Egils Levits
Valsts prezidents aicina uz diskusiju Rīgas pilī “Tēmturis − valsts valoda”
Ceturtdien, 15. oktobrī, plkst. 15.00–17.00 Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī rīkos diskusiju “Tēmturis − valsts valoda”, lai kopā ar valodniekiem, literātiem un mācībspēkiem runātu par iespējām sekmēt vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku, uzsverot latviešu valodas lietošanas svarīgumu visās sabiedrības grupās un visās jomās no ikdienas līdz zinātnei.

Valsts prezidents diskusijā aicinājis piedalīties dzejnieku un literatūrzinātnieku Jāni Vādonu, dzejnieci un skolotāju Ivetu Ratinīku, valodnieci Vinetu Poriņu, Valsts valodas centra direktoru Māri Baltiņu, Latviešu valodas aģentūras direktoru Jāni Valdmani, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, tieslietu ministru Jāni Bordānu un kultūras ministru Nauri Puntuli, lai diskutētu par to, ko jau šobrīd dara atbildīgās institūcijas un ko valsts valodas prestiža celšanā un lietojuma sekmēšanā vēl varētu darīt. Tāpat tiks rastas atbildes, cik aktīva un efektīva ir Latvijā īstenotā valsts valodas politika un kā to iespējams uzlabot un pilnveidot saskaņā ar modernas un atvērtas latvietības nacionālā valstī koncepcijas ieviešanu.

Praksē latviešu valoda ir nostiprinājusies jomās, ko ir iespējams regulēt ar likumu palīdzību – oficiālajā jeb formālajā komunikācijā valsts pārvaldē, pašvaldību iestādēs, izglītības sistēmā. Taču diskusijā tiks izgaismotas arī negatīvās tendences tajās jomās, kas nav regulējamas ar likumu, kur valodu lietojumu nosaka valodas lietotāju lingvistiskā attieksme.

Diskusija būs skatāma tiešraidē Valsts prezidenta YouTube profilā (presidentlv), tīmekļvietnē www.president.lv, kā arī sociālajos tīklos Facebook (egilslevitslv) un Twitter (@Rigas_pils)

Pērn oktobrī Valsts prezidents Egils Levits rosināja Saeimu 15. oktobri atzīmēt kā Valsts valodas dienu. 1998. gada 15. oktobrī Saeima Satversmes 4. pantā nostiprināja latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijas Republikā. Tādēļ Valsts prezidents aicina Valsts valodas dienu veidot kā pozitīvu platformu, lai uzsvērtu latviešu valodas nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā un Latvijas valstiskuma identitātē un lai Latvijas un diasporas sabiedrībā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību valodas kopšanā, lietošanā un attīstībā.