Augsti godātā ministres kundze,
Augsti godātie tiesneši!
Vispirms vēlos apsveikt Tieslietu ministriju, tiesnešu saimi ar šo jaunu tiesnešu stāšanos amatā, un vēlos apsveikt katru no jums un jūsu ģimenes ar šo sasniegumu.
Jums tagad no šīs dienas uz priekšu vairs nebūs parastā pilsoņa dzīve, bet gan tiesneša dzīve, un par to Jums vienmēr atgādinās šī amata ķēde, ko tikko man bija gods jums uzlikt uz pleciem. Un ģerbonis tās vidū atgādina par to, ka jūsu turpmākā darba vieta ir saistīta ar kalpošanu Latvijas valstij kā tiesiskai valstij un kā tādai valstij, kur viena taisnība valda visiem. Un tas būs jūsu kā tiesnešu rokās gādāt, lai tas tiešām tā ir.
Mūsu valstij atgūstot neatkarību un atjaunojot demokrātiskās struktūras, tieslietu sistēma bija viena no tām, kas smagi cieta no iepriekšējā perioda mantojuma. Tā cieta ne tikvien no tā, ka bija jāmaina juridiskais ietvars, kas mums kā vēl nesenai jaunai Eiropas Savienības dalībvalstij prasīs arī turpmāk mūsu likumdošanu saskaņot ar to, kas notiek citur Eiropā, bet te ir bijis arī vērtīgu pārvērtējumu posms sabiedrībā, un attīstība tīri profesionālā izpratnē, ko nozīmē tiesneša amats un sūtība. Tiesnesim mūsdienu apstākļos profesija uzliek visaugstākās prasības ne tikvien pārzināt likumus un ne tikai savā pašreizējā redakcijā, bet sekot līdzi tiem daudzajiem grozījumiem, ko es labi redzu kā prezidente, kādi notiek vai ikkatru nedēļu. Šie pienākumi, protams, no jums prasīs ieguldījumu, un es ļoti ceru, ka valsts Tieslietu ministrijas personā spēs jūs savā profesijas izpildē sniegt vajadzīgo atbalstu un infrastruktūras, jo tas ir bijis viens no jautājumiem, kas ir bijis neapmierinošs daudzos apstākļos iepriekšējos gados. Lai tiesnesis varētu darboties modernos apstākļos, ir nepieciešams atbalsts, palīdzība arī administratīvā līmenī.
Jums būs iespējams sekot arī dažādiem kvalifikācijas celšanas kursiem, un es ļoti ceru, ka jūs savā mūžā tos izmantosiet, jo tikai tā jūs būsiet spējīgi turēties līdzi visam tam, kas pasaulē notiek. Es ļoti vēlētos arī vērst jūsu uzmanību uz to, ka tiesnesim sava sprieduma izlemšanā un pasludināšanā likums paredz pietiekamu rīcības brīvību, kur ir iespējams ņemt vērā gan vainu mīkstinošus, gan vainu pastiprinošus apstākļus. Šeit es ar zināmām skumjām konstatēju, ka Latvijas līdzšinējā tiesu praksē tieši vainu mīkstinošo apstākļu piesaukšana ļoti bieži notiek tādā veidā un līmenī, kas gan pēc sabiedrības izpratnes, gan pēc zinātnes atzinumiem, gan pēc vienkāršas loģikas un saprāta ne gluži ir attaisnojama. Ja dzirdam, ka kādā nopietnā noziegumā ar smagām sekām apsūdzētais saņem vienkārši tikai nosacītu sodu, kaut gan likums paredz pietiekami nopietnu sodu kā tas tieši likumā ir ierakstīts, tikai tamdēļ, ka viņam mājās ir vecāki vai bērni, tad tas jau rada pietiekami nopietnu izbrīnu un šaubas visā valstī un tās iedzīvotājos par to, cik uzticams var būt tiesneša sprieduma pamatojums, taisnīgums un atbilstība gan tam, kas ir tehniski un tekstuāli likumā rakstīts, gan tam, ko ikdienā caurmēra pilsonis saprot vienkārši pēc veselā saprāta un loģikas.
Es gribētu arī aicināt gan ministriju, gan tiesnešus kopumā turpināt strādāt pie tā, kādā veidā Latvijā notiek spriedumu pasludināšana. Līdz šim no padomju sistēmas mantotā ārkārtīgi garo spriedumu lasīšana, visiem tiesas zālē stāvot kājās, ir savā ziņā arī pierādījusi sevi kā daudzos veidos neatbilstoša dzīves realitātei un tās prasībām. Es ļoti velētos redzēt, ka nākotnē tiesnesim un arī visiem klātesošajiem – apsūdzētajam, lieciniekiem un arī visiem citiem, šāds solis nebūs jāiztur, ka tiesnesim būs iespējams savu spriedumu pasludināt īsā versijā, galvenos secinājumus un rezultātu. Es gribētu arī lūgt gan ministriju, gan klātesošos tiesnešus darīt to skaidrā, labā dikcijā un visiem labi saprotamā formā, jo, man šķiet, ka šī paraša nolasīt šos milzīgi garos spiedumus tādā lasīšanas tempā, tonī un izrunā, ka visa tā procedūra būtībā ir lieka, kļūst par izsmieklu tiesu sistēmai, un nevienam nekādu labumu nenes. Man gribētos redzēt, ka tiesnesis rada pārliecību ar skaidru dikciju un, acīs skatīdamies klātesošajiem, tajā skaitā apsūdzētajam, savu spriedumu paziņo visiem skaidri saprotamā formā. Te, protams, tas jau mums tagad ir aizsācies, caurskatāmības, pieejamības un skaidrības dēļ visi spriedumi būtu pieejami, lai katrs var tos izvērtēt, ne tikai profesionāļi, bet arī caurmēra iedzīvotājs. Mūsu tiesu sistēma nedarbojas tik daudz pēc precedentiem, kā tas ir anglosakšu sistēmā, tomēr ar laiku vajadzētu būt arī precedentiem tieši par to, kāda līmeņa sodi mēdz tikt piemēroti šādam vai citam noziegumam, arī tam būtu jāatstāj savu iespaidu uz tiesnešu spriedumu.
Es vēlētos atgādināt, ka jūsu rokās līdz pat jūsu profesionālās darbības beigām katru dienu jūs veicat savu darbu un nākat ar saviem secinājumiem, jūsu rokās guļ cilvēku likteņi uz labu vai uz ļaunu, uz taisnīgu vai netaisnīgu rezultātu. Tā ir smaga atbildība. Es novēlu jums to nest ar godaprātu, ar pārliecību, ka jūs esat darījuši to labāko, ko katrā apstāklī bija iespējams darīt. Ar savu darbu un ar savu profesiju palīdzējuši savai valstij atgūt to, ko ilgus gadus tā bija zaudējusi – tiesiskas valsts ne tik slavu, bet arī īstenību un īstenošanu dzīvē.
Es novēlu, lai jūsu darbs būtu jums un jūsu dzimtai par gandarījumu un par labu slavu, lai jūsu darbs un rīcība palīdzētu tiesnešu profesiju, tiesu varas un tiesu sistēmas prestižu Latvijā celt arvien augstāk. Es novēlu jums visiem vislabākās sekmes jūsu profesionālās gaitās!