7. - 8. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vadīja Latvijas delegāciju NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Ankarā, Turcijā. NATO samita uzmanības centrā bija trīs jautājumi: progress atturēšanas un aizsardzības stiprināšanā un NATO Hāgas samita apņemšanās īstenošanā, progress aizsardzības industrijas attīstībā, kā arī ilgtspējīga militārā atbalsta nodrošināšana Ukrainai. Sabiedrotie pārrunāja arī aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos un starptautiskos centienus navigācijas brīvības nodrošināšanā Hormuza šaurumā.
“NATO sabiedrotie ir vienoti būtiskajos jautājumos. Solidaritāte un kopīgās militārās spējas ir mūsu spēks un pamats Alianses gatavībai gan šodienas, gan rītdienas draudiem un izaicinājumiem. Alianse ir vienota apņēmībā pretstāvēt Krievijas ilgtermiņa draudam Eiroatlantiskajai drošībai. Gada laikā kopš NATO samita Hāgā ir būtiski kāpinātas investīcijas aizsardzībā, šim darbam jāturpinās, ikdienā audzējot spējas, palielinot ražošanas jaudas un paātrinot piegāžu laikus. Latvija demonstrē, ka paši ieguldām savās spējās un apzināmies mūsu atbildību par NATO un Eiropas Savienības ārējo robežu, taču ikviena sabiedrotā klātbūtne un militāro spēju izvēršana austrumu flangā ir būtiska, tostarp stiprinot pretgaisa aizsardzību,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Valsts prezidents uzsvēra, ka NATO 3.0 nozīmē lielāku Eiropas lomu NATO, bet tas nozīmē arī kopīgu izpratni, ka Eiropas un Kanādas sabiedrotajiem ir vajadzīga ASV un ASV ir vajadzīgi Eiropas sabiedrotie. E. Rinkēvičs atzinīgi novērtēja sabiedroto vienprātību arī jautājumā par Ukrainas ieguldījumu transatlantiskajā drošībā un šodien panākto NATO vienošanos par paredzamu militāro atbalstu Ukrainai 70 miljardu eiro apmērā jau šogad un vismaz tādā pašā apmērā 2027. gadā.
Samita darba sesijas noslēgumā valstu un valdību vadītāji apstiprināja Ankaras samita deklarāciju. Ar to iespējams iepazīties NATO tīmekļvietnē.
