{module=pk/pages/media_player.xml?play_url=/storage/items/WMV/item_2209_Rasmussens08102009.wmv&play_width=400&play_height=400}
Valsts prezidents: Labvakar, dāmas un kungi! Man ir liels gandarījums sveikt NATO ģenerālsekretāru pirmajā vizītē Latvijā kopš stāšanās amatā un ceru, ka šī vizīte būs nozīmīgs ieguldījums arī NATO un Latvijas tālākajā sadarbībā.
Latvija kā uzticīgs NATO partneris un dalībvalsts piedalīsies visos tajos procesos, kas šobrīd ir svarīgi NATO. Svarīgākais šobrīd ir jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrāde. NATO ir militāra organizācija, bet, lai šī organizācija būtu ietekmīga un spēcīga, ir nepieciešama dalībvalstu izteikta politiskā solidaritāte un vienotība. Tāpat arī svarīgs ir jautājums, lai katra dalībvalsts justos NATO kā kolektīvās drošības organizācijā un lai katra NATO dalībvalsts justos droša, ka NATO to spēs aizsargāt. Tātad šie principi būtu jāizceļ jaunajā koncepcijā un skaidri jāpasaka, kāda ir NATO loma globāli un kāda ir NATO loma, aizsargājot katru dalībvalsti un kopējo NATO teritoriju.
Protams, esmu ļoti pateicīgs, ka ir daži ļoti pozitīvi piemēri tieši Latvijā, jo NATO gaisa telpas patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā ir viens veiksmīgs piemērs kolektīvās drošības sistēmai. Pirmkārt, tā ir efektīva. Otrkārt, tā parāda solidaritāti, un, treškārt, protams, mēs kā dalībvalsts arvien vairāk iesaistāmies tieši pašā gaisa telpas patrulēšanas procesā gan ar tehnisku, gan ar finansiālu atbalstu. Es domāju, šī gaisa patrulēšana būtu jāturpina faktiski jau kā pastāvīgs pasākums nākotnē. Otra kolektīvās drošības izpausme ir mūsu kopējā misija Afganistānā. Protams, arī šeit mēs esam gandarīti par to, ka mūsu karavīri spēj ar NATO dalībvalstu karavīriem kopā veikt šo kopējo uzdevumu un mūsu sagatavotība ir laba, šie uzdevumi un mērķi tiek sasniegti. Protams, Latvija šobrīd ir ieguldījusi daudz vairāk, jo šogad ir noorganizēts un veiksmīgi darbojas nemilitāro kravu tranzīta ceļš caur Latviju uz Afganistānu. Tas ir vēl viens Latvijas ieguldījums kopējos pūliņos.
Ģenerālsekretāra kungs, es teikšu tā: mazas valstis vienmēr jūtas drošas, kad ir kolektīvās drošības sistēmas dalībvalstis. Tikai tad mūsu tautām ir pilnīgs miers un uzticība tam, ka tās var strādāt miera apstākļos, radīt miera apstākļos un būt brīvas. Tāpēc Latvija gan šodien, gan arī nākotnē viennozīmīgi pildīs savas saistības pret NATO un viennozīmīgi mūsu interesēs būs savas valsts drošība un visu NATO valstu drošība. Šī ir mūsu prioritāte. Paldies, ģenerālsekretāra kungs, par to, ka ieradāties šeit vizītē! Es vēlreiz apsveicu Jūs ar pirmajiem darba mēnešiem un vēlu veiksmi arī turpmākajā darbā!
NATO ģenerālsekretārs: Prezidenta kungs, liels paldies par laipnajiem apsveikuma vārdiem! Man patiešām ir liels prieks atgriezties Latvijā, šoreiz savā jaunajā amatā kā NATO ģenerālsekretāram. Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai izteiktu savu augsto novērtējumu Latvijas stingrajai uzticībai NATO un jūsu ievērojamajam devumam NATO operācijām, kura starpā, protams, ne mazsvarīgākais ir jūsu devums mūsu ļoti svarīgajai operācijai Afganistānā. Jūsu devums tiek augstu novērtēts un tas apliecina jūsu uzticību mūsu aliansei. Tas pats attiecas uz citām aktivitātēm: jūs esat rīkojuši nozīmīgus NATO notikumus - mēs visi atceramies Rīgas galotņu sanāksmi, jūs rīkosiet Parlamentāro Asambleju nākamā gada pavasarī.
Kopumā Latvija ir integrēta mūsu Alianses sastāvdaļa, un mēs to ļoti augstu novērtējam. NATO būtība ir solidaritāte. Un tas ir arī iemesls, kāpēc NATO sabiedrotie veic gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs uz rotācijas principa. Un tas arī uzsver NATO līguma 5.paragrāfa nozīmīgumu. 5.paragrāfā ir runa par teritoriālo aizsardzību un es gribētu uzsvērt, ka kolektīvā aizsardzība, teritoriālā aizsardzība ir bijis NATO galvenais uzdevums kopš NATO dibināšanas pirms 60 gadiem. Un teritoriālā aizsardzība un mūsu teritoriālā aizsardzība paliks galvenais uzdevums arī turpmākajos gados.
Arī mūsu misijas Afganistānā būtība ir solidaritāte. Operācija Afganistānā tika uzsākta pēc teroristu uzbrukumiem vienam no mūsu sabiedrotajiem - Amerikas Savienotajām Valstīm. Uzbrukumu vienam no mūsu sabiedrotajiem mēs uzskatām par uzbrukumu mums visiem. Tas ir iemesls, kāpēc Latvija dod ieguldījumu operācijā Afganistānā, un tas ir iemesls, kāpēc visi mūsu sabiedrotie dod ieguldījumu operācijā Afganistānā. Mēs nevaram pieļaut, ka Afganistāna atkal kļūst par drošu patvērumu teroristiem. Ja mēs to pieļautu, viņi no Afganistānas viegli izplatītos Centrālāzijā un tālāk, nemaz nerunājot par risku, ka varētu destabilizēties kaimiņvalsts Pakistāna, kas ir kodolvalsts. Tā patiešām būtu bīstama situācija. Tas būtībā ir iemesls, kāpēc mēs esam Afganistānā. Tas ir liels izaicinājums. Mums ir jānodrošina, lai terorisms vairs neuzplauktu Afganistānā. Tāpēc mums ir nepieciešama plaša pret nemierniekiem vērsta pieeja ar pašiem afgāņiem vadībā. Tāpēc visā valstī mums ir jānodrošina, lai afgāņi paši pārņem savu valsti. Tāpēc mums ir būtiski attīstīt Afganistānas drošības spēku kapacitāti, lai afgāņi paši varētu pārņemt atbildību par savu drošību provincē pēc provinces, attīstoties viņu kapacitātei. Tāpēc ārkārtīgi svarīga ir NATO apmācības misija Afganistānā. Es mudinātu visus sabiedrotos dot ieguldījumu mūsu apmācības misijai, jo tā ir ilgtermiņa perspektīva, gaisma tuneļa galā - lai afgāņi varētu kļūt saimnieki paši savā zemē. Tas ir iemesls, kāpēc mēs esam Afganistānā, un es augsti novērtēju to, ka visi sabiedrotie šai ziņā dod savu ieguldījumu.
Jautājums: Mans jautājums ir Rasmusena kungam. Nesen pie Latvijas robežām notika vērienīgas Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības. Krievija ir mūsu kaimiņš, un tā ir liela valsts. Kā šobrīd veidojas attiecības starp NATO un Krieviju?
NATO ģenerālsekretārs: Pirmkārt, ļaujiet man teikt, ka es labi apzinos bažas, kas radās krievu militāro mācību sakarā. Es varu Jums apliecināt, ka mēs cieši sekojām un uzraudzījām šīs mācības. Tomēr, es piebilstu, ka mēs neuzskatām šīs mācības par draudiem nevienai sabiedrotajai valstij. Protams, tas veicinātu uzticību, ja Krievija būtu mūs uzaicinājusi tieši uzraudzīt šīs mācības. Tomēr es gribētu piebilst arī to, ka ilgākā perspektīvā ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot NATO attiecības ar Krieviju. Mums ir domstarpības ar krieviem, mums ir viedokļu atšķirības, bet ir vairākas jomas, kurās mums ir kopīgas intereses, kurās mēs saskaramies ar kopīgiem draudiem. Afganistāna ir viens piemērs, terorisms ir otrs piemērs, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana ir trešais piemērs, ceturtais piemērs ir pirātisms. Un, manuprāt, mums ir jāattīsta praktiska sadarbība ar Krieviju jomās, kurās mums ir kopīgas drošības intereses. Tāpēc mana pieeja ir divu joslu pieeja. No vienas puses mēs stingri pastāvam uz principiem un vienlaicīgi mums ir pozitīva sadarbība ar Krieviju jomās, kurās mums ir kopīgas intereses.
Jautājums: Vai pēc Jūsu stāšanās amatā NATO politikā var sagaidīt tādas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt Baltijas valstis?
NATO ģenerālsekretārs: Ļaujiet man uzsvērt, ko es teicu ievadā: viens jautājums, kas izraisa īpašu interesi un ko ļoti bieži uzsver Baltijas valstis, ir kolektīvās aizsardzības nozīmīgums, NATO līguma 5. paragrāfā izteikto saistību svarīgums. Un es gribētu uzsvērt šo saistību nozīmīgumu. Tas būs galvenais jautājums mūsu jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādāšanā. Es piešķiru lielu nozīmi redzamai NATO klātbūtnei visās sabiedrotajās valstīs, tai skaitā Baltijas valstīs.