Labvakar, Latvija!
Šovakar, mūsu valsts svētkos, sirsnīgi sveicu jūs Latvijas deviņdesmit pirmajā dzimšanas dienā.
Daudzas tautas var lepoties ar dziļām valstiskuma saknēm, kas sniedzas gadu simtos un pat tūkstošos. Mēs Latvijā esam lepni – ar kādu ticību, cerību un tautas iekšējo spēku ir radusies un pastāvējusi Latvijas valsts!
Latvija sākās ar pārdrošu ideju par nacionālu, neatkarīgu valsti. Tā norūdījās varonīgajās Brīvības cīņās; ar sakostiem zobiem tā tika iznesta cauri okupācijas gadiem; atdzima caur dziesmoto revolūciju; guva spēku barikāžu ugunskuros; tad atrada ceļu uz Eiropas Savienību un NATO un caur straujas augšupejas gadiem nonāca līdz skarbajai šodienai.
No kurienes ikreiz grūtos laikos mūsu tauta ir smēlusies spēku, izturību un ticību nākotnei? Tās ir mūsu tautas vērtības. Iekaltas Brīvības piemineklī, tās stāsta par mūsu tautas vēsturi, raksturo šodienu un ļauj būt drošiem par rītdienu.
Te – virs mūsu galvām – Rīgas debesīs mirdz Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Tur mirdz mūsu tautas galvenās vērtības – Latvijas zeme, tauta un brīvība.
Šovakar uz mums skatās Māte Latvija. Turot roku uz zobens, tā ir gatava ar savu garaspēku un drosmi aizstāvēt visu savu bērnu un savas zemes neatkarību. Šī skulptūra stāsta par Latvijas tautas lepnumu un pašapziņu. Stāsta par spēku, kas mīt katrā no mums.
Daži gaužas, ka šobrīd Latvija ir vāja. Nav tiesa! Latvija ir stipra! Grūtības ir izaicinājums, ne vājums. Un izaicinājumi ir pievarami ar darbu, dzīves gudrību, vienotību un mīlestību.
Šos spēka avotus simbolizē skulptūras pie Mātes Latvijas kājām – Ģimene, Darbs, Gara darbinieki un Tēvzemes sargi. Granīta piemineklī nav iekalti stāsti ne par Sūnu ciemu, ne par Paiju, ne Kangaru! Līdzās Mātei Latvijai stāv Vaidelotis, Lāčplēsis un Važu rāvēji!
Mūsu Brīvības piemineklis simbolizē drosmi, gribu un mērķtiecību, pašaizliedzību, gudrību un dzimtenes mīlestību. Visas šīs īpašības no paaudzes paaudzē manto ikviens Mātes Latvijas bērns – ikviens Latvijas dēls un meita.
Vaidelotis Lāčplēsi atrada lāču mātes migā. Šodien mums Lāčplēsis jāatrod sevī un savos līdzcilvēkos – tikai tā varēsim tikt galā ar izaicinājumiem. Tēvzemes mīlestība, darbs, griba, mērķtiecība un vienotība ir mūsu šodienas Lāčplēsis.
Daži mudina – gaidīsim! Gaidīsim, kad iestāsies labāki laiki ārpus Latvijas un tad viss atkal nostāsies savā vietā. Nē! Neviens negaidīs uz mums, kamēr izberzēsim miegu no acīm. Mums pašiem jādara viss, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi. Tā ir mūsu atbildība. Atbildība pret sevi, savu valsti un saviem bērniem.
Kāds sūrojas, ka valsts nenodrošina darba vietas. Tā ir patiesība. Arī turpmāk valsts vairs nebūs tā, kas radīs jaunas darba vietas valsts iestādēs, gluži pretēji – valsts pārvaldei un valsts sektoram jākļūst vēl mazākam, taču vienlaikus efektīvākam. Valsts galvenais šodienas uzdevums ir radīt labvēlīgus apstākļus Latvijas uzņēmējiem, lai dotu tiem iespējas veidot jaunas darba vietas.
Ir cilvēki, kas saka – šodien nevar uzsākt neko jaunu. Nav tiesa. Ir sava amata pratēji, kas tieši ekonomiskā sasaluma apstākļos ir atraduši jaunas iespējas saimniekot – dibina jaunus uzņēmumus, atrod noietu ārvalstu tirgos, rada jaunus produktus un pakalpojumus. Šogad strauji pieaudzis pašnodarbināto personu skaits. Kopš izjūtam krīzi, ir tik daudz atsevišķu iedvesmojošu sasniegumu, kas apliecina cilvēku sīkstumu un liek arī citiem noticēt nākotnes iespējām!
Meklēsim nevis desmit iemeslus, kāpēc neko nevar izdarīt, bet simts argumentus tam, kāpēc ir iespējams īstenot jaunās idejas! Nākotni taču veidojam mēs paši! Tā ir katra cilvēka iespēja un atbildība. Uzņemties atbildību par savu valsti nozīmē atrast jaunus risinājumus savā darba vietā, riskēt, gūt uzvaras, būt pilsoniski aktīviem, gudri piedalīties vēlēšanās, iesaistīties politikā.
Ir cilvēki, kas neatraduši sev darba iespējas Latvijā, aizbrauc no mūsu zemes uz ilgu laiku vai pavisam. Mēs gaidām jūs atpakaļ. Agrāk vai vēlāk. Latvijai ir vajadzīga jūsu jauniegūtā pieredze un dzīves rūdījums, jūsu zināšanas un drosme būt uzņēmīgiem – šeit, Latvijā! Neviens cits neveidos Latvijas valsti, kurā dzīvot labklājībā. Neviens cits neveidos Latvijas valsti, kuru mīlēt, kā vien mēs paši.
Tikai mēs paši varam cīnīties arī pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas ir apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā! Tikai atklājot nelikumības un viltīgās shēmas, pieprasot atbildību, varam attīrīt Latviju no šīs sērgas.
Taisnīgumu varam panākt tikai mēs, Latvijas ļaudis - visi kopā!
Ir viedoklis, ka pastāv divas Latvijas un katra no tām runā savā valodā! Ir tikai viena Latvija – Latvija ir visi tie, kuri mīl šo zemi un ir gatavi veidot tās nākotni, kas ir gatavi aizstāvēt to pret ļaunumu, mūsu pašu neizdarībām, kūtrumu, neticību sev – aizstāvēt pret visu, kas kaitē Latvijas stiprumam.
Mēs spējam būt vienoti! Lielā Talka sasauca kopā tūkstošus - ģimenes, jauniešus, dažādu tautību pārstāvjus. Mūs visus vienoja vēlme dzīvot sakoptā un skaistā Latvijā.
Tūkstošiem skrējēju Baltijas ceļa atceres dienās parādīja, ka Latvijas sirdspuksti vieno visas paaudzes un dažādu tautību cilvēkus. Mūs vienoja lepnums par brīvo Latviju.
Akcijas Lielie bērnu slimnīcai, Paēdušai Latvijai, Labestības Diena, Latvijas Lepnums, pašpalīdzības kustības Latvijas pilsētās pierāda, ka mēs vēlamies un spējam palīdzēt viens otram. Šīs akcijas parāda, cik daudz cilvēkiem Latvijā dzīves vērtības mērs ir izpalīdzība, iejūtība un sirds situms!
Mūsu tauta vienmēr ir spējusi pārvarēt grūtības, kad ir bijusi vienota.
Galvenais, kam nedrīkstam padoties - tā ir neticība sev un savai valstij!
Latvijas tauta!
Dienu no dienas iedegsim sirdī to gaismu, ko izstaro trīs zvaigznes Latvijas debesīs – Latvijas zeme, tauta un brīvība.
Kamēr mūsu sirdīs deg vārdi Latvijas zeme, tauta un brīvība – Dievs svēta Latviju, mēs runājam savā valodā, aram savu zemi un mums pieder sava valsts.
Kamēr mūsu sirdīs deg vārdi Latvijas zeme, tauta un brīvība – mēs esam vienoti un stipri Tēvzemei un Brīvībai!
Lai Dievs svētī Latviju!