Vispirms es gribētu apsveikt Ministru prezidentu ar to, ko Latvija sarunās ar Eiropas Savienību ir panākusi budžeta ietvaru septiņu gadu nākamajam periodam. Tas ir pietiekami liels sasniegums. Latvija ir bijusi ļoti kompetenti sagatavota šajās sarunās, ir panākusi teicamus rezultātus. Te ir jāizsaka atzinība par to, kas ir sasniegts visiem tiem, kas šajā procesā ir bijuši iesaistīti.
Nākamais. Tik tiešām, kā “jauka Ziemassvētku dāvana” uz Valsts prezidenta galda patlaban atrodas šie Satversmes grozījumi. Es esmu iedziļinājusies to būtībā un konstatējusi, ka pēc savas būtības tie vispār, godīgi sakot, neko negroza. Noticis ir tas, ka ir pacelts no Civillikuma uz Satversmes līmeni šis frāzējums un precizējums par to, kas ir laulība, kaut gan Civillikumā tas jau pietiekami skaidri ir pateikts. Izmaiņas juridiskā plāksnē nav nekādas, praktiskā plāksnē nav nekādas. Varētu teikt, ka šeit ir panākts, paceļot to un ierakstot to, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, it kā ģimenes vērtību stiprināšana, bet tas būtībā ir tikai deklaratīvs apliecinājums bez jebkādām praktiskās dzīves īstenības konsekvencēm, jo tās konsekvences, kādas tās ir dzīvē, jau ir Civillikumā nostiprinātas. Ja doma bija, ieliekot to Satversmē, garantēt, ka tik tiešām šāda prasība tiktu nodrošināta, kā teikt, uz mūžu mūžiem un uz visiem laikiem, tad, protams, tas ir iluzori, tās ir maldīgas cerības, jo tikpat kā nupat Saeima ar nepieciešamo vairākumu ir pieņēmusi šos grozījumus, tā gan šī Saeima, gan jebkura cita nākamā tāpat var atkal arīdzan Satversmi grozīt, ja tai tā labpatīkas un tā iegūst nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu.
Godīgi sakot, man kā prezidentam nav īpaši skaidri saredzams, kāds labums tiek valstij iegūts no šiem grozījumiem. Taču, tā kā tie tik tiešām pēc būtības neko nepadara ne īpaši labāku, ne arī ne sliktāku, tad es neredzu nekādu iemeslu, lai noraidītu šo grozījumu. Tautas kalpi ir izvēlējušies šādu formulējumu, tātad, tekstuāli pateikt, ka laulība, kā tā Latvijas likumdošanā ir definēta, notiek starp diviem partneriem, vīrieti un sievieti. Civillikumā ir dažādas prasības, kas nav Satversmē ierakstītas, piemēram, ka laulība nedrīkst notikt, piemēram, starp brāļiem un māsām vai pusbrāļiem un pusmāsām, tur ir vairāki arī citi elementi, kas Civillikumā šobrīd jau pastāv.
Vēlētos arī uzsvērt, ka šie Satversmes grozījumi nekādā veidā neievieš jebkādas diskriminējošas prasības, kas attiecas uz gejiem un lezbietēm. Viss paliek absolūti precīzi tā, kā tas ir bijis jau agrāk, kā tas ir bijis jau noteikts Civillikumā un kas Latvijas gadījumā atbilst arī starptautiskiem standartiem, kas atļauj valstij izvēlēties, kādu laulības definīciju tā vēlas sabiedrībā ieviest. Latvijā tas ir Civillikumā precizēts, un tas arī atbilst, cik manāms no saņemtajām vēstulēm, pietiekami lielam iedzīvotāju skaitam.
Ko gan es vēlētos piezīmēt, ir, ka debates, kas notika Saeimā, tieši apspriežot šos Satversmes grozījumus, manuprāt, bieži vien ir parādījušas ļoti izteiktu neiecietību un izteiktu homofobiju, kas, man šķiet, demokrātiskā valstī īstenībā nebūtu nedz apbrīnojami, nedz vēlami. Ļaudīm var būt sava reliģiskā pārliecība, sava izpratne par to, kas ir vai nav grēks, kas ir vai nav pienācīga un piedienīga uzvedība. Taču es vēlētos kā prezidente atgādināt, ka mums kā demokrātiskā valstī privātā dzīve ir atšķirta no publiskās, un par to, ko cilvēki dara savā intimitātē, nevienam citam nav darīšana, līdz kamēr te nenotiek kaut kas, kas ir pret spēkā esošiem likumiem.
Es tamdēļ vēlētos šajā Ziemassvētku priekšvakarā visiem atgādināt, ka mēs gribētu gan redzēt tādu valsti, kurā valda demokrātija savā visdziļākā un patiesākā izpratnē, un tas nozīmē, ka katrs viens cilvēks ir vienādi vērtīgs kā cilvēks, valsts priekšā arīdzan, ne tikai Dieva priekšā, bet arī valsts priekšā katrs ir vienāds ar vienādām tiesībām. Un es ļoti gribētu lūgt ļaudis nenākt ar klajiem paziņojumiem, kas veicina naidu, aizspriedumus un kas noniecina citādi dzīvojošos vai citādi domājošos. Mēs katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums dod mūsu Satversme un mūsu demokrātiskā iekārta. Laipni lūdzu, būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!