiskā dienesta attīstībā
Valsts robežsardzes koledžas direktors, ģenerālis
Ivars Zālītis
Par Viestura ordeņa komandieri tiek iecelts:
par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts drošības nostiprināšanā un Valsts policijas darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā
bijušais Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Jānis Reiznieks
par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts drošības iestāžu sistēmas izveidē un attīstībā, jauno speciālistu izglītībā
ilggadējā Drošības policijas amatpersona
Biruta Skaburska
par sevišķiem nopelniem valsts robežas apsardzības un kontroles efektivitātes uzlabošanā, valsts robežas drošības nostiprināšanā un Latvijas austrumu robežas izbūves procesa veicināšanā
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, pulkvedis
Konstantīns Šarigins
par sevišķiem nopelniem valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, neatkarīgas Latvijas valsts iekšlietu sistēmas izveidošanā
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1990.-1991.), zvērināts advokāts
Aloizs Vaznis
Par Viestura ordeņa virsnieku tiek iecelts:
par priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, par drosmi un augsti profesionālu rīcību, vadot Latvijas pirmo Bataljona padomdevēju un operacionālo mācību vienību starptautiskajā misijā Afganistānā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona komandiera vietnieks, majors
Juris Āboliņš
par nopelniem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, aizsardzības sistēmas izveidē un attīstībā, ieguldījumu karavīru tiesību un likumības pārbaudes sistēmas ieviešanā un nodrošināšanā
LR Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors, Ģenerālinspekcijas nodaļas vadītājs, atvaļinātais pulkvežleitnants
Jānis Aivars Baškers
par ievērojamu ieguldījumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībā un pārrobežu sadarbības veicināšanā katastrofu seku novēršanā
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieka vietnieks, Analītiski metodiskās nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants
Kristaps Eklons
par augsti profesionālu un priekšzīmīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, par drosmi un profesionālu rīcību divās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās
bijušais Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Nacionālās aizsardzības akadēmijas Taktikas katedras vadītājs, šobrīd Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants
Jānis Gailis
par ilgstošu un godprātīgu darbību valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā
Drošības policijas amatpersona
Māris Krišjānis
par nozīmīgu personīgo ieguldījumu valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā
Drošības policijas amatpersona
Jānis Mediņš
par sevišķiem nopelniem Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas izveidē un attīstībā un ieguldījumu valstiskās apziņas uzturēšanā profesionālā militārā dienesta karavīros, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un Tēvzemei
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas komandieris, majors
Agris Ozoliņš
par nopelniem Valsts robežsardzes atjaunošanā un organizēšanā no pirmajiem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadiem un Valsts robežsardzes koledžas izveidē un attīstībā
Valsts robežsardzes koledžas Robežsargu skolas priekšnieks, majors
Viktors Sprukts
par nopelniem Valsts robežsardzes dienesta izveidē un attīstībā, īpaši lielo personīgo ieguldījumu Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes darbībā
Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants
Olevs Zutis
Par Viestura ordeņa kavalieri tiek iecelts:
par izcilu Tēvijas mīlestību un nopelniem valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsardzībai, šobrīd Latvijā vienīgais Latvijas Karaskolu absolvējušais virsnieks
Latviešu virsnieku apvienības biedrs, atvaļinātais leitnants
Aleksanders Jānis Celmiņš
par nopelniem Latvijas neatkarības atgūšanā un lielo personīgo ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanas vēsturiskajā iemūžināšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm
kinooperators
Aleksandrs Demčenko
par nopelniem valsts drošības uzturēšanā un nostiprināšanā
ilggadējā Drošības policijas amatpersona
Uldis Golubs
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem vairākās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, komandējot Latvijas kājnieku rotu, par drosmi un varonību
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku brigādes Kaujas nodrošinājuma rotas komandieris, kapteinis
Druvis Kleins
par nopelniem Latvijas neatkarības atgūšanu veicinošās sabiedriskajās aktivitātēs un jaunatnes nacionāli patriotisko audzināšanu
Latviešu virsnieku apvienības biedre, atvaļinātā kapteine
Sarma Līne
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem divās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, par drosmi un varonību
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada komandieris, virsleitnants
Agris Robežnieks
par nopelniem Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, valsts aizsardzības sistēmas izveidē un aizsardzības spēju stiprināšanā
ilggadējais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks
Monvīds Pēteris Vīksna
Ar Viestura ordeņa Zelta goda zīmi tiek apbalvots:
par nozīmīgu ieguldījumu valsts robežas apsargāšanā, drošības uzturēšanā
un nostiprināšanā
Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes Apskates un kontroles nodaļas inspektors-autovadītājs, robežsardzes virsniekvietnieks
Ivo Ozoliņš
par ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, par pašaizliedzīgu un pilsoniskas drosmes pilnu ieguldījumu, sniedzot morālo atbalstu un organizējot palīdzību starptautiskajās misijās dienošo Latvijas karavīru tuviniekiem Latvijā
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku štāba Personālsastāva departamenta Sociālā atbalsta biroja vecākā instruktore, štāba virsseržante
Aija Staņus
Ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi tiek apbalvots:
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, dodot ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku attīstībā, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem piecās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 2.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas virsseržants
Jānis Laķis
Ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tiek apbalvots:
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Afganistānā, par drosmi un varonību, atvairot nemiernieku uzbrukumu
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada vecākais izlūks, dižkareivis
Ivars Cimuška
par augsti profesionālu un pašaizliedzīgu dienestu, par izcili veiktajiem karavīra pienākumiem starptautiskajā miera uzturēšanas operācijā Afganistānā, par drosmi un varonību, atvairot nemiernieku uzbrukumu
Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljona Kaujas atbalsta rotas izlūku vada snaiperis, dižkareivis
Aleksandrs Pisarevs
Par Atzinības krusta komandieri tiek iecelts:
par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbību ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības jomās, veicinot valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un nostiprināšanu
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Juris Lakatiņš
Par Atzinības krusta virsnieku tiek iecelts:
par lielu personīgo ieguldījumu civilās aizsardzības sistēmas attīstībā Latvijā, īpaši Ventspilī, augsti profesionālu rīcību lielu un sarežģītu ugunsgrēku dzēšanā un glābšanas darbos Kurzemes reģionā
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks, majors
Genādijs Pavlovs
Par Atzinības krusta virsnieci tiek iecelta:
par nopelniem Latvijas starpvalstu kultūras sakaru attīstībā un stiprināšanā, Latvijas vārda popularizēšanā ārvalstīs
Baltkrievijas Republikas Vitebskas pilsētas Marka Šagāla muzeja un mākslas centra direktore, vēsturniece
Ludmila Hmeļņicka
Par Atzinības krusta kavalieri tiek iecelta:
par ilggadēju un nesavtīgu sabiedrisko darbību, sekmējot Latvijas valsts neatkarības atgūšanu, par neatsveramo ieguldījumu latvietības uzturēšanā un latvisko vērtību kopšanā svešumā
Anglijas latviešu sabiedriskā un kultūras darbiniece, publiciste, Daugavas Vanagu fonda biedre
Zigrīda Daškevica
par nozīmīgo personīgo ieguldījumu Latvijas novadu dzīves kvalitātes uzlabošanā un labdarības darbā Latvijā
Nīderlandes pilsonis, sabiedriskais darbinieks un filantrops
Kornelis Fransuā Jose