30. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 22. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Izglītības likumā”.
“Iepazīstoties ar Likuma tekstu, tā sagatavošanas materiāliem un iesniegumu par Likuma otrreizējo caurlūkošanu izskatīšanai veltītajā sanāksmē paustajiem viedokļiem, ir atzinīgi vērtējama likumdevēja izšķiršanās spert mērķtiecīgus soļus izglītības kvalitātes uzlabošanai. Pozitīvi vērtējama Izglītības likumā lietoto terminu precizēšana izglītības ieguves formu apzīmēšanai, mācību procesā iesaistīto pušu, arī vecāku, atbildības un sadarbības principu precizēšana, kā arī Ministru kabinetam dotais uzdevums noteikt skaidrākas un vienotas izglītības kvalitātes prasības tālmācībai. Tāpat atbalstāma likumdevēja iecere veicināt tādu izglītības ieguves formas izvēli, kas konkrētajā vecumposmā un situācijā vislabāk atbilst bērna interesēm,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
Valsts prezidents vēstulē vienlaikus vērš uzmanību, ka tik būtiskas izmaiņas izglītības tiesiskajā regulējumā, kas tieši skar gan izglītojamos un viņu vecākus, gan pašvaldības un izglītības iestādes, ir ieviešamas ar īpašu rūpību, nodrošinot pietiekamu tiesisko skaidrību, paredzamību un saprātīgu laiku to īstenošanai, kas visām iesaistītajām pusēm ļauj pienācīgi sagatavoties.
“Šobrīd likums paredz, ka jaunais regulējums par vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā attiecībā uz bērniem, kuri plāno uzsākt mācības 1. klasē, ir piemērojams jau no šā gada 1. septembra. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta un pašvaldību rīcībā ir ļoti īss laiks, lai sagatavotos izmaiņu ieviešanai. Savukārt ģimenes, kurām jāpieņem lēmumi par bērnu skolas gaitu uzsākšanu, saskaras ar neziņu par to, kāda būs kārtība un kritēriji tālmācības un izglītības ģimenē pieejamībai. Tāpat jāņem vērā, ka vienlaikus ar likumā paredzēto izmaiņu ieviešanu tiek īstenota izglītības finansēšanas modeļa maiņa, kas varētu radīt grūtības gan vecākiem, gan izglītības iestādēm laikus un informēti izprast jaunā regulējuma iespējamās sekas un pienācīgi tam sagatavoties,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.
Valsts prezidenta ieskatā, ņemot vērā to, ka būtiski jaunā regulējuma elementi, tostarp pašvaldību izvērtējuma kārtība un kritēriji, vēl tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, rodas bažas, vai līdz šā gada 1. septembrim plānotās izmaiņas ir iespējams ieviest pilnā apjomā un pienācīgā kvalitātē. Nebūtu pieļaujams, ka regulējuma, kas vērsts uz izglītības kvalitātes stiprināšanu, nepietiekami sagatavota ieviešana apgrūtinātu bērna labāko interešu efektīvu nodrošināšanu. Tādēļ likumdevējam būtu jāapsver iespēja likumā paredzēto izmaiņu piemērošanu uzsākt nevis 2026. gada 1. septembrī, bet vēlāk. Vienlaikus nebūtu lietderīgi pārskatīt likumā noteikto termiņu Ministru kabineta noteikumu izdošanai par kārtību un kritērijiem, kādā pašvaldības izvērtē, vai tālmācība vai izglītība ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm, kas šobrīd paredzēts līdz 2026. gada 15. maijam. Šo noteikumu savlaicīga izstrāde ir būtisks priekšnoteikums izmaiņu sekmīgai ieviešanai, jo laikus pieņemti Ministru kabineta noteikumi nodrošina tiesisko skaidrību un paredzamību ģimenēm, pašvaldībām un izglītības iestādēm un ļauj sagatavoties jaunās kārtības praktiskai piemērošanai.
“Likumdevējs ir izšķīries jautājumu par iespēju īstenot izglītību ģimenē regulēt Izglītības likumā. Proti, likumā ir noteikts, ka vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu var īstenot ģimenē tiem izglītojamiem, kuri ir saņēmuši pašvaldības izvērtējumu, ka vienu mācību gadu, pastāvot īpašiem apstākļiem (sociāliem, veselības, izglītības pieejamības vai citiem būtiskiem apstākļiem), izglītības programmas apguve ģimenē atbilst bērna labākajām interesēm. (..) Vienlaikus ar likumu tiek noteikts, ka lēmumu par šīs izglītības ieguves formas pieļaujamību pieņems pašvaldība, nevis izglītības iestādes vadītājs, kā līdz šim. Ievērojot minēto, gatavojoties likumā paredzēto izmaiņu ieviešanai, ir nepieciešams pārliecināties, ka, pastāvot tiem pašiem objektīvi pamatotajiem apstākļiem, lēmuma pieņēmēja maiņa attiecībā uz iespējām īstenot izglītību ģimenē pati par sevi būtiski neietekmē šī izvērtējuma rezultātu. Savukārt ievērojot to, ka Likumā iekļautā jaunā Izglītības likuma 8. panta 2.2 daļa un pašvaldības izvērtējums ir attiecināms gan uz izglītības programmas apguvi tālmācībā, gan ģimenē, taču pārejas periods Likuma 9. pantā tiek piedāvāts tikai attiecībā uz vispārējās pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas apguvi tālmācībā, nepieciešams pārliecināties, ka līdzvērtīgs pārejas periods nav nepieciešams arī attiecībā uz pašvaldības izvērtējumu par izglītību ģimenē,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē.