Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzruna
Hanuka svētku pieņemšanā
2002.gada 5.decembrī
Virsrabīn,
Rabīn,
Ekselences,
Viesi,
Dārgā ebreju draudze!
Man prieks būt Jūsu vidū šajos Jūsu skaistajos svētkos, kad tiek aizdedzināta svecīte par atgādinājumu tam, ka katrai tautai savi svētumi ir jātur tīri no apgānīšanas, ir jāsargā savi svētumi, lai tie netiktu iznīcināti. Katrai tautai ir jācenšas atdzimt pēc tam, kad ienaidnieki tai ir uzbrukuši, un tā ir cietusi smagus zaudējumus. Latvijas ebreju kopiena cieta smagus zaudējumus holokausta laikā, mēs priecājamies redzēt, ka tagad atjaunotajā Latvijas Republikā viņa atkal veidojas un plaukst, kļūst no gada uz gadu kuplāka.
Es novēlu lai šī draudze būtu Jums pulcēšanās un vienotības vieta, kurā aizdegtā svecīte Jums nestu gaismu visam nākamajam gadam un kur Jūs varētu pulcēties kopā ar saviem ticības brāļiem, ar ļaudīm, ar kuriem Jūs saista savas sabiedrības dzīve un tradīcijas. Es novēlu, lai Jums nākotnē šis dievnams top atjaunots un arvien skaistāks. Un atsaucoties uz rabīna teikto par to, ka mums ir jāpiemin gan varas darbi, gan arī labi paveikti darbi, es gribētu šodien, Hanukas dienā, paziņot, ka es kā Valsts prezidente esmu uzņēmusies patronāžu, lai varētu virzīt domu, kas jau ir vairākkārt izskanējusi, bet kuru tagad būtu laiks īstenot, ka Žanim Lipkem un citiem ebreju glābējiem būtu jāuzceļ piemineklis Rīgā pie Gogoļa ielas sinagogas. Es aicinu visus, kam šī doma ir dārga, piedalīties un dalīties šajā pasākumā.
Mums ir jāgādā par piemiņu, par atcerēšanos, lai mums atgādinātu gan labo, gan ļauno no mūsu pagātnes, lai mēs spētu godāt tos, kas ir parādījuši savu cilvēcību un ir bijuši gatavi ar savu dzīvību riskēt, lai aizstāvētu savus līdzcilvēkus, lai aizstāvētu cilvēcības principus. Tie ir tie principi, uz kuriem mēs visi kopā tagad vēlamies veidot jaunu Latviju, jaunu Eiropu. Strādāsim visi pie tā kopā. Lai Jums skaisti svētki!