Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem, lūdzot Saeimu otrreiz caurlūkot 2002.gada 17.janvārī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Vēstulē sacīts:
“2002.gada 17.janvārī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Minētā likuma 36.panta jaunā redakcija aizliedz jūras līča piekrastes aizsargjoslas teritorijā celt jebkāda veida dzīvojamās, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētās ēkas. Tādejādi ir liegtas iespējas celt un paplaināt dzīvojamās mājas cilvēkiem, kuri šajā aizsargjoslas teritorijā dzīvo un ir šīs zemes īpašnieki. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka ikvienas personas tiesības uz īpašumu, norādot, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Tas nozīmē, ka Satversmē ir nostiprināts svarīgs īpašumu tiesību un to ierobežošanas proporcionalitātes un līdzsvara princips. Šis princips attiecībā uz zemes īpašnieku aktivitātēm kāpu joslā tika ietverts likumdošanā ne tikai 1997.gada 5.februārī, Saeimai pieņemot Aizsargjoslu likumu, bet arī pirms tam Ministru Kabineta 1996. gada 7.augusta Noteikumos nr. 324 “Par aizsargjoslām”, kā arī Ministru Padomes 1990. gada 18. jūnija lēmumā 1630 “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas paplašināšanu”, nodrošinot gan īpašuma tiesības, gan dabas aizsardzību.
Ierosinot Saeimai pēdējā lasījumā būtiski grozīt līdz šim vairāk kā desmit gadus pastāvējušo kārtību, manuprāt, pietiekami nav izvērtēta ne tikai šī priekšlikuma ietekme tik svarīgās valsts saimnieciskās darbības jomās kā tūrisma un vides attīstība, bet arī tiek radīta neuzticība Latvijas valstij uzņēmējdarbības un labvēlīgas investīciju vides veidošanā.
Pilnībā atbalstot Saeimas centienus nodrošināt vides aizsardzību Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un aizliegt tās nesaudzīgu un patvaļīgu apbūvi, uzskatu, ka iepriekš minētā Aizsargjoslu likuma 36.panta jaunā redakcija būtiski ierobezo Latvijas Republikas Satversmē aizsargātās personu īpašuma tiesības. Turklāt š.g. 17.janvārī pieņemtie grozījumā Aizsargjoslu likumā ietekmē tādus nacionālās ekonomikas stratēģiskās attīstītības objektus kā ostas, liedzot attīstības iespējas 36.pantā norādītajās teritorijās. Likuma 36.panta jaunā redakcija paredz aizliegumu celtniecībai kāpu zonā, lai gan gandrīz visi Latvijas zvejniekciemi atrodas šajā aizsargjoslā. Aizsargjoslu šķērso arī ostu teritorijas, kā arī pašvaldības, kuras izstrādā savu teritoriju plānojumu un apbūves noteikumus, rēķinoties ar likumu stabilitāti.
Uzskatu, ka aizsargjoslu apbūves jautājumi ir jārisina līdzsvaroti, ņemot vērā gan vides, gan arī īpašuma tiesību aizsardzības intereses, kā arī valsts saimnieciskās attīstības prioritātes un uzdevumus vides un tūrisma attīstībā.
Ievērojot iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, nosūtu 2002.gada 17.janvārī Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā” otrreizējai caurlūkošanai.”