Žurnālistus, kas vēlas atspoguļot vizīti, lūdzam pieteikt akreditācijas Preses dienestā līdz 18.jūnijam, plkst.14:00, pa tālr.7092124, prese@president.lv, faksu 7320404!
TREŠDIENA, 19.JŪNIJS
20:00 Ierašanās Rīgas lidostā
Iespēja fotogrāfiem un operatoriem
20:30 Tikšanās ar holandiešu kopienas pārstāvjiem Latvijā
CETURTDIENA, 20.JŪNIJS
08:45-09:35 Sociālās rehabilitācijas centra “Ratnieki” apmeklējums (Rīgas rajons, Salas pagasts “Ratnieki”)
Ierobežota iespēja fotogrāfiem un operatoriem; neierobežota iespēja rakstošajiem žurnālistiem!
Transports no Rīgas pils plkst.7:50!!!
10:00 Okupācijas muzeja apmeklējums
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
10:33 Melngalvju nama apmeklējums
Īsa ekskursija pa Melngalvju namu, saruna par Rīgas vēsturisko un ekonomisko attīstību Vēsturiskajos kabinetos, kurā piedalās Rīgas mērs Gundars Bojārs, Melngalvju nama direktors Ojārs Spārītis, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs, Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta vadītājs Juris Dambis.
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem līdz sarunas sākumam
11:30-12:15 Tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu
Kopēja fotografēšanās un parakstīšanās Goda viesu grāmatā Ģerboņu zālē, saruna Zelta zālē.
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem līdz sarunas sākumam
12:20 Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
12:40 Pusdienas, ko rīko LR ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis
15:50-17:00 Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja apmeklējums
Usmas baznīcas, Kurzemes sētas apskate, Kalēja smēdes un Priedes
kroga suvenīru veikala apmeklējums.
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
Transports no Rīgas pils plkst.14:50!!!
~17:30 Īsa tikšanās ar presi viesnīcas “Radisson SAS Daugava” Amatas zālē!!!
19:30 Valsts prezidentes un Im.Freiberga kunga rīkotas vakariņas Rīgas pilī
Iespēja oficiālajiem fotogrāfiem un operatoriem!
PIEKTDIENA, 21.JŪNIJS
09:00 Īsa ekskursija pa Arhitektu namu un saruna ar Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem
Sarunā piedalās NVO centra direktore Kaija Gertnere, Latvijas Cilvēktiesību centra direktors Nils Muižnieks, Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpilddirektors Aleksejs Dimitrovs, Centra pret varmācību “Dardedze” Informācijas nodaļas vadītāja Agnese Strauta, Alūksnes NVO atbalsta centra koordinatore Eva Aizupe, Līvānu fonda “Baltā māja” direktore Irīna Kulitāne.
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem.
3 rakstošajiem žurnālistiem iespēja būt klāt visu sarunas laiku!!!
10:10 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
10:30 Doma baznīcas apmeklējums
Doma baznīcas apskate, īss ērģeļmūzikas koncerts.
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
10:50-11:00 Līgo tirgus apmeklējums Doma laukumā
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem, rakstošajiem žurnālistiem
11:15-11:35 BALTNET centra apmeklējums
Iespēja fotogrāfiem, operatoriem
11:40 Izlidošana uz Nīderlandi
Latvijas un Nīderlandes attiecības
11.06.2002.
Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības ir labas un to attīstībā ir vērojama pozitīva dinamika. Abu valstu sadarbība notiek visos sabiedrības dzīves sektoros un līmeņos. Latvijas un Nīderlandes ciešās divpusējās attiecības nosaka abu valstu tuvākās nākotnes sadarbības perspektīvas Eiropas Savienībā un NATO. Nīderlande sniedz nozīmīgu atbalstu Latvijai virzībā uz dalību šajās organizācijās.
Latvijas un Nīderlandes attiecībām ir sena vēsture. Tā iesniedzas jau Viduslaikos, kad Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība. Īpaši ciešas attiecības Latvijas un Nīderlandes starpā izveidojās 16.-18.gs. Jau 16.gs. Nīderlandes kuģotāji dominēja galvenajos tirdzniecības ceļos Baltijas jūrā, Rīgai kļūstot par to galveno partneri ar aptuveni 60% īpatsvara no holandiešu tirdzniecības apjomiem Baltijas jūras austrumu krastā. Rīdzinieki bija bieži viesi Nīderlandē un nīderlandieši arī Rīgā, savstarpēji ne tikai tirgojoties, bet arī apgūstot vienam otra pieredzi arhitektūrā, amatniecībā un citās jomās. Arī Kurzemes hercogisti ar Nīderlandi saistīja gan sadarbība, gan konkurence tirdzniecībā.
Abu valstu diplomātiskās attiecības iedibinātas 1921.gada 5.martā. Atjaunoto Latvijas Republiku Nīderlande atzina 1991.gada 27.augustā. 1997.gada oktobrī Nīderlandes ārlietu ministrs Hanss van Mierlo (Hans van Mierlo) oficiāli atklāja tā paša gada pavasarī Rīgā atvērto Nīderlandes vēstniecību. Latvijas vēstniecība Hāgā atklāta 1998.gada sākumā. Pašlaik Latvijas vēstnieks Nīderlandē kopš 1999.gada 15.decembra ir Kārlis Eihenbaums. Nīderlandes vēstnieks Latvijā kopš 2000.gada 12.septembra ir Nikolass Beits (Nicolaas Beets).
Kopš 1998.gada notiek ikgadējas konsultācijas starp abu valstu Ārlietu ministrijām par divpusējo attiecību, Eiropas Savienības, NATO un citiem abas puses interesējošiem jautājumiem. 2001.gadā Nīderlande kļuvusi arī par BJVP novērotājvalsti.
Ekonomiskā sadarbība
Latvijas un Nīderlandes ekonomiskā sadarbība un savstarpējās tirdzniecības apjomi ir pastāvīgi pieaugoši. 2002.gadā, salīdzinot ar 2001.gadu, kopējais ārējās tirdzniecības apjoms ar Nīderlandi ir pieaudzis. Latvija 2001.gadā eksportējusi preces par 73,72 milj. USD (3,7% no kopapjoma) un importējusi no Nīderlandes preces par 113,8 milj. USD (3,25% no kopapjoma), ierindojot Nīderlandi attiecīgi astotajā un vienpadsmitajā vietā valstu griezumā. 2002.gada pirmajos trijos mēnešos tirdzniecība veidoja attiecīgi 17,62 milj. USD (3,62%) un 31,75 milj. USD (3,92%). Ekonomiskās sadarbības lielāko daļu sastāda tranzīts. Ņemot vērā Nīderlandes ostu lomu Eiropas un starptautiskā mērogā pozitīvi vērtējama sadarbība starp Latvijas un Nīderlandes ostām. Latvija starp Baltijas valstīm ir lielākais Nīderlandes tirdzniecības partneris.
Pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā ir reģistrēti 217 Latvijas – Nīderlandes kopuzņēmumi.
Sadarbība citās jomās
Nīderlande sniedz Latvijai ievērojamu palīdzību ne vien plašāko Eiropas Savienības programmu ietvaros, bet arī ar Nīderlandes divpusējo palīdzības programmu starpniecību.
Sadarbība pamatā notiek ar divu finansu instrumentu starpniecību:
- PSO - pirmsiestāšanās projektu programma (PSO Pre-accession Project Programme), par kuru atbild Nīderlandes Ekonomikas ministrija. Šīs programmas ietvaros tiek atbalstīti ekonomikas nozares projekti un valsts institūciju stiprināšanas projekti likumdošanas pārņemšanai.
- MATRA - pirmsiestāšanās projektu programma (MATRA Pre-accession Project Programme), par kuru atbild Nīderlandes Ārlietu ministrija, kuras ietvaros tiek sniegta palīdzība šādās nozarēs: likumdošanas saskaņošana, izglītība, vide, tieslietas un iekšlietas, veselības aizsardzība, mājokļi, valsts pārvaldes reforma un sociālā politika.
Nīderlandes valdība ir bijusi arī viens no lielākajiem donoriem UNDP koordinētajām latviešu valodas apmācības programmām.
Latvija ar Nīderlandi ir izvērsusi arī plašus reģionālos kontaktus. Kopš 1990.gada notiek sekmīga Latvijas sadarbība ar Overeiselas provinci Nīderlandē. Ir izveidoti aktīvi kontakti starp vairākām Latvijas un Nīderlandes pašvaldībām – savas sadraudzības pilsētas Nīderlandē ir Liepājai, Jelgavai, Ogrei, Alūksnei, Preiļiem, Sabilei un Ērgļiem. Galvenās sadarbības jomas ir - lauksaimniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, kultūra.
Nozīmīga ir Latvijas un Nīderlandes sadarbība labklājības un sociālo jautājumu jomā, kur būtiska loma ir dažādo nevalstisko organizāciju ciešajiem kontaktiem.
Pēdējos gados strauji attīstījušies abu valstu sakari kultūras un izglītības laukā. Aktīvi sadarbojas Latvijas un Nīderlandes augstskolas, kuru vidū izceļama Latvijas Jūras Akadēmijas sadarbība ar Roterdamas Starptautisko Jūras transporta akadēmiju, paredzot Latvijas studentu studiju un stažēšanās iespējas Nīderlandē.
Sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt, notikusi daudzpusējos aizsardzības projektos – tādos kā BALTBAT, BALTRON, BALTSEA, BALTDEFCOL.
Veidojas plašāka Latvijas un Nīderlandes sadarbība transporta, tieslietu, zemkopības un vides aizsardzības jomās.
Būtiskākās vizītes pēdējos gadus:
|
1999.gada 14.-15.jūnijs |
Nīderlandes ārējās tirdzniecības ministra Gerita Ibemā (Gerrit Ybema) vizīte Latvijā. |
|
1999.gada 1.decembris |
Nīderlandes Eiropas lietu ministra Dika Benshopa (Dick Benshop) vizīte Latvijā. |
|
2000.gada 22.-24.oktobris |
Latvijas ministru prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Nīderlandē. |
|
2000.gada 30.novembris – 3.decembris |
Nīderlandes parlamenta (Ģenerālštatu) pārstāvju Otrās palātas priekšsēdētājas Jeltes van Ņuvenhovenas (Jeltje van Niewenhoven) vadībā oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2001.gada 13.jūnijs |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Nīderlandē. |
|
2001.gada 23.-26.septembris |
Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes oficiālā vizīte Nīderlandē. |
|
2001.gada 29.oktobris |
Nīderlandes premjera V.Koka (Wim Kok) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2002.gada 4.-5.februāris |
Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristoviskis oficiālā vizīte Nīderlandē. |
|
2002.gada 19.-21.jūnijs |
Nīderlandes kroņprinča Vilema Aleksandra un princeses Maksimas (His Royal Highness Prince of Orange and Princess Maxima) oficiālā vizīte Latvijā. |
Svarīgākie līgumi:
- Latvijas un Beniluksa valstu līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām (pagaidu piemērošana kopš 1999.gada 1.jūlija);
- Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību (spēkā kopš 1995.gada 1.aprīļa);
- Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (spēkā kopš 1995.gada 1.janvāra);
- Nolīgums par jūras transportu (spēkā kopš 1997.gada 1.septembra);
- Baltijas un Beniluksa valstu līgums par starptautiskajiem auto pārvadājumiem (spēkā kopš 1994.gada 1.decembra).