Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Sorbonas Universitātē Francijā uzrunāja politiķus, akadēmiskās aprindas, žurnālistus par Eiropas nākotnes jautājumiem, uzsverot, ka Eiropas kopējās vērtības par brīvību, demokrātiju un attīstību ir vienmēr augstu jāgodā un visām valstīm, kas ir Eiropas dalībvalstīs jāseko kopējās Eiropas ideāliem, kuru veidošanā milzīga nozīme ir bijusi arī Francijas domātājiem un intelektuāļiem. Prezidente atzīmēja, ka Francijas domātāju idejas ir atsaukušās arī latviešu Pirmās atmodas laikā un tās var atpazīt arī Dziesmotās revolūcijas laikā, kad Latvija tiecās atgūt savu brīvību pēc padomju režīma okupācijas.
Runājot par Eiropas nākotni, prezidente stāstīja par vēstures periodu, kad Eiropa ar dzelzs priekškaru bija sadalīta brīvās demokrātiskās un attīstītās valstīs un zem totalitārā režīma esošajās. Prezidente to stāstīja ar mērķi, lai Eiropas nākotne vienmēr tiktu veidota uz kopējo vērtību bāzes un nekad netiktu nepieļauta šādas vēstures atkārtošanās.
Prezidente atzīmēja intelektuāļu lomu totalitārās sistēmas sagraušanā, kas palīdzēja nezaudēt tautai kopumā cerību pēc brīvības un ļāva apvienot sabiedrību Dziesmotās revolūcijas brīvības centieniem.
Valsts prezidente sacīja, ka šobrīd Eiropa atrodas pārdomu periodā, taču ir svarīgi atzīmēt, ka Eiropas valstīm ne tik daudz jākonkurē vienai ar otru, cik jāstrādā kopā, lai izdzīvotu vispārējās globalizācijas apstākļos, un tie ir procesi, ko nav iespējams apstādināt ne “poļu santehniķiem”, ne “latviešu medmāsām”. Visiem kopā ir jāstrādā pie tā, lai Eiropa būtu konkurētspējīgāka pasaules apmēros. Tāpat viņa uzsvēra, ka jāmeklē formula, kas arī turpmāk šīs globalizācijas ietvaros ļautu valstīm un tautām, kas vienojušās Eiropas Savienībā, saglabāt savu kultūras dažādību, īpatno identitāti.
Parīzes Akadēmijas rektors, universitāšu kanclers Moriss Kenē (Maurice Quenet) sarunā ar prezidenti atzinīgi vērtēja līdzšinējo sadarbību starp Francijas un Latvijas izglītības iestādēm, uzsverot to, ka nākotnes Eiropā izglītības un pētniecības kontaktiem būs milzīga nozīme. Viņš tāpat atzinīgi vērtēja arī to, ka Latvija ir izteikusi vēlmi būt par Frankofonijas savienības novērotājvalsti, kas paver starp abām valstīm jaunas sadarbības iespējas.
R.Šūmaņa fonda prezidents Žans-Dominiks Džuliāni (Jean-Dominique Guliani) atzīmēja, ka Latvija ir dziļi eiropeiska valsts ar ļoti strauju attīstību, un šodien Sorbonas universitātes auditorijai bija iespēja klausīties šīs valsts izcilu Eiropas līmeņa personību
Šodien Sorbonas Universitātē, klātesot Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, tika atvērta grāmata Parcours d’une vie: Vaira Vīķe Freiberga, Presidente de Lettonie (Kādas dzīves gājums: Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas prezidente). Valsts prezidente pateicās grāmatas autorei autorei Nadīnei Vītols-Diksonei (Nadine Vitols Dixon), kas caur Vairas Vīķes-Freibergas dzīves notikumiem atspoguļo Latvijas vēstures gājumu. Prezidente uzsvēra, ka viņai ir liels gods kalpot savai valstij un viņa ir pateicīga liktenim par šo iespēju. Grāmatas autore atzīmēja, ka viņas un Latvijas prezidentes dzīves gājumā ir bijušas zināmas līdzības. Nadīne Vītols-Diksone uzsvēra, ka Latvija var lepoties ar tādu prezidenti, kura ievedusi savu valsti Eiropas Savienībā un NATO un veicinājusi tās uzplaukumu.