Augsti godātais prezidij,
rektora kungs,
godātie viesi,
Sveicu korporāciju “Spīdola” tās 55 gadu dibināšanas dienā, un novēlu tai ilgus un raženus darba gadus visā šajā gadu simtenī. Es priecājos redzēt, ka mūsu vidū ir gan Spīdolas, kas ir bijušas klāt pie mūsu korporācijas šūpuļa, gan tās, kas kopā ar mani tika uzņemtas pirmajā coetā ārpus Eiropas kontinenta pēc lielās izklīšanas, gan tās, kuras nāk no Brīvības coeta jau pēc atgriešanās Latvijā.
Spīdolas saime ir tagad atgriezusies Latvijā, un šeit korporācija ir spējusi atrast sev saknes dzimtenes zemē, piepulcinot meitenes, sievietes no akadēmisko aprindu sieviešu pulka. Tajā pašā laikā mums vēl paliek diaspora – Spīdola var doties uz gandrīz jebkuru kontinentu, un viņu tur uzņems kā māsu, radinieci, pirmo reiz mūžā viņu sastopot.
Tā ir viena no korporāciju skaistākajām īpašībām, ka sievietes arī savā starpā izkopj to, kas vīriešiem nāk vieglāk. Ja viņiem amata vai studentu brālības ir bijušas gandrīz vai no viduslaikiem, tad sievietēm vēstures gaitā daudz grūtāk bijis organizēties, atrast domu biedrus, iegūt to pleca sajūtu, kas tik viegli nāk vīriešiem. Nereti sievietei jāsastopas darbā ar neizpratni – vai viņa savā karjerā var cerēt uz tiem pašiem augstumiem kā jebkurš cits savas valsts iedzīvotājs, vai viņai kā sievietei jāpilda tikai sava mātes sūtība un zināmi amati viņai ir liegti.
Man šķiet, ka latviešu kultūra šajā ziņā ir stipri vien priekšā ar saviem spēcīgajiem tēliem, kādus mēs atrodam latviešu tautas tradīcijās un folklorā. Raiņa Spīdola ir sintēze no visiem sievietes tēla ideāliem, kādus mūsu tauta ir iznēsājusi gadsimtu gaitā, pārkausējot tos mākslinieciskā tēlā. Man stājoties amatā, daudzi brīnījās, kā sieviete var būt Valsts prezidente, kā viņa var justies tam gatava, kādas sievietes prezidentes tai kalpojušas par paraugu – Margareta Tečere vai kāda cita. Ar visu godu Tečeres kundzei varu teikt, ka man bija cits ideāls – Raiņa Spīdola. Pat nebija vajadzīgs raudzīties pēc konkrētiem paraugiem citās zemēs, kas tāpat nebūtu pielietojami, un es domāju, ka jebkurai meitenei, kas ir piepulcējusies Spīdolu saimei, tā ir brīnišķīga lieta, ka mēs esam sev izvirzījušas šo skaisto sievietes ideālu Spīdolu. Mums tad savā dzīvē atliek raudzīties, kā mēs katra to varam īstenot mūsdienīgā unikālā veidā.
Es novēlu Spīdolām godināt un kopt savā saimē draudzības saites. Vivat, cresceat, floreat “Spīdola” in aeternum!