13.-15. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piedalījās Minhenes drošības konferencē, kuras uzmanības lokā šogad bija Eiropas un ASV sadarbība un viedokļu atšķirības, noturīga miera panākšanas izredzes Ukrainā un nepieciešamais spiediens uz Krieviju, kā arī diskusijas par citiem aktuāliem ģeopolitiskiem izaicinājumiem.
13. februārī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu (Alexander Stubb) piedalījās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā diskusijā “Jaunā lielā spēle: pārvērtējot informācijas, tehnoloģiju un globālo varu” (The New Great Game: Rethinking Information, Technology and Global Power). Latvijas un Somijas prezidenti kopā ar pārstāvjiem no tehnoloģiju uzņēmumiem, pētniekiem un ekspertiem apsprieda mākslīgā intelekta un jauno tehnoloģiju ietekmi uz informācijas vidi, ģeopolitisko sāncensību tehnoloģiju attīstībā, kā arī iespējas un riskus tehnoloģiju ietekmē uz sabiedrības viedokli, tai skaitā izglītības procesā.
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar Čehijas Republikas prezidentu Petru Pāvelu (Petr Pavel), Dānijas premjerministri Metti Frederiksenu (Mette Frederiksen), Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču (Andrej Plenkovič) un Nīderlandes premjerministru Diku Shofu (Dick Schoof) piedalījās diskusijā par atbalstu Ukrainai “Ukraina: nākotnes fronte” (Ukraine: Futures’ Frontline). Valsts prezidents uzsvēra atbalsta nozīmi Ukrainai, vienlaikus turpinot politisko un ekonomisko spiedienu pret Krieviju, kas neizrāda gatavību panākt mieru. “Krievija neizrāda gatavību un nepiedāvā nekāda veida risinājumus miera panākšanai. Tā vietā mēs redzam diplomātiskas spēles un atteikumus. Es ļoti vēlos un ceru, ka ASV un Eiropas līderu kopīgie centieni nesīs augļus. Taču Krievija atsakās no dažādiem miera risinājumiem, un mums nākas izmantot ne tikai diplomātiskas metodes, bet tieši spiedienu. Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt virzīties uz miera panākšanu jau 2026. gadā, ir palielināt gan politisko, gan ekonomisko spiedienu pret Krieviju, tostarp palielinot sankcijas, cīnoties pret Krievijas ēnu floti, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainai,” pauda E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents atzīmēja drošības garantiju Ukrainai nozīmi miera sarunās, lai panāktu noturīgu mieru. “Noturīga miera panākšanai ir nepieciešamas spēcīgas drošības garantijas. Bez tām būs problēmas gan pašā Ukrainā, gan Eiropā. Eiropā ir jāattīsta tāda aizsardzības industrija un spējas, lai mēs varētu pretoties jebkāda veida Krievijas uzbrukumam. Mēs jau esam runājuši, ka Eiropai patiesībā ir daudz militāro resursu, taču ir grūtības ar to pārvaldību. Bet mums arī jāatzīst, ka tuvākajos gados ASV nozīme Eiropas drošībā būs neaizvietojama. Tādēļ mums gan jāattīsta pašiem savas aizsardzības spējas, gan arī jāparāda sevi kā uzticamu sadarbības partneri,” norādīja E. Rinkēvičs.
Minhenes drošības konferences laikā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās arī ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu (Maia Sandu). Abas puses pārrunāja aktīvo politisko dialogu un ciešo divpusējo sadarbību, Moldovas valdības konsekvento pieeju un reformu progresu integrācijā Eiropas Savienībā. Tāpat sarunā uzmanība tika veltīta Moldovas pieredzei, pārvarot Krievijas mēģinājumus iejaukties vēlēšanu procesos. “Svarīgi būt modriem un savstarpēji koordinētiem Krievijas hibrīddraudu priekšā, tostarp šogad Latvijā plānoto Saeimas vēlēšanu kontekstā,” atzīmēja E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents tikās arī ar ASV aizsardzības industrijas uzņēmuma “Anduril Industries” vadību, pārrunājot savstarpējās sadarbības iespējas būtisku militāro spēju attīstībā.
15. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopā ar ES augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos Kaju Kallasu (Kaja Kallas), NATO ģenerālsekretāra vietnieci Radmillu Šekerinsku (Radmilla Šekerinska) un Francijas Eiropas lietu ministru Benžamēnu Adadu (Benjamin Haddad) piedalījās Minhenes drošības konferences pamatprogrammas paneļdiskusijā “Eiropieši kopā: vadības atgūšana skarbākā pasaulē” (Europeans Assemble: Reclaiming Agency in a Rougher World”). “Mēs mēdzam daudz pārcilāt uzrunas, kas ir teiktas ārpus Eiropas, taču mums pašiem ir jārunā par to, kas Eiropai būtu jādara, lai tā kļūtu stiprāka. Pirmkārt, cerība nevar būt stratēģija. Otrkārt, mums ir nepieciešams nosvērts pragmatisms, lai turpinātu lietas, par ko mēs jau esam vienojušies sen paveikt aizsardzības, digitālās suverenitātes un enerģētiskās neatkarības jomās. Un, visbeidzot, mēs visi saprotam, ka stipra Eiropa ir mūsu pašu un mūsu sabiedroto interesēs, bet stipra Eiropa nav mūsu pretinieku interesēs. Demokrātiskās un liberālās kārtības pamatos ir spēja apzināties viedokļu atšķirības un, jā, diskusijas dažkārt var būt sakāpinātas, bet galvenais ir tas, ka spējam nonākt pie kopīgiem risinājumiem. Es joprojām ceru, ka par spīti mūsu viedokļu dažādībai, mēs tomēr spējam reformēt un pārveidot transatlantiskās attiecības caur sadarbību. Mēs paši esam vainīgi pie tā, ka esam aizsardzības un citus jautājumus tik ilgi atstājuši novārtā. Eiropas enerģētikas atkarība no Krievijas gāzes un naftas vēl pirms dažiem gadiem bija milzīga,´ diskusijā norādīja E. Rinkēvičs.
Noslēdzot dalību Minhenes drošības konferencē, Valsts prezidents piedalījās domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) rīkotajā diskusijā “Noslēgums: kartējot transatlantisko ceļu pēc Minhenes”.
