19. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 11. jūnijā pieņemto Imigrācijas likumu.
“No likuma izstrādes materiāliem konstatējams, ka izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā tika iesniegti 158 priekšlikumi. Turklāt priekšlikumi bija gan tādi, kas likumprojektu precizēja tehniski, gan tādi, kas veidoja principiāli jaunu tiesisko regulējumu, tostarp par ārzemnieka tiesībām pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks ir veicis likumā paredzētos ieguldījumus Latvijas Republikas ekonomikā. Šajā jomā iezīmējas vairāki aspekti, kurus Saeimai būtu vēlreiz jāapsver,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai vērš uzmanību, ka atbilstoši Saeimā pieņemtā Imigrācijas likuma 27. panta pirmās daļas 36. punktam termiņuzturēšanās atļauju Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 euro investīcijas veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro. Ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, ja tās derīguma termiņa laikā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks apliecina, ka investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 euro.
Likumdevējs būtisku nozīmi piešķīra tam, lai likumā paredzētās iespējas pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas būtu atbilstošas Latvijas valsts interesēm un drošībai. Par to liecina, piemēram, likumā iekļautais speciālais regulējums par ierobežojumiem Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsoņu tiesībām pieprasīt un saņemt termiņuzturēšanās atļaujas. Valsts drošības interešu nozīmīgumu apstiprina arī tas, ka pats likumdevējs ir uzsācis vēl spēkā neesošā likuma grozīšanu. Proti, likums sākotnējā redakcijā tiešā veidā neierobežoja Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsoņu tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas likuma 27. panta pirmās daļas 36. punktā paredzētajā situācijā. Likumdevējam būtu jāpārliecinās, vai likumā būtu veidojamas atsauces uz 27. panta pirmās daļas 36. punktu arī citos pantos. Tāpat likumdevējam ir jāgūst pārliecība, ka likuma 27. panta pirmās daļas 36. punktā iekļautais regulējums ir pilnīgs un pietiekams un nav vajadzīgs deleģējums Ministru kabinetam, piemēram, lai risinātu jautājumu par investīcijām izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmes pārbaudi un noteiktu veikto investīciju izmantošanas mērķus,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē.
“Saredzu iespēju Saeimai atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi noteikt pietiekami stingri likumā regulētus gadījumus, kad Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, un, iespējams, Ministru kabineta izveidotā sarakstā iekļautu citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņi varētu prasīt termiņuzturēšanās atļaujas, ja ir iegādāts nekustamais īpašums. Līdzīgu aicinājumu esmu saņēmis arī no lielākajiem nekustamo īpašumu darījumu nozares pārstāvjiem. Likumdevējam ir iespēja gan noteikt Latvijas Republikas administratīvās teritorijas, kurās pieļaujama šāda īpašuma iegāde, gan īpašuma vērtību un citus kritērijus, vai arī šo uzdevumu deleģēt Ministru kabinetam,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.