Nacionālās drošības padomes kompetence
Nacionālās drošības padome saskaņo valsts augstāko amatpersonu un institūciju īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā, izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas, kā arī izskata ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas. Piemēram, Nacionālās drošības padome iesaistās valsts apdraudējuma novēršanas koncepciju un plānu izstrādē un apstiprināšanā, sniedz viedokli par Nacionālās drošības koncepciju, Valsts aizsardzības koncepciju, Nacionālās drošības plānu un Valsts aizsardzības plānu.
Nacionālās drošības padome iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.
Nacionālās drošības padomes lēmums ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem, izņemot padomes priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.
Nacionālās drošības padomi vada Valsts prezidents, kurš sasauc padomes sēdes.
Padomes locekļi:
- Valsts prezidents;
- Saeimas priekšsēdētājs;
- Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;
- Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs;
- Ministru prezidents;
- aizsardzības ministrs;
- ārlietu ministrs;
- iekšlietu ministrs;
Padomes sēdēs ir tiesības piedalīties ģenerālprokuroram. Ar padomdevēja tiesībām uz Nacionālās drošības padomes sēdi var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus.
Nacionālās drošības padomei ir tiesības pieprasīt valsts drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju, kas skar valsts drošības intereses.
Nacionālās drošības padomes izveide
No 1990. līdz 1993. gadam Latvijas valsts un iedzīvotāju aizsardzības koordinācijai darbojās Valsts aizsardzības padome, kuru vadīja Augstākās Padomes priekšsēdētājs. Kad pilnā apjomā tika atjaunota Latvijas Republikas Satversme un izveidota Valsts prezidenta institūcija, Valsts aizsardzības padomes darbība tika izbeigta un radās vajadzība pēc institūcijas, kas valsts līmenī varētu koordinēt un saskaņot nacionālās drošības jautājumus. 1993. gada otrajā pusē tika sākts darbs, lai izstrādātu nacionālās drošības konceptuālos dokumentus.
Nacionālās drošības padome darbību uzsāka 1993. gada decembrī, kad stājās spēkā Nacionālās drošības padomes likums. 1993. gada 27. decembrī tika apstiprināta Nacionālās drošības padomes nolikuma pirmā redakcija. 1994. gada beigās Saeima pieņēma likumu “Par valsts aizsardzību”, kas pārņēma Nacionālās drošības padomes darbības tiesisko pamatu. Kopš 2001. gada sākuma Nacionālās drošības padomes darbību nosaka Nacionālās drošības likums, Valsts drošības iestāžu likums un citi Latvijas Republikas likumi.
Nacionālās drošības padomes darba organizācija
1995. gada janvārī Nacionālā drošības padome pieņēma lēmumu uzdot aizsardzības ministram izveidot Nacionālās drošības padomes sekretariātu, lai organizatoriski nodrošinātu padomes darbību.
Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību kopš 2002. gada nodrošina Valsts prezidenta kanceleja. Nacionālās drošības padomes sekretariāta darbu vada Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos – Nacionālās drošības padomes sekretārs.
Padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums. Pieņemot speciālu Nacionālās drošības padomes lēmumu, tās sēdes var noturēt atklāti. Padomes lēmumi tiek pieņemti ar absolūto balsu vairākumu.
Nacionālās drošības padomes sekretariāts organizē un protokolē Nacionālās drošības padomes sēdes, pārzina un koordinē Nacionālās drošības padomes lietvedības dokumentu apriti, kā arī sadarbību ar valsts drošības un citām institūcijām.