Valsts prezidentes lekcija Izraēlas Ārējo Attiecību Padomē

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Izraēlas Ārējo attiecību padomē uzrunāja klātesošo akadēmisko un politiķu auditoriju par svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, kā arī par Latvijas ieguldījumu vēstures apzināšanā un cīņā pret antisemītisma, rasisma un citām neiecietības izpausmēm.

Prezidente atzīmēja, ka aktīvi vairāku gadu garumā darbojas Latvijas Vēsturnieku komisija, kas vispārējo 20. gadsimta traģisko notikumu izpētes kontekstā detalizēti ir pievērsusies arī holokausta izpētei, raugoties uz notikumiem, kas nacisma okupācijas laikā norisinājās Latvijā 1940. gados. Viņa atzīmēja, ka arī turpmāk Vēsturnieku komisija sadarbosies ar Yad Vashem izpētes centru vēsturisko notikumu apzināšanā.

Prezidente atzīmēja, ka kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij Latvijai ir būtiski turpināt dot savu ieguldījumu starptautiskā miera un attīstības garantēšanā, tāpēc Latvija lielu nozīmi savā ārpolitikā piešķir ES kaimiņu iniciatīvas programmām, lai palīdzētu jaunajām demokrātijām, piemēram, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Tāpat Latvija, viņa atzīmēja, ir viena no trim ES dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, un Latvija cer nākotnē redzēt Baltkrieviju kā brīvu un demokrātisku valsti tieši tādu pašu kā citas Austrumeiropas valstis.

Tāpat viņa pievērsa uzmanību Eiropas enerģētikas jautājumiem, vēlreiz uzsverot, ka ir jādomā gan par jaunu enerģētikas resursu izmantošanu, gan arī par esošo enerģētikas veidu diversificēšanu, lai neradītu pārlieku atkarību no kāda viena enerģijas piegādātāja.

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Valsts prezidente atzīmēja, ka Latvija vienmēr ir bijusi par konstruktīvu attiecību veidošanu ar Krieviju, un būtu lietderīgi, lai šogad tiktos abu valstu premjerministri, kā arī tiktu noslēgti vairāki jau sagatavotie starpvaldību līgumi, tajā skaitā panākts progress robežlīguma noslēgšanā.

Valsts prezidente savā runā ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvija šī gada novembrī Rīgā sagaida NATO sanāksmi, kurai būs liela simboliska nozīme un kas savā veidā atzīmēs to veiksmīgo pārveides procesu, ko Latvija un tās kaimiņvalstis ir veikušas no bijušajām okupētajām valstīm kļūstot par aktīvām Eiropas demokrātijām. Viņa tāpat uzsvēra, ka Latvija atbalsta tā dēvēto atvērto durvju politiku pret tām valstīm, kas ir gatavas izpildīt ES un NATO dalības kritērijus.

Lielu uzmanību savā runā prezidente pievērsa Tuvo Austrumu miera procesam, aicinot HAMAS atzīt Izraēlas Valsti, kā arī atteikties to no jebkādām terorisma izpausmēm, no terorisma kā līdzekļa savu interešu realizācijas panākšanā. Prezidente uzsvēra, ka Latvija atbalsta jebkurus konstruktīvus centienus, lai panāktu mieru Tuvajos Austrumos.

Runājot par tā dēvēto karikatūru skandālu, kas ir iezīmējis asas pretrunas starp sekularizēto Eiropu un musulmaņu pasauli, prezidente uzsvēra, ka preses brīvībai ir jāiet roku rokā ar cieņu pret citām kultūrām un apzināta citu kultūru svētumu zaimošana tolerantā sabiedrībā nav pieņemama un lietderīga.

Prezidente arī pievērsās ANO reformu tematam, uzsverot ANO Cilvēktiesību padomes izveidošanu kā būtisku soli, lai panāktu efektīvāku situācijas uzlabošanos šajā jomā pasaulē.