20. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 12. februārī pieņemto likumu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”.
“Salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, Likums palielina speciālajās pensijas (šobrīd izdienas pensijas) saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas priekšsēdētājai vērš uzmanību, ka gan Likuma mērķī, gan Likuma anotācijā pamatoti uzsvērts Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātais neatkarīgas tiesu varas princips un individuālas tiesnešu neatkarības garantijas. “Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad jo īpaši svarīga ir demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtas saglabāšana, nav pieļaujama nekāda tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantiju apzināta vai neapzināta vājināšana. Neatkarīga tiesu vara ir kritiski svarīga, lai nepieļautu tiesību nelabticīgu izmantošanu un novērstu jebkādus mēģinājumus vērsties pret Latvijas valsti. Pašaizsargājošā demokrātija nav iespējama bez neatkarīgas tiesu varas. Tādēļ tiesnešu neatkarības garantijas nav un nedrīkst būt pašmērķis. Tiesnešu neatkarības garantiju nodrošināšana ir no Latvijas Republikas Satversmes izrietošs valsts pienākums, lai tiesu vara spētu nodrošināt un aizsargāt privātpersonu tiesības un likumīgās intereses strīdos arī pret pašu valsti”, uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai.
“Satversmes tiesa savā judikatūrā ir pietiekami precīzi konkretizējusi tiesnešu neatkarības principu, norādot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta ar vairākām garantijām, tostarp tiesneša amatā atrašanās garantijām, tiesneša institucionālās neatkarības un neatkarības no politiskās ietekmes garantijām, kā arī finansiālās drošības garantijām. Tādējādi tiesnešiem individuāli piešķirtās konstitucionālā ranga neatkarības garantijas nozīmē, ka tiesnešu sociālo garantiju – speciālo pensiju – jautājums ir būtiski atšķirīgs no citu pensiju regulējuma, un valsts nodrošināto izdienas pensiju sistēmas kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensiju sistēmas reformas pamatošanai,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē.
“Likuma izstrādes materiāliem un likumdošanas procesam Saeimā jāsniedz pārliecība, ka likumdevējs pienācīgi ir ņēmis vērā īpašo nošķīrumu un likumdevēja lēmums par tiesnešu pensiju sistēmas reformu ir pieņemts, apzinoties tā saistību ar tiesnešu neatkarību. Tādēļ bez ievērības nevar atstāt Tieslietu padomes vēstulē pausto viedokli, ka šobrīd nav gūstams apstiprinājums tam, ka tiesnešu pensijas sistēmas izmaiņu autori būtu vadījušies no varas dalīšanas principa, ievērojot tiesnešu neatkarības principu un Satversmē ietvertās tiesnešu finanšu drošības garantijas, kā arī no objektīvos datos balstītas informācijas par tiesnešu pensiju sistēmas izmaiņu fiskālo ieguvumu. Vienlaikus atzinīgi ir vērtējams arī Saeimas lēmums izskatīt likumu trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā, tādējādi dodot papildu laiku viedokļu par likumu uzklausīšanai. Ar īpašu atzinību ir vērtējami tieslietu ministres iesniegtie un Saeimas atbalstītie priekšlikumi pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā, lai nodrošinātu optimālāku līdzsvaru starp valsts atbildīgu pieeju ilgtermiņa finanšu saistībām un no tiesu varas neatkarības principa izrietošajām garantijām,” pausts Valsts prezidenta vēstulē.
“Atbalstot nepieciešamību ieviest tiesu varas neatkarības standartam atbilstošu sociālo garantiju regulējumu, vienlaikus valstiski risinot ar izdienas pensiju sistēmu identificētos riskus, aicinu Saeimu vēlreiz izvērtēt 2026. gada 12. februārī pieņemto likumu “Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums”, lai pārliecinātos, ka likumā piedāvātais tiesnešu speciālo pensiju regulējums atbilst Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijām. Tāpat lūdzu Saeimu izvērtēt likuma papildināšanu ar pārejas noteikumu, aicinot Ministru kabinetu un Tieslietu padomi līdz 2030. gada 1. martam veikt izvērtējumu par jaunās tiesnešu speciālās pensijas tiesiskā regulējuma ietekmi uz tiesnešu cilvēkresursiem, tostarp iespējamajām tendencēm atstāt tiesneša amatu saistībā ar valsts garantētā finanšu nodrošinājuma izmaiņām, un informēt Saeimu par minētā izvērtējuma rezultātiem, lai pārliecinātos, ka tā piemērošana nerada tiešus vai netiešus riskus tiesu varas un tiesnešu neatkarības garantijām,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē.