Profesionālā karjera (1965-1999)

No 1965. līdz 1998. g. Vaira Vīķe-Freiberga bija psiholoģijas profesore Monreālas Universitātē (Université de Montréal). Pasniegto kursu temati: psihofarmakoloģija, psiholingvistika, zinātnes teorija un eksperimentālā metode. Pētījumu temati psiholoģijā par atmiņas, valodas un prāta procesiem saņēmuši atkārtotu atbalstu no Kanādas Dabaszinātņu un inženierzinātņu pētniecības padomes (NSERC). Vadījusi daudzu maģistrantu un doktorandu diplomdarbus.

Vienlaicīgi viņa veica pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru, (kopā ar dzīvesbiedru, informātikas profesoru Imantu Freibergu) izmantojot digitalizētos dainu tekstu datu masīvus. Viņu pētniecības projekti saņēma atkārtotu atbalstu no Kanādas Sabiedrisko un humanitāro zinātņu pētniecības padomes (SSHRC). 1988.gadā viņi sagatavoja grāmatu un datu masīvu “Saules dainas”.

Šai darbības posmā sagatavotas vai publicētas 9 grāmatas, ap 160 raksti, monogrāfijas un grāmatu nodaļas un sniegtas vairāk nekā 250 runas un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodās, kā arī daudzas radio, televīzijas un preses intervijas. Atsevišķi raksti tulkoti zviedriski, poliski, krieviski, vāciski un lietuviski. V.Vīķe-Freiberga ir Latvijas Rakstnieku savienibas biedre (2004).

Latviešu sabiedrībā Dr. Vīķe-Freiberga aktīvi darbojas kopš 1957. gada kā audzinātāja jaunatnes nometnēs, folkloras speciāliste un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem, kā arī par Baltijas valstu politisko nākotni. Latviešu Jaunatnes nometņu Divreizdivi (2x2) vadītāja, lektore, padomes locekle un priekšsēdētāja (1965-85), vēlāk Latviešu ģimeņu nometņu Trīsreiztrīs (3x3) lektore un ieviržu vadītāja, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Eiropā un Austrālijā.

Administratīvā darba pieredze organizācijās (līdz 1999.gadam)

Kanādas Zinātņu akadēmijas (Royal Society of Canada) Humanitāro zinātņu franču valodas akadēmijas padomes locekle (1994-98) un prezidente (1998-99)
Killama fonda zinātniskās pētniecības stipendiju komitejas locekle (1995-98), iecelta no Kanādas Padomes (Canada Council)
Kanādas Zinātnes padomes locekle (1980-83) un viceprezidente (1984-89), iecelta no Kanādas Ģenerālgubernatora; aicināta kā konsultante Brazīlijas parlamenta Satversmes reformas komisijā (1989); locekle Kanādas valdības konsultatīvā komitejā par kodolatkritumu glabāšanas drošību (1990-91, 1995-96)
Baltu studiju veicināšanas asociācijas AABS valdes locekle (1982-88) un prezidente (1984-86)
Kanādas Veselības un labklājības ministrijas, Psihiskās veselības pētniecības konsultatīvās komitejas locekle (1983-86)
Vairāku nacionālu un starptautisku zinātnisku simpoziju un konferenču organizācijas komiteju locekle un prezidente (1982-86)
Kanādas Humanitāro zinātņu federācijas valdes un izpildkomitejas locekle (1980-82)
Kanādas pārstāve un priekšsēdētāja NATO zinātniskās programmas "Cilvēcīgie faktori" komisijā, Briselē (1978-81)
Kanādas Psihologu apvienības (CPA) valdes locekle (1976-82) un prezidente (1980-81)
Kanādas Sabiedrisko zinātņu apvienību federācijas (SSFC) valdes locekle (1977-82) un prezidente (1980-81)
Kanādas Dabaszinātņu un inženierzinātņu zinātniskās pētniecības padomes (NSERC) Pēcdoktorantūras stipendiju piešķiršanas komitejas locekle (1975-78)
Dažādu Monreālas Universitātes komiteju locekle (1965-98)

Apbalvojumi (līdz 1999.g.)

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, 1999.g.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa par izciliem sasniegumiem mutvārdu literatūrā un darbā pie latviešu dainām, 1997.g.
Pjēra Šovo (Pierre Chauveau) medaļa par izciliem sasniegumiem humanitārajās zinātnēs, Kanādas Zinātņu akadēmija, 1995.g.
Triju zvaigžņu ordeņa virsniece, Latvijas Republika, 1995.g.
Killama zinātniskās pētniecības fonda stipendiāte (Kanādas Padome), 1993.-95.g.
Marsela Vinsenta (Marcel Vincent) balva par izciliem sasniegumiem sabiedriskajās zinātnēs, Kanādas franču valodas zinātnes veicināšanas asociācija (ACFAS), 1992.g.
Habilitētā filoloģijas doktore (Dr. habil. philol.), Latvijas Zinātņu akadēmija, 1992.g.
Tieslietu goda doktore (LL.D.), Kvīnsas universitāte (Queen’s), Kingstona, Kanādā, 1991.g.
Kanādas Zinātņu akadēmijas (Royal Society of Canada) īstenā locekle, 1990.g.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekle, 1990.g.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva sabiedriskajās zinātnēs par sasniegumiem dainu pētniecībā un popularizēšanā, 1989.g.
Kanādas Psihologu apvienības goda biedre, 1979.g.
Profesores Annas Ābeles piemiņas balva par izcilu darbu latviešu filoloģijā (kopā ar Imantu Freibergu), 1979.g.
Akadēmiskā atvaļinājuma stipendija, Kanādas Padome, 1974.-75.g.

Latvijas valsts prezidentūra (kopš 1999.gada)

Latvijas Republikas Saeima Dr. Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Latvijas Valsts prezidenti 1999.gada 17.jūnijā uz četriem gadiem un viņas mandātu atjaunoja 2003.gadā.
Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretārs Latvijas prezidenti iecēla par īpašo sūtni ANO reformas jautājumos 2005.gadā.
Sieviešu valstu vadītāju padomes (Council of Women World Leaders) locekle kopš 1999.gada.

Latvijas Valsts prezidentes tiesības un pilnvaras

Nosauc Ministru prezidentu (pilnvara izmantota piecas reizes)
Bruņoto spēku virspavēlniece un ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieri
Likumdošanas tiesības: Prezidente ierosināja un izstrādāja Tiesībsarga likumu, likumu par Valsts apbalvojumiem, ierosināja Saeimai mainīt vairākus Krimināllikuma punktus un regulāri sadarbojas ar Saeimas komisijām likumu izstrādē. Kopumā ierosinātas 9 likumdošanas iniciatīvas.
Veto tiesības: iespēja Saeimai prasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu ar motivētu pavadrakstu. Šī pilnvara izmantota 35 reizes, tā nodrošinot labākas kvalitātes likumus (par valsts valodu, komercdarbību, sabiedriskajām organizācijām, vēlēšanu norisi, pašvaldību budžetu, alkoholisko dzērienu apriti, un daudziem citiem).
Tiesības apžēlot noziedzniekus. Kā Apžēlošanas padomes priekšsēde, prezidente regulāri izskata apžēlošanas lūgumus (vairāk nekā 100 gadā).
Prezidente vada Nacionālo drošības padomi, Militāro padomi, Triju Zvaigžņu ordeņa domi (pēc 2004.g. Ordeņa kapitulu).
Prezidentes kancelejas paspārnē darbojas vairākas komisijas : par stratēģisko analīzi, par valsts valodu, par valsts heraldiku, Valsts ordeņu kapituls, Starptautiskā vēsturnieku komisija.
Prezidente regulāri tiekas ar Ministru prezidentu, Kabineta ministriem, pašvaldību vadītājiem, valdības iestāžu un aģentūru priekšniecību un ar nevalstiskajām organizācijām lai apspriestu viņu pārvaldībā esošus aktuālus jautājumus un problēmas.
Prezidente regulāri brauc uz pagastiem un pilsētām lai personīgi tiktos ar iedzīvotājiem, iepazītos ar viņu dzīves apstākļiem un uzklausītu viņu viedokļus, kā arī saņem tūkstošiem iedzīvotāju vēstuļu gadā.
Prezidente bieži uzrunā sabiedrību par demokrātijas un tiesiskas valsts pamatprincipiem, par dažādiem socioekonomiskiem jautājumiem (bērnu un sieviešu tiesības, cietumnieku tiesības, narkotisko vielu izplatību, korupciju, uc.) un piekritusi kļūt par patronesi dažādiem kultūras, sabiedriskiem, vai sporta pasākumiem.

Līdzdalība un uzrunas nozīmīgās starptautiskās sanāksmēs (citu starpā)

Līdzdalība un uzrunas Tālbergas forumā, Zviedrijā, 2007.g
Uzruna Globe foruma atklāšanas sesijā, Stokholma, 2007.g.
Astoņu Eiropas Savienības valstu prezidentu uzņemšana un neformālās sanāksmes rīkošana, Rīgā, 2007.g.
Līdzdalība un uzruna Eiropas Savienības 50 gadu atceres simpozijā, Karaļa pils troņa zālē, Briselē, 2007.g.
Līdzdalība un uzruna konferences atklāšanā Parīzes Forumā, “ES pēc 50 gadiem: kādu Eiropu kādiem eiropiešiem?”, Parīzē, 2007.g.
Līdzdalība 26 NATO valstu vadītāju uzņemšanā un sanāksmēs, NATO samitā Rīgā, 2006.g.
Līdzdalība 1956.gada Ungāru sacelšanās 50 gadu atceres ceremonijās, Budapeštā, 2006.g. 23.oktobrī
Līdzdalība un uzruna konferences atklāšanā “Forum 2000” par globālās līdzāspastāvēšanas izaicinājumiem, Prāgā, 2006.g.
Līdzdalība sestajā Āzijas-Eiropas (ASEM) sanāksmē, Helsinkos, 2006.g.
Līdzdalība un uzrunas Tālbergas forumā, Zviedrijā, 2006.g.
Uzruna ASV Kongresa un Senāta kopējā sēdē, Vašingtonā, ASV, 2006.g.17.jūnijā
Līdzdalība ES un Latīņamerikas-Karību valstu galotņu sanāksmēs Vīnē, Austrijā, 2006.g., Guadalahārā, Meksikā, 2004.g.
Līdzdalība neformālās Eiropas Savienības prezidentu sanāksmēs Drēzdenē, Vācijā (2006.g.), Helsinkos, Somijā (2005.g.) un Lisabonā, Portugālē (2003.g.)
Līdzdalība konferencē “Eiropas skaņas” par Eiropas nākotni, vērtībām, identitāti un kultūru, Zalcburgā, Austrijā, 2006.g. 28. janvārī
Līdzdalība Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas atceres ceremonijās Maskavā, Krievijā, 2005.g. 9.maijā
Uzruna Starptautiskā samitā par demokrātiju, terorismu un drošību, Madrides klubā, Spānijā, 2005.g.
Līdzdalība Starptautiskā forumā un Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 60.gadadienas piemiņas ceremonijā, Krakovā un Osviecimā, Polijā, 2005.g. 27.janvārī
Uzruna l’Oreal/UNESCO zinātnes balvu pasniegšanas ceremonijā sievietēm, Parīzē, 2004.g.
Uzruna Starptautiskā forumā pret genocīdu, Stokholmā, 2004.g.
Uzrunas ANO organizētajos Pasaules informācijas sabiedrības samitos (WSIS), Ženevā (2003.g.) un Tunisā (2005.g.)
Eiropas Savienības pievienošanās līguma parakstīšana, Atēnās, 2003.g.
Uzruna Francijas senātā, Parīzē, 2003.g
Uzrunas NATO samitos, Prāgā (2002.g.) un Stambulā (2004.g.)
Uzrunas Apvienoto nāciju (ANO) ģenerālasamblejās, Ņujorkā, 1999.g.-2006.g.
Uzrunas sieviešu klubiem Zonta International Stokholmā un Women Business Leaders Helsinkos, 2002.g. un Rīgā, 2004.g.
Uzruna konferencē par pāreju uz demokrātiju un tās nostiprināšanu Madrides klubā, 2001.g.
Uzruna UNHCR ministru sanāksmē par bēgļu statusu, Ženevā, 2001.g.
Uzrunas ANO pasaules pretrasisma samitā, Durbānā, Dienvidāfrikā, 2001.g.
Līdzdalība Eiropas ekonomikas samitā Zalcburgā, Austrijā, 2001.g.
Uzruna Starptautiskā holokosta forumā, Stokholmā, 2000.g.
Uzruna Starptautiskā konferencē par “sievietēm un demokrātiju”, Islandē, 1999.g.
Ikgadēja ielūgta dalībniece Pasaules Ekonomikas forumā (WEF) Davosā, Šveicē, kopš 2000.g.
Ikgadēja ielūgta dalībniece Amerikas Sasniegumu akadēmijas (American Academy of Achievement) sanāksmēs ASV, Anglijā un Īrijā, kopš 2000.g.

Apbalvojumi (kopš 2000.gada)

Pasaules Sieviešu līderības balva, Berlīne, 2007.g.
Al Khansā liceja zinātnes paviljons Kasablankā, Marokā, nosaukts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārdā, 2007.g.
Ķeizara Otto balva par ieguldījumu eiropeiskās identitātes un nākotnes redzējumā, Magdeburga, Vācija, 2007.g.
Amerikas Ebreju Komitejas (AJC) M. un B. Rēmeru balva par diplomātisko izcilību, Vašingtona, ASV, 2007.g.
Latvijas Sarkanā Krusta Goda krusts, Riga, 2007.g.
Svētā svētmocekļa Rīgas un Latvijas arhibīskapa Jāņa pirmās pakāpes ordenis, 2007.g.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2007.g. Ceres balva par ieguldījumu sociālās taisnības, morālo vērtību un demokrātijas veicināšanā, Roma, 2007.g.
J.V. Gētes Universitātes medaļa un Valtera Halšteina balva par Eiropas integrācijas veicināšanu, Frankfurte, Vācija, 2006
Koudenhove-Kalergi Fonda “Eiropa 2006” balva, Pan-Eiropas Ūnija, 2006.g.
Batliner-Europainstitut “Mazo valstu balva”, Zalcburga, Austrija, 2006.g.
Nīderlandes selekcionāru BulbRights BV tulpju šķirnei piešķirts vārds "President Vaira", 2006.g.
ASV-Baltijas fonda (USBF) balva par izcilu valsts vadību, Vašingtona, 2006.g.
Hannas Ārentes (Hannah Arendt) balva par politisko domāšanu, Brēmene, Vācija, 2005.g.
ASV Ebreju komitejas balva par "cilvēces nemainīgo vērtību aizstāvēšanu un Latvijas integrācijas virzīšanu Rietumu pasaulē", Ņujorka, 2005.g.
Amerikas Baltiešu brīvības līgas balva par izcilu brīvības ideālu aizstāvēšanu, Vašingtona, 2005.g.
Forbes Executive Women's Foruma balva “Trailblazer Award” , Ņujorka, 2005.g.
Kanādas Psihologu apvienības balva "Sievietes un psiholoģija" par ieguldījumu feminisma psiholoģijā, Sentdžonsa, Kanāda, 2004.g.
Monreālas Universitātes Eduarda Monpetit fonda balva, Kanāda, 2004.g.
Berlīnes Brīvās Universitātes zelta medaļa, Vācija, 2003.g.
Latvijas Kultūras ministrijas Folkloras Dižā balva, Rīga, 2003.g.
Džordžtaunas Universitātes zelta medaļa, Vašingtona, 2002.g.
Eiropas Zinātnes un Mākslas Akadēmijas balva un goda senatora un protektora tituls, Zalcburga, Austrija, 2001.g.
Amerikas Sasniegumu Akadēmijas Zelta diska balva (American Academy of Achievement Gold Plate Award), Londona, 2000.g.

Saņemtie valstu augstākie nopelnu ordeņi (kopš 1999.g.)

Makarios III ordenis ar lielo ķēdi, Kipras republika, 2007.g.
Augstākais Krizantēmas ordenis ar ķēdi, Japānas impērija, 2007.g.
Vissama Al Mohammadi ārkārtas šķiras ordenis ar ķēdi, Marokas karaliste, 2007.g.
Leopolda ordenis ar ķēdi, Beļģijas karaliste, 2007.g.
Luksemburgas Lielhercogistes Civilā un militārā nopelnu ordeņa "Adolphe de Nassau" Lielkrusts, 2006.g.
Apvienotās Karalistes Bāthas ordeņa Dāmas Lielais krusts (GCB), 2006.g.
Kvebekas Nacionālā Ordeņa virsniece, 2006.g.
Maltas "Xirka Gieh ir- Repubblika" ordenis, 2006.g.
Maskavas un visas Krievzemes Patriarhijas Svētās apustuļiem-pielīdzināmās-kņazienes Olgas Ordenis, I šķira, 2006.g.
Nīderlandes karalistes Lauvas ordeņa Lielais krusts ar ķēdi, 2006.g.
Ukrainas Kņaza Jaroslava Gudrā Ordenis ,I šķira, 2006.g.
Igaunijas Baltā krusta ordenis ar ķēdi, 2005.g.
Polijas Nopelnu ordeņa Komandiera krusts ar zvaigzni, 2005.g.
Zviedrijas Karaliskais Serafīma ordenis ar ķēdi, 2005.g.
Slovākijas Baltā dubultā krusta ordenis, 2005.g.
Spānijas karalistes Izabellas Katoliskās ordenis ar ķēdi un lenti, 2004.g.
Itālijas Lielkrusta ordenis (Grand Croce) ar lielo ķēdi, 2004.g.
Maltas Nacionālais nopelnu ordenis ar ķēdi un lenti, 2004.g.
Bulgārijas Stara Planina nopelnu ordenis ar lenti, 2003.g.
Portugāles Prinča Dom Enrikes Lielkrusta ordenis ar lielo ķēdi, 2003.g.
Vācijas Speciālās pakāpes Lielkrusta nopelnu ordenis, 2003.g.
Polijas Baltā Ērgļa nopelnu ordenis, 2003.g.
Slovēnijas Brīvības zelta ordenis, 2002.g.
Rumānijas Lielkrusta nopelnu ordenis ar ķēdi, 2001.g.
Francijas Goda Leģiona komandiera ordenis, I šķira, 2001.g.
Ungārijas Nopelnu krusts ar ķēdi, 2001.g.
Somijas Baltās Rozes Lielkrusta ordenis ar ķēdi, 2001.g.
Lietuvas Vitauta Dižā I šķiras ordenis ar ķēdi, 2001.g.
Grieķijas Pestītāja (Redempteur) Lielkrusta ordenis, 2000.g.
Norvēģijas karalistes Svētā Olava Lielkrusta ordenis, 2000.g.
Igaunijas Māras Zemes krusts, I šķira ar ķēdi, 2000.g.
Latvijas Triju zvaigžņu ordeņa Lielkrusta komandiere ar ķēdi, 1999.g

Goda doktora grādi (kopš 1991.gada)

Gandžas Valsts Universitātes Goda doktora grāds, Gandža, Azerbaidžāna, 2012.g.
Gruzijas Universitātes Goda doktora grāds, Tbilisi, Gruzija, 2011.g.
Jorkas  Universitātes Goda doktora grāds, Toronto, Kanāda, 2008.g.
Toronto  Universitātes Goda doktora grāds, Kanāda, 2008.g.
Dublinas Universitātes Trīsvienības (Triniti) koledžas  Goda doktora grāds, Īrija, 2007.g.
Dalhausas (Dalhousie) Universitātes Goda doktora grāds, Halifaksa, Kanāda, 2007.g.
Dienvidu Dānijas Universitātes Goda doktora grāds, Odense, Dānija, 2007.g.
Ljēžas (Liege) Universitātes Goda doktora grāds un medaļa, Beļģija, 2006.g.
Otavas Universitātes Goda doktora grāds un lente, Kanāda, 2006.g.
Erevānas Valsts Universitātes Goda doktora grāds, Armēnija, 2005.g.
Tbilisi Valsts Universitātes Goda doktora grāds, Grūzija, 2005.g.
Baku Valsts Universitātes Goda doktora grāds, Azerbaižāna, 2005.g.
Eirāzijas Nacionālās Universitātes Goda doktora grāds, Astana, Kazakstāna, 2004.g.
Makgila (McGill) Universitātes Zinātņu Goda doktora grāds (Dr.sci.h.c.), Monreāla, Kanāda, 2002.g.
Vitautas Magnus Universitātes Goda doktora grāds, Kauņa, Lietuva, 2002.g.
Latvijas Universitātes Goda doktora grāds, Rīga, Latvija, 2000.g.
Toronto Viktorijas Universitātes Goda doktora grāds (Doctor of Sacred Letters), Kanāda, 2000.g.
Karalienes Universitāte, Kingstona, Kanāda, 1991.g.

Vairas Vīķes-Freibergas grāmatas

Trejādās saules: V. Mitoloģiskā saule (ISBN 978-9984-33-419-6). 488 lpp. Rīga: Pētergailis, 2016.
Trejādās saules: IV. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule (ISBN 978-9984-33-323-6). 248 lpp. Rīga: Pētergailis, 2011.
Kultūra un latvietība (ISBN 978-9984-505-93-6). 232 lpp. Rīga: Karogs, 2010
4 plus 4. Runas 1999-2007. Vaira Vīķe-Freiberga (ISBN 978-9984-33-210-9). 646 lpp. Rīga: Pētergailis, 2007.
Logique de la poésie: Structure et poétique des daïnas lettonnes. Vaira Vike-Freiberga. 299 lpp. William Blake and Co Edit, 2007.
Saules balsi.Vairas Vīķe-Freibergas kārtojums. (ISBN 9984-505-82-0). 151 lpp. Rīga: Karogs, 2005.
Trejādās saules: III. Meteoroloģiskā saule. Siltā saule. (ISBN 9984-505-71-5). 176 lpp. Rīga: Karogs, 2002.
Trejādās saules: II. Hronoloģiskā saule. (ISBN 9984-505-52-9). 296 lpp. Rīga: Karogs, 1999.
Trejādās saules: I. Kosmoloģiskā saule. (ISBN 9984-505-40-5). 240 lpp. Rīga: Karogs, 1997.
Pret straumi. Runas un raksti par latvietības tēmām 1968-1991. (ISBN 0-9693501-6-3). 256 lpp. Helios: Montreal, 1993; 2.izdevums. (ISBN 9984-505-25-1). Karogs: Rīga, 1995.
Dzintara kalnā. Apceres par latviešu tautas dziesmām. (ISBN 0-9693501-2-0) 193 lpp. Montreal: Helios, 1989; Pārstrādāts 2.izdevums (ISBN 5-405-00949-0). 179 lpp. Zvaigzne: Rīga, 1993.
Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs. [angļu valodā] Vaira Vīķis-Freibergs (red.). (ISBN 0-7735-0661-6). 371 lpp. Montreal & Kingston: McGill-Queen's University Press, 1989.
Saules dainas. Līdzautors Imants Freibergs. (ISBN 0-9693501-0-4). 266 lpp.Montreal: Helios, 1988. Pārstrādāts 2.izdevums (ISBN 5-85800-001-0). Grāmata: Rīga, 1991.
La fréquence lexicale au Québec. [Kvebekas leksikas biežuma vārdnīca, franču valodā] Vaira Vikis-Freibergs. Montréal: Presses de l'Université de Montréal, 1974. 

Biogrāfijas par Vairu Vīķi-Freibergu

Ausma Cimdiņa. Brīvības vārdā. (ISBN 9984-05-375-X). 245 lpp. Rīga: Jumava, 2001.

Tulkota krieviski, 2002.

Tulkota angliski [In the Name of Freedom], 2003.

Tulkota spāniski [En Nombre de la Libertad], 2007

Māris Čaklais. Izaicinājums. Pirmā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. (ISBN 9984-33-062-1). 370 lpp. Rīga: Pētergailis, 2003.

Nadine Vitols-Dixon. Le Parcours d’une Vie: Vaira Vīķe-Freiberga, Présidente de Lettonie. [Franču valodā]. (ISBN 9984-33-141-5). 191 lpp. Rīga: Pētergailis, 2005.

Tulkota somiski [Meripihkahelmi povella Latvian presidentti Vaira Vīķe-Freiberga]. 215 lpp., 2006.

Tulkota angliski [A Life’s Journey: Vaira Vīķe-Freiberga]. (ISBN 9984-33-174-1). 227 lpp., 2006. 

Tulkota itāliski [Il percorso di una vita: Vaira Vīķe-Freiberga, Presidente della Lettonia]. (ISBN 978-88-89999-19-6). 223. lpp. Florence (Firenze): Emmebi Edizoni Firenze, 2007.

Scientiae et Patriae: veltījums akadēmiķei profesorei Vairai Vīķei-Freibergai 75.dzimšanas dienā ( ISBN 978-9984-45-605-8). 448 lpp. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012.