Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Godātā Saeima!
Dāmas un kungi!
14. Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi 2022. gadā. Diemžēl šis gads vēsturē vienmēr paliks kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Tas neatgriezeniski mainīja ne tikai Latvijas, bet Eiropas un arī visas pasaules drošības situāciju.
Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jūs katrs pirms teju četriem gadiem šajā namā ienācāt ar apņēmību padarīt Latviju labāku. Priekšvēlēšanu laiks šoreiz ir sācies ļoti agri. Mēs gan nezinām, kādi būs šī gada vēlēšanu rezultāti. Bet mēs labi zinām, par ko cilvēki balsoja pirms četriem gadiem. Par jums. Jums bija iespēja sevi parādīt un pierādīt. Domāju, ka katram no jums bija gandarījums un bija arī vilšanās brīži. Bet vēl jau ir jāstrādā. Jo vēl arī šai Saeimai ir daudz darāmā.
Šodien es vēlos teikt lielu paldies 14. Saeimas deputātēm un deputātiem par jūsu konstruktīvo darbu, lai stiprinātu Latvijas drošību. Ir pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums. Ir kāpinātas investīcijas valsts aizsardzībā. Tās sasniegs piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. Ir pieņemts Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums.
14. Saeima ir pievērsusi uzmanību ne tikai fiziskajai drošībai, bet arī citiem ar valsts drošību nesaraujami saistītiem jautājumiem. Ir grozīts Krimināllikums, paredzot bargākus sodus par noziegumiem pret valsts drošību. Ir ieviesta prasība pašvaldību vadītājiem saņemt valsts noslēpuma pielaides. Ir pieņemti likumi par Krīzes vadības centra izveidi.
Valsts drošība ir arī mūsu demokrātiskās vērtības. Šī Saeima ir spējusi pieņemt lēmumus, kas šīs vērtības stiprina. Lēmumus, kas apliecina valsts cieņu pret ikviena cilvēka pamattiesībām. Ja vēlamies, lai sabiedrība uzticas valsts varai, tad mums jāspēj parādīt, ka arī valsts uzticas cilvēkiem. To varam izdarīt, ne tikai mazinot birokrātisku uzraudzību, bet arī respektējot demokrātijai atbilstošu dažādību, vēršoties pret vardarbību un attiecīgi stiprinot arī mūsu likumus.
Vēlos pateikties ikvienam deputātam, kurš ar savu darbu stiprina Latvijas saites ar sabiedrotajiem. Gan tuviem, gan tāliem sabiedrotajiem. Cieša saikne ar citu valstu parlamentiem nav tikai formalitāte. Tas ir tiešs ieguldījums mūsu valsts drošībā. Sevišķi laikā, kad ģeopolitiskā situācija gan pasaulē, gan tieši mūsu reģionā kļūst aizvien sarežģītāka un bīstamāka.
Esmu pateicīgs arī par Saeimas nelokāmo atbalstu Ukrainai. Jūsu principiālā nostāja un degsme gan palīdzēt Ukrainai, gan palīdzēt ukraiņiem šeit tiek novērtēta gan Latvijā, gan Ukrainā, gan pasaulē. Tā veicina Ukrainas atvērtību padziļināt sadarbību un dalīties ar mums tik ļoti nepieciešamo pieredzi.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti!
Šķiet, nevienam nav jautājumu par to, ka mūsu valsts drošība ir nemainīga prioritāte. Bet mums ir jāmaina temps un ātrums, ar kādu mēs pielāgojamies jaunajai šī brīža realitātei.
Ir skaidrs, ka drošība ir process. Tā nekad nebūs absolūta. Nav un nebūs viena brīnumieroča vai sudraba lodes. Tehnoloģijas mainās straujāk, nekā mūsu domāšana un arī iepirkumu procesi. Tāpēc mēs mācāmies un pielāgojamies. Tas nav tikai procedūru jautājums. Tas ir mūsu domāšanas maiņas jautājums. Šobrīd nav kara laiks, bet īsti nav vairs arī miera laiks. Ir neziņas laiks un gatavošanās laiks, lai novērstu pašu sliktāko scenāriju.
Tam laikam pielāgojas gan mūsu Nacionālie bruņotie spēki, gan mūsu iekšlietu un drošības sistēma, gan mūsu aizsardzības industrijas uzņēmumi, gan pašvaldības un arī kritiskās infrastruktūras objekti.
“Divu sienu princips” ir ne tikai fiziski meklējams risinājums apdraudējuma gadījumā. To mums katram savā ziņā metaforiski jāuztver kā gatavības stratēģiju dažādiem scenārijiem, kā gatavību daudzslāņu aizsardzībai. Jebkurš “Plāns B” nenozīmē, ka tā ir neizbēgama realitāte, tā pēc būtības ir “otra siena”, kas stiprina mūsu gatavību.
Tieši tāpēc ir svarīgi, ka mums arī šajos mēnešos līdz jaunas Saeimas vēlēšanām ir rīcībspējīgs Ministru kabinets. Esošajai valdībai ir noteikti prioritārie darbi – valsts drošība un valsts ekonomika. Vēlu veiksmi šo darbu īstenošanā, jo tie ir būtiski visai Latvijas sabiedrībai. Šīs Saeimas laikā Andra Kulberga vadītais Ministru kabinets ir jau trešais. Taču šis ir arī brīdis teikt paldies diviem iepriekšējiem kabinetiem – Krišjāņa Kariņa un Evikas Siliņas vadītajām valdībām par ieguldījumu mūsu valsts drošībā un attīstībā.
Godātā Saeima!
Drošas Saeimas vēlēšanas nav pašas par sevi saprotamas. Ne vienā vien Eiropas valstī vēlēšanās ir centusies iejaukties Krievija. Un būtu naivi domāt, ka tā šobrīd snauž. Drošas un godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamatu pamats. Un mēs zinām, ka aizvadītajos gados mums ir gājis visādi.
Esam piedzīvojuši un visticamāk vēl piedzīvosim dronu ielidošanu Latvijas teritorijā. Esam piedzīvojuši arī to, ka dronus notriec mūsu NATO sabiedroto iznīcinātāji. Bet mēs esam pieredzējuši arī to, ka šādas situācijas skar mūsu pierobežas iedzīvotājus. Neatkarīgi no droniem, neatkarīgi no dažāda veida pavērsieniem cilvēki nevar gaidīt nākamo Saeimu vai valdību. Latvijas iedzīvotāji vēlas būt droši, ka jau šobrīd ne viņu mājās, ne bērnudārzos vai skolās neielidos sprāgstvielām pildīts drons. Viņi vēlas zināt, kā rīkoties. Viņi grib zināt, kā tiks sniegta palīdzība un atbalsts, ja tiešām notiks kāda nelaime. Taču visu Rīgā neizlems un nepateiks priekšā. No valdības un atbildīgajiem dienestiem sagaida skaidrus rīcības algoritmus, bet to reālā piemērošana būs katra cilvēka, katras pašvaldības, katra uzņēmuma ziņā.
Šis ir arī brīdis, kad teikt lielu paldies mūsu sabiedrotajiem, kas ir kopā ar mums šeit. Mēs varam teikt paldies viņiem par atbalstu, bet mēs arī labi saprotam, ka mums pašiem jāveido un jāpilnveido spējas, lai novērstu apdraudējumu.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Drošība nav atdalāma no valsts konkurētspējas. Tā ietekmē investīcijas. Tā ietekmē uzņēmējdarbību. Un uzņēmēji ir tie, kas ar saviem nodokļiem palīdz un finansē mūsu valsts vajadzības.
Saeima šo četru gadu laikā paveikusi vairākas būtiskas lietas konkurētspējas stiprināšanai. Ir mazināta birokrātija būvniecības jomā. Pilnveidots iepirkumu process. Attīstīta ideja par mākslīgā intelekta centru. Ir pieņemts Biobanku likums, kas ir īpaši svarīgs mūsu zinātnei.
Bet ir arī satraucošas tendences, par kurām ir jārunā. Tiesībsargājošo institūciju veiktā izmeklēšana gan par informācijas tehnoloģiju iepirkumiem, gan par citiem jautājumiem, necaurspīdīga valsts uzņēmumu pārvaldība rada šaubas par lietderīgu valstsun Eiropas Savienības finansējuma izlietojumu. Protams, mēs sagaidām izmeklēšanas rezultātus, protams, galavārdu teiks tiesa. Bet mēs nevaram sagaidīt, ka sabiedrības uzticība valsts varai vai uzņēmēju vēlme maksāt nodokļus pieaugs vai saglabāsies, ja būs šādi skandāli. Jau tagad ir skaidrs, ka ir problēma, kuru nevar un nedrīkst ignorēt ne tikai demokrātijas, ne tikai lietderīguma, arī valsts drošības vārdā. Tā ir korupcija. Saeimai ir jāpieliek punkts arī šaubām par to, vai aizliegtas vienošanās iepirkumos ir vai nav krimināli sodāmas. Tās ir krimināli sodāmas.
Taču konkurētspēja nav tikai par likumu, tas ir stāsts par cilvēkiem. Latvijā netrūkst uzņēmīgu, gudru un ambiciozu cilvēku, ambiciozu pozitīvā nozīmē. Mūsu visu, valsts varas uzdevums ir netraucēt viņiem strādāt, augt un arī pelnīt. Jo labklājība arī ir mūsu drošības pamats.
Daudzas problēmas šobrīd izjūt tieši austrumu reģioni. Daudzas problēmas izjūt visa Latvija. Un mēs labi zinām, ka, piemēram, nevar runāt tikai par piemaksām vai zaudējumu kompensēšanu, bet ir arī nepieciešama mērķtiecīga rīcība, lai radītu jaunas darbavietas un lai piesaistītu investīcijas. Un to var panākt tikai tad, ja valsts, pašvaldības un uzņēmēji sadarbojas.
Ir daudz lietas, kas mums izdodas labi. Daudz lietas, kur mēs esam izcili. Mums ir daudz veiksmes stāstu. Mums ir panākumi tehnoloģijās, mums ir jauni produkti, kurus rada inovatīvi uzņēmumi, mums ir jaunas ražotnes tradicionālās nozarēs. Mums ir daudz iespēju kļūt labākiem. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. Un mums kā valstij tas ir jāveicina.
Dāmas un kungi!
Ir vēl viens ļoti liels izaicinājums. Un tā ir demogrāfija. Par to ir runāts daudz. Šodien lemtais nedos tūlītēju efektu, taču tas dos efektu pēc gadiem. Mūsu galvenais uzdevums šobrīd ir apturēt dzimstības lejupslīdi. Strādāt pie aizbraukušo cilvēku atgriešanas. Tam ir nepieciešama gan pārdomāta mājokļu atbalsta, gan veselības aprūpes sistēma.
Arī izglītība ir svarīga. Un izglītībā viens no svarīgākajiem jautājumiem šobrīd ir nepazaudēt nevienu bērnu un nevienu talantu. Diemžēl prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam skolēnu skaits Latvijas skolās turpinās samazināties. Saskaņā ar statistikas prognozēm, tas turpinās samazināties par 40% (CSP dati par jauniešu (6-18 gadi) skaitu līdz 2026. gadam pret Eurostat prognozi uz 2050. gadu). Bērnu kļūs mazāk. Taču tas nevar kļūt par ieganstu mazākām iespējām. Mūsu uzdevums ir panākt, lai mazāks bērnu skaits nozīmētu vairāk uzmanības katram bērnam, nevis mazāk iespēju šo bērnu nākotnei.
Tas pats attiecas arī uz augstskolām. Jo arī jauniešu kļūst mazāk. Tāpēc svarīgāka par cīņu par studentiem būs specializācija, augstskolu sadarbība un izcilība. Savukārt pieaugušo izglītība un arī pārkvalifikācijas iespējas kļūs par vienu no augstskolu pamata uzdevumiem.
Es šobrīd iezīmēju tikai dažas lietas, kas darāmas gan šai, gan nākamajai Saeimai, kas darāmas gan šai, gan nākamajai valdībai, kas darāmas mums visiem.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti!
Politika ir ne tikai ideju sacensība. Politika ir arī kompromisu un sadarbības māksla. Mēs labi apzināmies, ka, lai tiktu uz priekšu, ir jāmeklē kopīgi risinājumi. Jāpieņem citu viedoklis, dažreiz jāpiekāpjas, dažreiz jāpaskatās uz plašāku bildi. Un vēlētājs to zina. Vēlētājs zina, ka jebkurā nākamajā koalīcijā būs kāds, kurš patiks vairāk, un kāds, kurš patiks mazāk, un kāds, kurš nepatiks nemaz. Vēlētājs arī saprot, ka jums būs jāsadarbojas. Un vēlētājs novērtēs to, ja to pratīsiet darīt jau tagad un arī nākotnē. No tā ieguvēji būs visi.
Šajos mēnešos pirms vēlēšanām ikviens kandidāts cenšas parādīt savu intelektu, savu drosmi, savu labo sirdi. Bet es aicinu to darīt, nenoniecinot oponentus, nedēvējot tos par muļķiem, zagļiem vai nodevējiem. Kaut arī jums šķiet dažreiz, ka konkurējat ar viņiem, ka jūs mērķējat konkurenta mugurā, jūs trāpāt paši sev. Mēģinot pagrūst viens otru, kā domino kauliņu komplekts sāk gāzties visa valsts varas reputācija. Un tas ir ļoti bīstami. Apātija un neticība savai valstij ir ļoti auglīga augsne arī naidniekam. Es jūs aicinu cīnīties par vēlētāju balsīm, bet dariet to cieņpilni un godīgi! Nāciet ar idejām, nevis ar naidu un ķengām.
Godātā Saeima!
Šajā pirmsjāņu laikā es jums vēlos vēlēt spirdzinošu atpūtu, kas dotu spēku ļoti nopietnam, godīgam un rezultatīvam darbam. Es jums novēlu aizraujošu priekšvēlēšanu laiku!
Un atceroties klasiķus - Reiņa un Matīsa Kaudzīšu teikto – runas vīriem un arī runas sievām ir spēks rokā; ko tie nospriež, tas paliek. Tas paliek jūsu pieņemtajos likumos, lēmumos un arī mūsu valsts nākotnē!
Paldies par uzmanību!
