Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo drošību un ērtības pret Latvijas drošību un nākotni. Barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki, kuri krīzē saprot, ka “kopā” nav skaists vārds, bet praktiska izvēle. 1991. gadā tas nozīmēja stāvēt aukstumā plecu pie pleca un atbalstīt vienam otru. Šo 35 gadu laikā…
Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo drošību un ērtības pret Latvijas drošību un nākotni. Barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki, kuri krīzē saprot, ka “kopā” nav skaists vārds, bet praktiska izvēle. 1991. gadā tas nozīmēja stāvēt aukstumā plecu pie pleca un atbalstīt vienam otru. Šo 35 gadu laikā mainījies tik daudz, bet šis tas palicis nemainīgs. Arī šodien šķiet, ka nekas nav svarīgāk kā atbalstīt vienam otru un rūpēties par līdzcilvēkiem. Cilvēki aizstāvēja Latviju, nevis tāpēc, ka bija piedzimuši ar kādu īpašu varoņa gēnu. Cilvēki…
