Andra Levite Meklējam sirdsmāsu
Valsts prezidenta dzīvesbiedres Andras Levites uzruna akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” noslēguma pasākumā

Labdien, cienījamie klātesošie!

Labdien, cienījamās medmāsas!

Man kā akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” patronesei ir tiešām liels prieks un gods jūs visas redzēt šeit, Rīgas pilī!

Šodien akcijas noslēguma sarīkojumā mēs pateiksimies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsiņām, par kuru darbu aizvadītajā 2019. gadā mazie pacienti un viņu tuvinieki ir izteikuši vislielāko atzinību.

Šodien ir jūsu diena. Šodien mēs sakām: “Paldies!” Šodien jūs drīkstat aizmirst rūpes. Šodien jūs drīkstat apstāties ikdienas skrējienā. Šodien jūs drīkstat justies novērtētas.

Šodien jums blakus arī acīm neredzami stāv medmāsiņas, kuras laiku laikos ir mainījušas pasauli ar savām domām, savu rīcību vai vismaz mainījušas medicīnas seju.

Šodien jums blakus stāv Florence Naitingeila (Florence Nightingale), angliete, kura dzīvoja no 1820. līdz 1910. gadam. Viņa kā māsiņa piedalījās Krimas karā, kas notika no 1853. līdz 1856. gadam. Viņa šo karu pārdzīvoja kā medmāsiņa, un pēc šī kara viņai bija skaidrs, ka pacientu kopšana ir pastāvīga medicīnas nozare, kas ir vienlīdzīga ārsta darbam.

Jums blakus stāv Florence Bleika (Florence Blake), amerikāniete, kura dzīvoja no 1907. līdz 1983. gadam, kura atpazina un aprakstīja vecāku lomu un atbildību, strādājot kopā ar medmāsiņām, lai palīdzētu bērnam izveseļoties. Viņas jēdziens “family centered nursing care” (no angļu val. – uz ģimeni vērsta kopšanas aprūpe) ir iesakņojies medicīnas zinātnē.

Jums blakus stāv Elza Brendstrēma (Elsa Brändström), zviedriete, kura dzīvoja no 1888. līdz 1948. gadam. Viņa kā zviedriete dzima Sanktpēterburgā un I Pasaules karā brīvprātīgi kā medmāsa pieteicās cara armijā. Viņa Sibīrijā rūpējās par ievainotajiem zaldātiem un kara gūstekņiem vienalga, kurā frontes pusē šie zaldāti bija stāvējuši. Viņa tiek dēvēta par “Sibīrijas eņģeli”.

Jums blakus stāv Sislija Sondersa (Cicely Saunders), angliete, kura dzīvoja no 1918. līdz 2005. gadam. Viņa saprata un pieprasīja, ka paliatīvā situācijā cilvēkam jeb pacientam ir vajadzīga citādāka aprūpe nekā aprūpe pēc, piemēram, apendicīta operācijas.

Jums blakus stāv Lidija Lasmane, latviete, kura pēc izglītības bija medmāsiņa, bet kļuva par politisko disidenti. Viņa uzskatīja, ka latviešiem ir tiesības uz neatkarīgu valsti, un par šo uzskatu viņa smagi maksāja.

Jūs esat visas leģitīmas mantinieces šīm sievietēm. Arī jūsu domas, idejas un balsis sabiedrībai ir svarīgas. Es gribētu vēlreiz pateikties par jūsu profesionalitāti, laipnību, par jūsu smaidu un pacietību, par jūsu skrējienu garajos slimnīcas koridoros un par jūsu darbu dienās un naktīs.

Paldies!

31.01.2020. Akcijas “Meklējam sirdsmāsiņu” noslēguma pasākums Rīgas pilī