Ar latviešu kopienu Valsts prezidents tiksies arī Limerikā, kur apmeklēs vidusskolu un tiksies ar latviešu skolēniem un apmeklēs medicīnas iekārtu un instrumentu augsto tehnoloģiju rūpnīcu „Crook Ireland”, kurā strādā arī darbinieki no Latvijas.
Pirmdien, 3. novembrī, vizītes ietvaros Valsts prezidents tiksies ar Īrijas Republikas prezidenti Mēriju Makalīsi (Mary McAleese) un Īrijas Republikas premjerministru Braienu Kovenu (Brian Cowen), lai pārrunātu kā Eiropas Savienības aktualitātes, tā arī starptautiskās politikas tendences un pasaules finanšu krīzes ietekmi uz valstu ekonomisko attīstību. Tāpat plānota tikšanās ar Limerikas pilsētas mēru Džonu Giliganu (John Gilligan). Starptautisko attiecību institūtā Dublinā Valsts prezidents uzstāsies ar uzrunu par Latvijas nākotni Eiropas Savienībā.
Otrdien, 4.novembrī, Limerikā Valsts prezidents atklās Latvijas Tautas frontes muzeja izstādi „Dziesmotā revolūcija. No Atmodas līdz Eiropas Savienībai”. Izstādē eksponētas vēsturisko liecību kopijas – fotogrāfijas un dokumenti, kas liecina par latviešu tautas atmodas sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, kuros atspoguļojās latviešu tautas nacionālās neatkarības kustības atdzimšana gandrīz 50 gadus pēc tam, kad tika parakstīts Eiropas tautām liktenīgais Ribentropa – Molotova pakts un Jaltas vienošanās. Valsts prezidents 1988.gadā bija viens no Latvijas Tautas Frontes aktīvistiem un Domes locekļiem, iestājoties par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Latvija par Eiropas Savienības dalībvalsti kļuva Īrijas prezidentūras laikā. Saskaņā ar Īrijas 2006.gada tautas skaitīšanas datiem Īrijā dzīvo 13999 Latvijā dzimušas personas, savukārt Latvijas Republikas pilsoņu skaits bija 13 319[i].
[i] Avots – Latvijas Ārlietu ministrijas mājas lapa Internetā 5.09.2008.