Vaira Vīķe-Freiberga
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Helsinkos tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu. Tikšanās laikā tika pārrunāti jatājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, ar Latvijas ceļu uz Eiropas Savienību, kā arī NATO paplašināšanās un Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi.
Latvijas prezidente atzīmēja, ka šobrīd Eiropai ir vēsturiski ļoti nozīmīgs laiks, jo viņa izteica cerību, ka Nicas samitā tiks pieņemti konstruktīvi un lietišķi lēmumi, saistīti ar Eiropas nākotni. Latvijas prezidente iepazīstināja Somijas prezidenti ar jautājumiem, pie kuriem Latvija šobrīd strādā ceļā uz Eiropas Savienību. Somijas prezidente augsti novērtēja Latvijas panākumus Eirointegrācijā, atzīmējot pastāvīgo progresu, kuru uzrāda Latvija.
Apspriežot jautājumus, kas saistīti ar jaunās Eiropas veidošanu, abas puses bija vienisprātis, ka svarīgi, lai jaunā Eiropa būtu demokrātisko valstu kopiena, kurā dažādas valstis var lietišķi sadarboties, tomēr katra ciena otras valsts identitāti. Tika pārrunāta nepieciešamība paplašināt dialogu ar kandidātvalstīm par jaunās Eiropas nākotni, un tika uzsvērts tas, ka jaunajā Eiropā katras tās dalībvalsts balsij ir jābūt dzirdamai, lai kopā tiktu pieņemti lēmumi, kas saistās ar visas Eiropas nākotni. Runājot par sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā par savām valstīm, gan Tarja Halonena, gan Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka ļoti nepieciešams ir dialogs ar sabiedrības visplašākajiem slāņiem par to, kādu nākotni viņi saredz savai valstij, un prezidente atzinīgi novērtēja to, ka debates Latvijā par iestāšanos Eiropas Savienībā kļūst arvien aktīvākas, paužot dažādus viedokļus par iespējām un grūtībām, kas saistītos ar valsts iekļaušanos šajā organizācijā.
Tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Eiropas drošības politiku. Somijas prezidente atzīmēja to, ka viņas valsts uzskata par nepieciešamu dot nozīmīgu ieguldījumu kopīgajos Eiropas spēkos, it sevišķi atzīmējot vienu no šo spēku funkcijām – krīzes novēršanu. Tika pārrunāta iespējamā Latvijas iesaiste šajos spēkos, kā arī pašreizējā situācija Balkānu reģionā un Baltijas jūras reģionā.
Pieskaroties NATO paplašināšanai, Tarja Halonena vēlreiz atzīmēja, ka Somija atzīst katras neatkarīgas valsts tiesības izvēlēties savu drošības garantu. Latvijas prezidente informēja Tarju Halonenu par Latvijas gaitu uz NATO, kā arī par neseno tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Lordu Robertsonu Briselē, kuras laikā tika uzsvērts, ka kandidātvalstīm viens no būtiskākajiem kritērijiem uzņemšanai NATO būs tās aizsardzības spējas. Tika pārrunāts Latvijas dalības rīcības plāns NATO, un Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka šis dokuments ir vislabākais instruments, kā pierādīt Latvijas spēju un pastāvīgo progresu savu aizsardzības spēku stiprināšanā. Latvijas prezidente arī pozitīvi novērtēja sociālo integrāciju, ko veicina jauniešu iesaiste Latvijas Bruņotajos Spēkos.
Preses konferencē Somijas prezidente apsveica Latviju ar tās panākumiem ceļā uz Eiropas Savienību, kā arī atzinīgi novērtēja domu apmaiņu, kas ir noritējusi starp abām pusēm par Latvijas un Somijas skatījumu uz Eiropas drošības jautājumiem un NATO paplašināšanos.
Tāpat sarunā Tarja Halonena apsveica Latviju ar tās prezidentūru Eiropas Padomē, norādot uz nozīmīgo lomu, kāda ir šai organizācijai cilvēktiesību jomā, kriminalitātes novēršanā un kultūras mantojuma saglabāšanā. Informējot par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, prezidente atzīmēja nākamā gada aprīlī gaidāmo konferenci Rīgā par mazo Eiropas valodu lomu pasaulē. Abas puses bija vienisprātis, ka mazās Eiropas valodas ir bagātība, ko nepieciešams saglabāt, lai arī nākotnē tā būtu būtiska dažādu Eiropas reģionu iezīme. Tika pārrunāta arī Latvijas un Somijas divpusējā sadarbība.
Valsts prezidente sacīja, ka Somijas prezidente būs sirsnīgi gaidīta Valsts vizītē Latvijā nākamā gadā.