Veidojot Valsts prezidenta kancelejas (VPK) 2009.gada budžeta grozījumus, VPK rīkojusies atbilstoši Finanšu ministrijas noteiktajam budžeta samazināšanas plānam. Tā rezultātā VPK 2009.gada budžets pēc grozījumiem, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto 2009.gada budžetu (3289 048 LVL), ir samazinājies par 1087519 LVL jeb 33%. Tas ietver:
1) 616360 LVL samazinājumu atbilstoši 2009.gada budžeta 1.grozījumiem;
2) 471 159 LVL samazinājumu atbilstoši 2009.gada budžeta 2.grozījumiem (1. un 2.lasījums).
Līdz ar to kopējais VPK budžets 2009.gadam pēc grozījumiem ir 2201 529 LVL.[1]
Savukārt, veicot budžeta samazinājumu pēc 2009.gada budžeta 2.grozījumiem, VPK kopējais atlīdzību fonds pusgada griezumā tika samazināts par 34%. Kopējā atlīdzību fonda samazinājuma summa pret 2009.gada budžetu ar 1.grozījumiem ir 237486 LVL. Rezultātā, visiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem alga tiks samazināta par 20%, kā arī tiks likvidētas 13 VPK štata vietas.
Arī Valsts prezidenta atalgojums atkārtoti tiks samazināts, šoreiz par 20% un turpmāk sastādīs 2208 LVL. Iepriekš tā tika jau samazināta par 8%.
Bez VPK kopējā atlīdzības fonda samazināšanas, VPK turpinās samazināt līdzekļus arī citās budžeta pozīcijās. Piemēram, kā lielākās jāmin:
1) Preces un pakalpojumi: reprezentācijas izdevumi, ziedi, telefonu izmaksas, degviela, komunālie pakalpojumi, u.c.. Pusgada griezumā samazinājums būs 36% jeb 193673 LVL pret 2009.gada budžetu ar 1.grozījumiem.[2]
2) Valsts komisiju darbības nodrošināšana, vidēji samazinot finansējumu no 23-60%;
3) Kapitālie izdevumi, samazinot tos par 85% salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto 2009.gada budžeta projektu. Šī summa pamatā bija domāta Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences reprezentatīvo telpu iekārtošanai. Taču, ņemot vērā budžeta samazināšanu, gan Rīgas pils rekonstrukcija, gan Jūrmalas rezidences reprezentatīvo telpu iekārtošana, kā arī citas kapitālās iegādes tiek atliktas uz nenoteiktu laiku.
Plānojot Valsts prezidenta ārvalstu vizīšu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, VPK ir ņēmusi vērā finansiālo situāciju, samazinot vizīšu skaitu un taupot uz tādām pozīcijām, kā lidojumu un dzīvošanas izmaksas. Pašreiz VPK piešķirtais finansējums ārvalstu vizīšu nodrošināšanai 2009.gadam no valsts budžeta ir 370000LVL, kas ir par 50% mazāks nekā 2008.gadā. 100000 LVL bija paredzēti ārvalstu vizīšu nodrošināšanai gada pirmajos 3 mēnešos, taču samazinot vizīšu skaitu un ar tām saistītās izmaksas, šī summa tika izmantota 5 mēnešu laikā. Savukārt 270000 LVL tiek plānoti ārvalstu vizīšu izmaksu nosegšanai atlikušajos gada mēnešos, piemēram, valsts vizītēm Tadžikistānā jūlijā, Azerbaidžānā augustā, darba vizītēm ASV septembrī, kā arī citām ārvalstu vizītēm šinī gadā.
[1] Šinī summā nav iekļauts finansējums ārvalstu vizīšu nodrošināšanai, t.i., 270000 LVL (kopā ar šo summu Valsts prezidenta kancelejas 2009.gada budžets sastāda 2471529 LVL). Līdz 2009. gadam Valsts prezidenta ārvalstu vizīšu finansējums tika segts no Aizsardzības ministrijas budžeta, bet pēc sarunām ar valdības vadītāju tika rasts risinājums uz 2.budžeta grozījumiem Valsts prezidenta ārvalstu vizīšu nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus iekļaut VPK budžetā.
[2] Šinī summā nav iekļauts papildus piešķirtais finansējums ārvalstu vizīšu nodrošināšanai, kas tiek finansēts no pozīcijas „Preces un pakalpojumi”.