Labdien Aglona, Latgale un visa Latvija!
Ticīgie, garīdznieki un klātesošie!
Man ir patiess prieks redzēt jūs visus – cilvēkus, kas sanākuši, lai rastu spēku ticībā, mieru un drošību. Par sevi, saviem tuvajiem un savu tautu un savu valsti. Dažkārt drošības dēļ ir jāpārplāno sava diena vai, kā nesen paši pieredzējām, arī nakts. Var sanākt mazāk gulēt. Var sanākt kaut kur ierasties vēlāk nekā cerēts. Var sanākt kaut ko neizdarīt līdz galam. Bet atcerēsimies, ka vissvarīgākais plāns mūsu dzīvē ir būt sveikam un veselam. Es ticu, ka, rūpējoties pašiem par sevi un atbalstot līdzcilvēkus, mēs to varam.
Esmu regulāri viesojies šeit Aglonā, bet pirmo reizi jūs uzrunāju Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.
Mīļie draugi!
Viesi no tuvām un tālām Latvijas vietām!
Viesi no visas plašās pasaules!
Jebkurā, pat visgaišākajā un miermīlīgākajā, notikumā ir jādomā par drošību. Diemžēl šo laiku realitāte ne tikai Latvijā un Latgalē, bet visā pasaulē ir apdraudētas debesis. Jauni incidenti var atkārtoties. Vēl vakar mēs ar to tikām galā. Liels paldies visiem tiem dienestiem, kas ikdienā un svētkos rūpējas par mūsu drošību. Latvijas drošība nav tikai viņu darbs. Jo Latvija nav „viņi” un „mēs”. Latvija mēs visi esam liels “Mēs”. Mēs katrs esam atbildīgi par sevi un saviem tuvākajiem – par saviem līdzcilvēkiem.
Mūsu visu uzdevums ir ikdienā atrast zelta vidusceļu starp diviem grāvjiem – trauksmi un vienaldzību. Šis vidusceļš ir mierīga un mērķtiecīga rīcība.
Tā sevī ietver arī došanos uz drošu vietu arī tad, ja šķiet, ka nekas jau nenotiks. Un pēc tam ikvienam – mācīšanās un jautājums, ko vajadzētu mainīt, lai līdzīgās situācijās nedrošība zustu, bet paliktu vien miers un pārliecība. Bet tas nav tikai par drošību, tā jārīkojas visās dzīves situācijās.
Šajā skarbajā laikā mums jāsaglabā ticība. Ticība labajam, vispārcilvēciskajām vērtībām un cilvēkmīlestībai. Tās ir tās vērtības, kas ir īpaši tuvas tieši šeit, tieši šodien, tieši Aglonā.
Mums jāsargā mūsu Latvija gan fiziski, gan garīgi. Mēs nedrīkstam izmainīt sevi sīknaudā. Mēs nedrīkstam kašķēties. Nedrīkstam padoties ļaunumam, naidam, aizspriedumiem un neiecietībai.
Mūsu sabiedrībā diemžēl bieži valda naids, ko pastiprina sociālo tīklu anonimitāte. Tas, kas tiek teikts anonīmi, reti tiek teikts atklāti – acīs.
Jebkurš naids – pret latviešiem vai cittautiešiem, citas rases, ādas krāsas vai jebkuras reliģiskās pārliecības cilvēkiem, ir postošs. Tas aptur attīstību un vienotību, tas rada atpalicību un sašķeltību. Pret to mums visiem kopā ir jācīnās.
Mūsu valsts pamatlikums – mūsu Satversme – nosaka mūsu valsts vērtību pamatu. Tās ir tiesības uz apziņas un vārda brīvību. Cieņa pret cilvēku un viņa izvēlēm. Tās ir kristīgās vērtības un latviskā dzīvesziņa. Visiem, kas sauc Latviju par savām mājām, visiem, kas šeit ir nākuši, ir jāciena un jāievēro mūsu tautas un valsts vērtības, mūsu kultūra un mūsu valoda. Tikai tā mēs varam pārdzīvot šos trauksmainus laikus, sadzīvot un stiprināt mūsu gara spēku.
Gribu teikt īpašu paldies garīdzniekiem un visiem ticīgajiem par darbu, ko ikdienā veicat, lai nestu mieru un pārliecību. Lai atbalstītu tos, kuriem palīdzība šobrīd ir visvairāk vajadzīga – gan materiālā, bet jo īpaši, garīgā palīdzība un garīgais atbalsts. Paldies par jūsu kalpojumu Dievam! Paldies par jūsu kalpojumu Latvijai! Mums patiesi jāieklausās gan sevī, gan līdzcilvēkos. Mums šodien jāveido Latvijas nākotne. Mums apdraudējuma un šaubu brīžos jāstiprina Latvijas drošība. Mums tas ir jādara kopā, jo tie esam Mēs – viena zeme un viena tauta – viena Latvija!
Lai mums visiem miera, prieka un vērtīgu atziņu piepildīts šis īpašais laiks! Turēsimies kopā un sargāsim viens otru! Ticībā, cerībā un mīlestībā!
Dievs svētī Latviju!
