Labvakar, mana mīļā Latvija!
Cik labi jūs redzēt visus šeit šovakar plecu pie pleca. Tik dažādus, bet tik ļoti vienotus. Vienotus lepnumā par mūsu brīvo Latviju.
Latvijas valsts tapa mīlestībā un cīņā. Latvijas valsti dzīvu uztur pārliecība un darbs. Un Latvijas valsts nākotne ir drosmē un rīcībā.
Mēs visi gribam padarīt mūsu Latviju labāku. Mūsu valsts dibinātāji izveidoja demokrātisku un neatkarīgu republiku. Mums tagad Latvija jāsargā gan fiziski, gan garīgi. Katru dienu. Katru stundu. Katru brīdi.
Ir tumšs. Nedaudz līst. Bet jūsu mirdzošās acis un smaidi izgaismo mūsu Latviju. Un es ticu, ka tā tas ir pilsētās un novados. Sēlijā un Zemgalē. Latgalē un Kurzemē. Vidzemē un aiz mūsu valsts robežām. Visur, kur svin Latvijas valsti un brīvību.
Lai kādas vētras brāztos, lai kādi lieti lītu, mēs tiksim uz priekšu. Tiksim uz priekšu, ja paturēsim prātā virzienu – drošu, pārtikušu, laimīgu valsti un tautu.
Dzimšanas dienās mēs vēlam viens otram veselību un laimi. Arī šodien – mūsu Latvijas dzimšanas dienā – gribu ko novēlēt.
Es novēlu, lai mēs viens otru iedvesmotu, nevis peltu. Lai viens otru uzmundrinātu, nevis noniecinātu. Lai priecātos par ikviena panākumiem, jo katra veiksme ir arī mana veiksme. Mūsu un mūsu valsts veiksme.
Es novēlu došanas prieku. Jo dodot, mēs saņemam pretī. Ja turam savus solījumus, varam paļauties uz citiem. Ja palīdzam kādam krīzē, tad arī paši nepaliksim nelaimē. Dodot gūtais tik tiešām ir neatņemams. Sevišķi, ja dodam paši savai valstij, savai brīvībai. Savai tautai.
Es novēlu, lai lepnums, mīlestība un možs gars būtu mūsu sabiedrotie. Lai mēs katru dienu novērtētu iespēju izvēlēties. Lai mēs katru dienu ar lepnumu gribētu teikt: mēs esam Latvija. Lai mēs nešaubītos par to, vai esam gana labi. Jo mēs tādi esam un mums viss izdosies!
Dievs, svētī Latviju!
