Sarunā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumam, kā Latvijai stratēģiski un efektīvi ieguldīt Latvijas attīstībā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus, kas varētu tikt izmaksāti valstij šī gada otrajā pusē. Abas puses bija vienisprātis, ka projekti, kas Latvijai būtu jāiesniedz ES līdzekļu saņemšanai, nedrīkst būt vienkārši visu ministriju atsevišķu vajadzību apkopojums, bet gan ir nepieciešams pārinstitucionāls kopskats uz Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanu un izaugsmi. E. Levits uzsvēra: “Stratēģiskam minēto ES līdzekļu ieguldījumam ir jāpanāk kvalitatīvs lēciens Latvijas ekonomikā, savukārt resoriska pieeja var nenest gaidīto efektu.”
Latvijas Bankas viedoklis par atbalstu COVID-19 krīzē cietušajiem. M. Kazāks informēja, ka, pēc Latvijas Bankas datiem, kopējais atbalsts cīņai ar COVID-19 radītajiem zaudējumiem pieaug, tomēr tiešais atbalsts ierobežojumu seku mazināšanai joprojām ir lēns. Pēdējās nedēļās gan līdzekļu ieplūde ekonomikā ir nozīmīgi palielinājusies. M. Kazāks norādīja, ka ir svarīgi, lai šajā krīzē nepieaug nevienlīdzības risks sabiedrībā. Latvijas Bankas prezidents akcentēja, ka atbalsta politikai ir jāiet kopsolī ar nodarbinātības politiku, piedāvājot darbu zaudējušiem cilvēkiem pārkvalifikāciju uz pieprasītām profesijām.
Abas puses bija vienisprātis, ka valdībai ir svarīgi meklēt atgriezenisko saiti par izmaksātā atbalsta efektivitāti, veicot proaktīvas to iedzīvotāju un uzņēmumu aptaujas, kuriem atbalsts ir izmaksāts
