Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Mēs esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.
Jautājums: Zatlera kungs, varbūt Jums ir kāds veselības ministra amata kandidāts, kuru Jūs varētu ieteikt valdības vadītājam, ņemot vērā to, ka iet grūti ar veselības ministra amata kandidāta meklēšanu?
Valsts prezidents: Protams, ministra kandidāta izvēle un arī meklēšana ir Ministru prezidenta kompetencē un tas ir viņa uzdevums. Protams, viegli iedomāties, ka es, kā visu mūžu pavadījis veselības sfērā, ātri atradīšu kādu ministra kandidātu. Jāteic, man pašam vismaz trīs vai četras reizes piedāvāts šis postenis un diemžēl šobrīd es nevaru tādu piedāvājumu, pat ja viņš tāds būtu, pieņemt. Tas ir grūts jautājums. Vienīgais, ko es gribu uzsvērt, ka veselības ministram šobrīd jābūt izlēmīgam cilvēkam, jo veselības nozarē ir nepieciešams pabeigt reformas, tur reformas ir tikai pašā, pašā sākumā. Reformām ir jābūt vērstām uz to, lai katrs cilvēks Latvijā varētu saņemt sev atbilstošu medicīnisko palīdzību, tādu, kāda viņam ir nepieciešama. Un tas nebūt nav vēl padarīts darbs.
Jautājums: Turpinot šo pašu tematu – Jūs no rīta sacījāt intervijā, ka šajos amatos pašreiz tomēr jābūt politiķiem. Kādi bija tie argumenti, kādēļ Jūs virzījāt un aizstāvējāt Roņa kandidatūru, kurš nav politiķis?
Valsts prezidents: Pirmkārt, gribu vēlreiz uzsvērt, ka konkrēto kandidatūru virzīja Ministru prezidents un šī kandidatūra guva atbalstu valdošajā koalīcijā un acīmredzot tiek virzīta balsošanai Saeimā arī ar opozīcijas partiju atbalstu. Bet, kurā brīdī cilvēks kļūst par politiķi, ir ļoti grūti pateikt. Acīmredzot, ja kāds piekrīt kandidēt ministra postenim, viņš jau ir politiķis.
Jautājums: Es gribētu par ģenerālprokuroru pavaicāt, jo pagājušonedēļ Jūs tikāties pat divreiz ar Augstākās tiesas vadītāju un arī ar prokuroriem. Jūsu viedoklis par šo situāciju ar ģenerālprokuroru no profesionāļu un arī Augstākās tiesas vadītāja viedokļa, un kā Jūs iesaistāties tās risinājumā, jo, cik es noprotu, Jūs aicināsiet partijas runāt?
Valsts prezidents: Vēlreiz gribu pasvītrot, ģenerālprokurora amats ir viens no augstākajiem tiesu varas amatiem. Tātad šo profesionalitāti, kas ir ļoti būtiska kandidāta izvēlē, vērtē profesionāļi. Tiesu varas virzītais kandidāts nav guvis Saeimas politisko atbalstu. Tātad faktiski valsts pirmā vara nav atbalstījusi tiesu varas kandidātu. Mūsu valstī visu varu līdzsvara princips ir jāievēro. Bet reizē tas nozīmē arī kontroli un zināmu sadarbību. Esmu gājis soli pa solim, jo Bičkoviča kungam nav bijis izprotams, kādi argumenti ir politisko partiju lēmumu pamatā. Līdz ar to atbildēju prokuroriem, kuri rakstīja vēstuli Valsts prezidentam un Bičkoviča kungam. Man bija tikšanās, viedokļu apmaiņa. Es domāju, visas puses ar šo viedokļu apmaiņu bija apmierinātas. Par cik ģenerālprokuroram ir arī kontrole pār valsts drošības dienestiem, tad šis jautājums tiks apspriests arī Nacionālās drošības padomes sēdē uzreiz pēc 4.maija svētkiem. Tālāk, lai situācija izkustētos no zināma nulles punkta vai pata punkta, ir paredzēta 14.maijā tikšanās – Bičkoviča kungs, Valsts prezidents un Saeimas frakciju un partiju vadītāji, lai zināmā veidā šo te Saeimas, tātad pirmās varas, un Augstākās tiesas priekšsēdētāja kā trešās varas pārstāvja, viedokļi kaut kur tomēr tuvinātos un tiktu panākts zināms progress šajā procesā, jo valstī ir nepieciešama amatpersona. Protams, visideālākais būtu, ja šis process mums būtu jau aiz muguras.
Jautājums: Šajā NDP sēdē jau varētu tikt apspriesti jau konkrēti kandidāti?
Valsts prezidents: Vēlreiz vērsīšu jūsu uzmanību – sēdē tiks apspriesta pati šī situācija un situācija, ka nav ģenerālprokurors, tas, kā tiks tālāk veikts drošības dienestu uzraudzība, ja nav ģenerālprokurora. Nekādas kandidatūras šajā sēdē netiks apspriestas. Sēde tika iniciēta pēc visu Nacionālās drošības padomes locekļu iniciatīvas. Visi bija vienprātīgi, ka valsts drošības jautājums ir apspriežams pēc iespējas ātrāk.
Jautājums: Vai Jūs uzskatāt, ka Maizīša kungu var atkārtoti virzīt? Kāds ir Jūsu paša viedoklis?
Valsts prezidents: Viennozīmīgi šīs lēmums, vienalga, par kuru kandidātu, ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēmums. nevienam nav tiesības izdarīt spiedienu vai kaut kādā veidā ietekmēt viņu šī lēmuma pieņemšanā – ne Valsts prezidentam, ne Saeimas deputātiem. Tas ir viņa lēmums, tiesu varas lēmums.
Jautājums: Prezidenta kungs, Jums šodien būs cits pasākums – diskusija par nacionālajām minoritātēm. Kāds ir Jūsu viedoklis par mazākumtautību lomu?
Valsts prezidents: Mazākumtautībām vienmēr ir bijusi liela loma Latvijas sabiedrības dzīvē, Latvijas kultūras dzīvē un arī tajos būtiskākajos notikumos, kas ir notikuši pēdējos gadu desmitos Latvijā. Mēs atcerēsimies tomēr, ka 70 procenti no iedzīvotājiem referendumā, kad bija skaidrs jautājums – būt vai nebūt brīvai Latvijas valstij –, teica jā. Tas nozīmē, ka liela daļa no mazākumtautībām bija par šo neatkarību. Viņi bija drosmīgi cilvēki, jo tajā brīdī viņi nezināja, kā šī valstiskā neatkarība izpaudīsies.
Šodien es teikšu, ka nav vairs tādu pretnostatījumu – par vai pret. Šobrīd katrs ir atradis savu vietu, katra mazākumtautība ir atradusi savu vietu gan Latvijas sabiedriskajā dzīvē, gan politiskajā dzīvē, gan kultūras dzīvē. Šobrīd tā aina ir daudzkrāsaina, nevis tikai melns un balts. Varbūt tas ir viens no tematiem, ko plašāk vajadzētu izvērtēt tieši šajās dienās, kad mēs svinam 20 gadus kopš neatkarības atjaunošanas.
Es nesen biju mazākumtautību skolā un uzdevu jautājumu, kurš no skolēniem jūtas nebrīvs. Viņi nesaprata jautājumu, jo viņi jūtas brīvi, viņi gūst no šīs brīvās valsts to, ko katrs cilvēks vēlas gūt. Es uzdevu jautājumu skolotājiem, kāda ir starpība starp 4.maiju 20 gadus atpakaļ un šodien. Un skolotāji teica, ka toreiz bija neziņa, kā tas būs, kā tas ietekmēs mūsu dzīvi, cik nedroša būs šī dzīve. Uz jautājumu par to, kā ir šodien, viņi teica: „Viss ir mainījies, mēs jūtamies droši par savu nākotni, par savām ģimenēm, par savu darbu, mēs plānojam savu radošo dzīvi tālāk bez kādām bažām.” Es domāju, 4.maijs ir ieguvums pilnīgi visām minoritātēm, tas ir ieguvums latviešiem, krieviem, ukraiņiem, poļiem un visām pārējām minoritātēm, pat vismazākajām.
