Lai izpildītu globālās Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtības līdz 2030. gadam (Agenda 2030) nospraustos mērķus, E. Levits informēja klātesošos par Latvijas pieredzi NAP 2027 izstrādē, kas paredz pilnvērtīgāku klimata pārmaiņu politiku, mērķtiecīgāku izglītības un zinātnes politiku, kā arī sociālās atstumtības risku samazināšanu.
“Ar NAP 2027 Latvija cer panākt, ka visas nozares pilnvērtīgāk izmantos klimata pārmaiņu politikā paredzētās un aprites ekonomikas piedāvātās iespējas, t. i., siltumnīcefekta gāzu izmešu apjoma samazināšanu, pārdomātāku zemes resursu apsaimniekošanu un atbalsta programmu izveidi uzņēmējiem, kuri vēlas efektīvāk izlietot tiem nepieciešamos resursus,” norādīja E. Levits.
Pēc Valsts prezidenta sacītā, izglītības un zinātnes politikai jābūt vairāk vērstai uz nākotnes tautsaimniecības vajadzību apmierināšanu: “Ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai iegūt augstākas kvalitātes izglītību, it īpaši eksakto zinātņu specializācijā, augstāku kompetences līmeni, labākas darba vidē balstīto mācību iespējas, jo tikai tādējādi Latvijai izdosies izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku. Izglītība un zinātne ir starp tām jomām, kas palīdz mazināt ienākumu atšķirības starp iedzīvotājiem un reģioniem.”
E. Levits pauda, ka “NAP 2027 paredz arī samazināt sociālās atstumtības risku, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajām sabiedrības grupām – pensionāriem, personām ar invaliditāti un tiem, kuriem ir grūtāk apgūt mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas”.
Noslēgumā Valsts prezidents atzina: “Joma, kurā ir jānotiek būtiskām pārmaiņām, – jāpalielina sabiedrības uzticēšanās Latvijas tieslietu un valsts pārvaldes sistēmām. Prasmīgāka plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas un sociālo mediju izmantošana ir viens no svarīgākajiem faktoriem kritiskās domāšanas, demokrātiskuma un tiesiskuma stiprināšanā.”
