Kad 1940. gadā ienāca sveša vara, mēsbijām spiesti karogu slēpt - zem dēļu grīdas savā mājā, bēniņos, dzelzs kastē pie ozola saknēm... Mēs to sargājām un glabājām, jo ticējām, ka pienāks laiks, kad atkal varēsim brīvi pacelt sarkanbaltsarkano karogu dzimto māju pagalmā un Rīgas pils tornī.
Padomju okupācija neatkarīgo Latviju izdzēsa no pasaules valstu kartes, taču Latvija turpināja dzīvot. Dzīvot mūsu sirdīs - no paaudzes paaudzē. Mīlestība pret brīvo Latviju bija stiprāka par bailēm, ciešanām un arī par nāvi.
Vai atceraties, kā padomju laikā dega svecītes pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa pieminekļa? Kā liesmoja svecītes Brāļu kapos? Vai atceraties, kā par spīti aizliegumam kūrām Līgo nakts ugunskurus? Svešā vara nespēja piespiest mūs aizmirst savas tradīcijas. Vai atceraties, ka gājiens uz baznīcu Ziemassvētku vakarā bija pārkāpums? Taču mēs gājām. Lai izlūgtos spēku izturēt šo laiku.
Toreiz, kad par savu valsti varējām runāt vien klusinātā balsī, tikai savas ģimenes lokā, spēku mums deva Dziesmu svētki – kā šodien. Mēs skaļā balsī izdziedājām Gaismas pili, domājot par savu Latviju. Mūsu Atmoda atnāca, jo no paaudzes paaudzē bija mantota ticība neatkarīgai Latvijai.
Šodien saku jums paldies, kas stāstījāt saviem bērniem par Latvijas valsti! Paldies mūsu tēviem un mātēm par to, ka viņu ticība Latvijas valstij bija dziļa kā ozola saknes Latvijas zemē. Viņi šo ticību iedēstīja arī mūsos.
Latvijas tauta!
Kopā ar latviešiem nākotni šajā zemē atrada arī daudzi citu tautību cilvēki. Paldies jums, kas referendumā balsojāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu! Paldies jums, vecāki un skolotāji, kas saviem bērniem esat iemācījuši latviešu valodu. Jums, kas esat kļuvuši par Latvijas pilsoņiem – Latvijas patriotiem! Mēs visi esam piederīgi šai valstij. Mēs kopā esam veidojuši šodienas Latviju! Un mēs visi kopā esam atbildīgi par Latviju!
Godātie klātesošie!
Televīzijas skatītāji un radioklausītāji!
Atskatoties uz aizvadītajiem 90 gadiem, ir jākonstatē, ka mūsu valsts vēsture ir bijusi ļoti, ļoti sarežģīta. Neatkarību esam izcīnījuši divas reizes – pirmoreiz 1918. gadā, kad nodibinājām Latvijas valsti, otro reizi – 1991. gadā, kad pieprasījām savas tiesības atgriezties brīvībā. Vēlos uzsvērt - cīņa par mūsu valsts neatkarību, par mūsu tautas pašnoteikšanās tiesībām, par mūsu valodu un latvietības saglabāšanos nekad nebeigsies.
Modernā pasaule uzliek jaunus pārbaudījumus Latvijas tautas dzimtenes mīlestībai un pašapziņai. Katram no mums ikdienā ir jāatbild sev pašam, cik daudz un ko esam gatavi ziedot savai Latvijai.
Tieši tāpēc es šodien atkal runāšu par atbildību, par katra mūsu atbildību pret nākamajām paaudzēm, pret mūsu bērniem un mazbērniem.
Vēlos vēlreiz runāt arī par politiķu atbildību. Par atbildību veidot politisko dialogu, veicināt demokrātiju, nodrošināt stabilitāti valstī.
Mūsu neatkarības un valstiskuma simbols un balsts ir Satversme – Satversme, kas dod garantijas un rada iespēju nostiprināt demokrātiju. Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu.
Saeimas deputāti, es jūs aicinu būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā!
Šovakar vēlos arī pieminēt iespējas, kas mums ir jāizmanto, veidojot savu Latviju – demokrātijas veicināšanu, ekonomiskos izaicinājumus un Latvijas ietekmi Eiropas pārmaiņu procesos.
Pēdējos deviņdesmit gados pasaule ir kardināli mainījusies vairākas reizes. Tā kļuvusi ātrāka un prasa no cilvēka ievērojami lielāku atdevi - atdevi, lai saglabātu un radītu vērtības.
Mūsu katra, bet jo īpaši politiķu atbildība ir raudzīties, lai straujās pārmaiņas nemazinātu valsts neatkarību un drošību.
Šodien mēs sastopamies ar realitāti: strauju ekonomikas augšupeju nomaina kritums. Taču mēs zinām arī to, ka kritumu nomainīs jauna augšupeja. Tāpat kā pēc izelpas seko ieelpa.
Pārbaudījums ar svešu naudu ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, kur ne tikai katram individuāli, bet arī valstij kopumā nepieciešama tālredzīga rīcība, sabiedrības atbalsts taupības pasākumiem un cieša sadarbība ar mūsu partneriem Eiropā un pasaulē.
Ja līdz šim vairāk runājām par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, tad tagad jāskatās tālāk – arī uz Ziemeļiem un arī uz Dienvidiem. Jāizmanto visas iespējas, lai stiprinātu sadarbību ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un Ziemeļvalstīm.
Es ticu, ka šis ir jaunu iespēju laiks. Ko mēs varam likt pretī aizvien pieaugošajai konkurencei pasaulē?
Mūsu spēks ir jaunas idejas un jauni risinājumi. Mūsu valsts lielākā vērtība un spēks ir mūsu cilvēki, un vislielākais dārgums – mūsu jaunatne, kura veidos mūsu valsti nākamajos deviņdesmit gados.
Šodien, Latvijas dzimšanas dienā, mēs sev jautājam: kāda rītdien būs Latvija?
Es Latvijas nākotni redzu zināšanās un jaunradē. No senčiem mantotais darba tikums, mūsu radošā gara gēns, mums raksturīgā uzņēmība un tieksme pēc izaugsmes ierakstīs Latvijas stāstu pasaules veiksmes grāmatā. Mūsu saknes ir šajā zemē. Tās dos mums spēku! Paldies Jums visiem par Latvijas valsti!
Paldies, prezident Adamkus kungs!
Paldies, prezident Ilvesa kungs!
Paldies Jums par apsveikumiem Latvijai dzimšanas dienā!
Mana Latvijas tauta -
Latgalē,
Zemgalē,
Vidzemē,
Kurzemē un
Rīgā!
Latvijas deviņdesmitās gadadienas svētkus esam radījuši mēs paši. Visi kopā! Mēs katrs ar savām izjūtām, ar savu prieku par Latviju!
Paldies jums, kas ierakstījāt savu vēlējumu Lielvārdes jostā; paldies jums, kas izdejojāt visgarāko Gatves deju pasaulē; paldies jums, kas Lielajā talkā sakopāt parku, upmalu un mežu savā pilsētā un pagastā; paldies jums, kas iededzāt lukturīti Latvijas Gaismas tiltā!
Metot gaismas tiltu uz Latvijas simtgadi, šodien valsts dzimšanas dienā staro visa Rīga. Bet ir kāda vēl varenāka gaisma, kas ļauj ar paļāvību lūkoties uz turpmākajiem mūsu valsts pastāvēšanas gadiem. Tā ir gaisma, kas staro jums acīs.
Sveicu jūs visus Latvijas deviņdesmitajā dzimšanas dienā!
Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta!
Dievs svētī Latviju!