Vaira Vīķe-Freiberga
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Ērgļu un Madonas apmeklējuma ietvaros tikās ar Madonas rajona vadību un Madonas rajona attīstības projekta darba grupām, lai iepazītos ar lielākajiem Madonas rajona reģionālās attīstības projektiem. Šie projekti ir veltīti uzņēmējdarbības vides veicināšanai, kā arī pieaugušo izglītībai un reģiona saimnieciskajam uzplaukumam. Prezidente tika iepazīstināta ar projektiem "Vidzemes josta", kas balstās uz Madonas rajona kultūrvides attīstīšanu kā pamatu saimnieciskajai augšupejai, "Esmeralda", kas veltīts mazo un videjo uzņēmēju stimulēšanai reģionā, un pieaugušo tālākās izglītības projektiem, kas jau ir guvuši atbalstu reģiona iedzīvotāju vidū.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidente sacīja, ka Madonas rajons ir viens no perspektīvākajiem Latvijā, un to pamato šīs dažādās iniciatīvas sava reģiona attīstībai. Viņa atzīmēja arī to, ka aktīvā darbība pie šo projektu īstenošanas rajona dzīvē pierāda, ka cilvēki šeit spēj pielāgoties mūsdienu dzīves apstākļiem un enerģiski izmanto visas iespējas, kas ir pieejamas, lai piesaistītu līdzekļus šo projektu finansējumam gan no Eiropas Savienības, gan sadarbībā ar dažādiem ārvalstu partneriem, gan arī,ņemot izdevīgus aizdevumus.
Pēc prezidentes sacītā, palīdzība, ko reģions ir saņēmis no dažādām Eiropas valstīm un Eiropas Savienības, pierāda, ka Eiropā Latvijas potenciāls un attīstības spējas ir novērtētas un ārvalstu partneri atzinīgi vērtē Latvijas cilvēku spējas. Prezidente sacīja, ka šo projektu īstenošana ir ieguldījums nākotnē, lai nodrošinātu pārtikušu, drošu un kulturālu nākotni savam reģionam. Runājot par uzņēmējdarbības vides veicināšanu, prezidente atzīmēja, ka katrs sekmīgs uzņēmums rada jaunas darbavietas, kas, savukārt, dod lielāku labklājību reģionam, iesaistoties tā augšupejošā attīstībā. Viņa tāpat aicināja arī aktīvos Madonas rajona cilvēkus rūpēties par tiem, kas paši nespēj par sevi gādāt. Prezidente arī sniedza interviju Madonas radio un tikās ar reģiona žurnālistiem.
Prezidente apmeklēja arī Madonas slimnīcu, kas, pateicoties pašvaldībai, uzņēmējiem un organizācijām, ir spējusi pārveidoties un, pamatojoties uz šo iniciatīvu, atkal iegūt valsts finansējumu.

*** Turpinot vizīti Madonas rajonā un Ērgļos, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Madonas Bērnu un jaunatnes iniciatīvas centrā tikās ar jauniešiem un bērniem. Viņa apskatīja centra telpas un iepazinās ar dažādu pulciņu darbību. Vēlāk diskusijā ar jauniešiem tika pārrunāti jautājumi, kas, galvenokārt, saistās ar augstāko izglītību, mazo lauku skolu nākotni un narkotiku izplatību Latvijā.
Prezidentei tika jautāts par to, kā stimulēt jauniešus atgriezties savās dzimtajās vietās pēc studijām dažādās Latvijas vai ārzemju universitātēs. Prezidente uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi radīt dažādos Latvijas reģionos jaunas darbavietas un arī paši jaunieši var daudz darīt sava novada nākotnē, pēc universitātes beigšanas ieguldot savas zināšanas dzimtās puses attīstībā, veidojot jaunus uzņēmumus un citādi veicinot jaunu darbavietu radīšanu.
Vēl tika runāts arī par augstākās izglītības finansējumu nākotnē, kā arī par zināšanu novērtējumu skolās. Prezidente uzsvēra, ka novērtējums var stimulēt skolēnu papildus zināšanu iegūšanai, taču galvenais vispārīgai cilvēka attīstībai ir tas, lai viņš dažādos apstākļos spētu piemēroties dzīvei un, iespējams, jaunām zināšanām un darbam. Jaunieši interesējās arī par prezidentes viedokli jautājumos, kas saistās ar narkotiku izplatību Latvijā un abortiem jauniešu vidū. Prezidente uzsvēra narkotiku negatīvo ietekmi uz cilvēka sociālo stāvokli, atzīmējot, ka tas šo cilvēku padara bīstamu pārējai sabiedrībai, kā arī uzsvēra, ka katrai sievietei ir jābūt pārliecinātai, ka viņa ir spējīga uzaudzināt bērnu.

*** Turpinot vizīti Madonas rajonā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Madonas rajona uzņēmējiem. Uzņēmēji pateicās prezidentei par ārpolitisko darbību un stāstīja par to, kā valdību maiņas un politiskie lēmumi ietekmē viņu sadarbību ar ārvalstu partneriem. Uzņēmēji uzsvēra arī to, ka izjūt nepieciešamību, lai valsts ekonomiski būtu izlīdzsvarota un visur Latvijā noritētu saimnieciskā darbība.
Prezidente, uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra, ka savā darbībā viņai ir ļoti būtiski balstīties uz zināšanām par vietējo uzņēmēju darbību un sasniegumiem, kas palīdz analizēt situāciju un arī ārpolitiskā darbībā ir ieguvums, lai runātu ar ārvalstu investoriem un amatpersonām un pārliecinātu par investīciju lietderību un izdevīgumu Latvijā.
Sarunā starp Valsts prezidenti un uzņēmējiem tika skatīts jautājums par kreditēšanas politiku maziem un vidējiem uzņēmējiem. Uzņēmēji izteica viedokli, ka, lai sāktu uzņēmējdarbību, nav pietiekoša stimula kreditēšanas politikā, un tas kavē jaunu uzņēmumu veidošanos. Prezidente atzīmēja, ka valsts mērogā ir svarīgi risināt jautājumus par to, kā saskaņot vietējo uzņēmēju iniciatīvas ar kreditēšanas politiku no valsts puses.
Liela uzmanība sarunās tika pievērsta arī pieaugušo izglītības jautājumiem saistībā ar mūsdienu pasaules prasībām darba tirgū. Valsts prezidente uzsvēra to, cik būtiska nozīme katrā pašvaldībā ir pieaugušo izglītības programmām un pārkvalificēšanās iespējām, jo, gan uzņēmējiem, veidojot jaunus uzņēmumus, gan investoriem, ienākot Latvijā, ir nepieciešams kvalificēts darbaspēks. Saistībā ar to tika spriests arī par arodvidusskolu lomu tādu profesiju attīstīšanā, kādas ir nepieciešamas tieši konkrētā novada attīstībai. Augstu tika novērtēta arī Madonas Biznesa informācijas un inovācijas centra darbība, kura rūpēs ietilpst mazo un vidējo uzņēmēju konsultācijas un informācijas sniegšana par projektiem, kuros viņi var piedalīties.
Runājot par lauksaimniecisko attīstību novados, tika minēti gaidāmie SAPARD līdzekļi Latvijā. Prezidente interesējās arī par Madonas rajona jaunajiem zemniekiem, un viens no uzņēmējiem - siera ražotājs Raimonds Melderis stāstīja par saviem sasniegumiem un veidiem, kā iekļūt gan starptautiskajā tirgū, gan panākt pēc iespējas plašāku Latvijas iedzīvotāju interesi par savu produktu. Tika spriests arī par to, kā eiro kurss ietekmē Latvijas uzņēmēju darbību.

*** Valsts prezidente apmeklēja arī Vestienas pagastu un tā skolu, tiekoties ar pagasta iedzīvotājiem un skolniekiem. Vestienas pagasts ir iesaistījies vairākos attīstības projektos, tajā skaitā projektā "Vidzemes josta", liekot savu kultūrvidi par pamatu sava pagasta saimnieciskajai augšupejai.
Uzrunājot pagasta iedzīvotājus un skolas bērnus, Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs jebkurā Latvijas pagastā ir svarīgs Latvijas valstij. To apliecina arī Valsts prezidentes vizīte Vestienas pagastā, kuru pirmo reizi Latvijas valsts pastāvēšanas laikā apmeklēja Valsts prezidents. Viņa atzīmēja arī izglītības lielo nozīmi reģiona un katra pagasta nākotnē un aicināja skolniekus iegūt pēc iespējas plašākas zināšanas, ko skola viņiem piedāvā, jo tikai tāds jauniets būs spējīgs orientēties darba tirgū un sekot tām pārmaiņām, kādas notiek izglītībā un profesijas apguvē. Vestienas pagasta vadība iepazīstināja prezidenti ar pagasta un skolas vēsturi. Nslēgumā prezidente uzdāvināja skolai Rīgas pils attēlu, sveicot skolu 40.gadskārtā, kuru pagasts svinēs rītdien.

*** Turpinot vizīti Madonas rajonā, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rūdolfa Blaumaņa muzejā "Braki" tikās ar Madonas rajona kultūras sfēras pārstāvjiem. Prezidente tika informēta par to, kā Madonas rajonā darbojas muzeji, kā tie domā par muzeja apmeklētāju piesaistīšanu un kāds ir viņu viedoklis par nacionāla mēroga muzeju pastāvēšanas problēmām Latvijā. "Braku" muzeja direktore atzinīgi novērtēja veiksmīgo sadarbību ar dažādiem Latvijas teātriem, Latvijas Nacionālo operu, domājot par muzeja pastāvēšanu un finansu līdzekļu piesaistīšanu. Tā nākamgad tiks filmētas "Skroderdienas Silmačos", atzīmējot šīs Blaumaņa lugas simtgadi, un pie muzeja ziemā tiek rīkotas arī dažādas sacensības un konkursi sportistiem.

*** Ērgļos prezidente tikās ar vairākiem uzņēmējiem, tika iepazīstināta ar privātās Ērgļu elektrostacijas darbību, sporta un atpūtas bāzi, kā arī ar citiem uzņēmējiem, kas paplašina savu darbību Ērgļos. Kā galvenā problēma šīs sarunas laikā tika minēta infrastruktūras attīstības lēnā gaita, jo tas traucē tūrisma plūsmas palielināšanos, kas avots šo mazo un vidējo uzņēmumu pastāvēšanai. Madonas rajonā ļoti aktīvi darbojas 13 dažādas deju grupas, kori un mākslinieciskās pašdarbības pulciņi.

*** Pie Ērgļu vidusskolas prezidenti sveica vidusskolas deju grupa, un prezidente, uzrunājot bērnus un Ērgļu iedzīvotājus, pauda savu apbrīnu par dejotāju prasmi, kas ir pārstāvējuši savu novadu arī Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos. Sarunā ar Ērgļu iedzīvotājiem prezidente uzsvēra, ka Ērgļi ir ierakstīti Latvijas kultūrvēsturē ar zelta burtiem un tieši no šejienes ir cēlušās tādas šobrīd vēsturē ierakstītas personības kā Blaumanis un daudzi citi, kas ir stāvējuši klāt pie latviešu nācijas izveidošanas un vēlāk arī neatkarīgas Latvijas nodibināšanas.
Pēc prezidentes sacītā, šodien šī neatkarīgā valsts kopīgiem spēkiem ir jāveido par modernu, demokrātisku un tiesisku valsti, kas stāv līdzvērtīga citu Eiropas valstu saimē un spēj izcelties ar dažādām uzvarām sporta sacensībās, koru konkursos un tikpat veiksmīgi arī cīnīties darba tirgū Eiropā. Viņa uzsvēra izglītības nozīmīgo lomu, lai katrā novadā nostiprinātos veselīgas ģimenes, veselīga vide un saimnieciskā darbība, tāpat arī kultūrvide, kas ar laiku nozīmētu augšupeju visam reģionam un Latvijai.
Atbildot uz jautājumu par to, vai prezidente uzskata, ka lauki ir nošķirti savas attīstības iespējās no galvaspilsētas, prezidente uzsvēra, ka mūsdienu laikmetā bieži vien ģeogrāfiskam attālumam nav nozīmes, ņemot vērā jauno informācijas tehnoloģiju straujo attīstību. Viņa arī aicināja jauniešus izglītoties un apgūt datorzinības, lai, apgūstot dažādas profesijas nākotnē, spētu veiksmīgi konkurēt darba tirgū un uzņēmējdarbībā un sadarboties ar partneriem citās valstīs, atrodoties turpat Ērgļos.
Tāpat ar atbalstu tika uztverts prezidentes viedoklis par to, ka Latvijai ir jāpieliek pūles pie harmoniskas un saliedētas sabiedrības veidošanas, un prezidente ar gandarījumu pauda, ka nesen notikušajās Olimpiskajās Spēlēs Sidnejā godu un slavu Latvijai ir atnesuši arī citu tautību pārstāvji.