Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita runa ārvalstu diplomātiskajam korpusam ikgadējā Jaungada pieņemšanā Rīgas pilī


alternative text

Ekselences!

Dārgie draugi!

Man ir liels prieks jūs visus sveikt šovakar Rīgas pilī, kā arī novēlēt veiksmīgu nākamo gadu un atkarībā no tā, kā jūs to vērtējat, arī nākamo desmitgadi. Nākamais ir Žurkas gads. Žurka ir gudrs un izturīgs radījums. Ceru, ka nākamais gads mums visiem nesīs pārticību un mieru.

Savā Jaungada uzrunā Latvijas tautai es vēlēju visiem cerību, ticību un pārliecību. Ticību saviem spēkiem, spējai uzlabot savus dzīves apstākļus un rast atbildes uz 21. gadsimta lielajiem jautājumiem. Cerību, ka mūsu sapņi piepildīsies; mums gan pirms tam jāiemācas sapņot gudri un par kopīgām lietām. Pārliecību par to, ka mūsu rīcība padarīs mūsu valsti labāku un mainīs pasauli.  Un, protams, vislielāko spēku – mīlestību.

To pašu, dārgie draugi, novēli arī jums, jo šis gads ir iesācies ar būtiskiem satricinājumiem. Mēs visi cieši sekojam līdzi saspringtajai situācijai Tuvajos Austrumos un pieminam Ukrainas Starptautisko aviolīniju 752. reisa pasažieru bojāeju. Ar dziļu līdzjūtību vērojam šausminošos skatus, kuros redzami Austrālijas degošie meži, un to degšana ir vēl viens spilgts apliecinājums cilvēka ietekmei uz to, kā mainās planētas klimats.

Mēs neticībā un ar nosodījumu klausāmies tajā, kā Krievija sagroza vēsturiskos faktus par II Pasaules karu. Ir grūti iedomāties, ka 75 gadus pēc II Pasaules kara beigām kāds varētu ar tik absurdiem apgalvojumiem noniecināt Poliju, kas ir mūsu sabiedrotais gan NATO, gan Eiropas Savienībā (ES), kā arī uzbrukt mums. Divu totalitāru režīmu starpā noslēgtā nelietīgā pakta rezultātā Latvija un tās kaimiņvalstis zaudēja savu neatkarību, tādēļ mūs dziļi aizskar mēģinājumi sagrozīt un melot par mūsu vēstures faktiskajiem notikumiem – notikumiem, kuru daudzie liecinieki joprojām ir starp mums.

Dārgie draugi!

Nākamnedēļ, 27. janvārī, tiks atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena, un es piedalīšos nacistiskās Vācijas Aušvicā–Birkenavā izveidotās koncentrācijas un nāves nometnes atbrīvošanas 75. gadadienas atceres pasākumos. Mēs godināsim bojā gājušos, taču mums ir arī jābūt modriem, lai nekavējoties pamanītu pazīmes, kas norāda uz totalitārisma ideju atdzimšanu mūsu iedzīvotāju vidū. Nedēļas sākumā es viesojos šeit pat Rīgā esošajā Žaņa Lipkes memoriālā, kur tikos ar skolēniem, lai pārrunātu to, kāda drosme ir nepieciešama, lai palīdzētu briesmās nonākušajiem līdzcilvēkiem, kādai drosmei ir jābūt, lai stātos pretī naidīgām ideoloģijām, kāda drosme ir nepieciešama, lai aizstāvētu savu valsti un veidu, kā dzīvojam.

Ekselences!

4. maijā apritēs 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas. Toreiz mums netrūka drosmes, pārliecības, cerības un ticības tam, ka mēs spējam piepildīt šo savu sapni. 10. februārī atzīmēsim 25. gadadienu, kopš Latvija kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti un apliecināja savu apņemšanos aizstāvēt Eiropas kopējās vērtības – demokrātiskumu, cilvēktiesības un tiesiskumu. Arī mūsdienās mums aktīvi jāturpina aizstāvēt savas pamatbrīvības kopā ar mūsu Eiropas un transatlantiskajiem partneriem un sabiedrotajiem.

Pagājušajā decembrī, piedaloties Londonā notiekošajā NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmē, Latvijas vārdā vēlreiz apliecināju mūsu gatavību nodrošināt pienācīgu finansējumu aizsardzības vajadzībām. Nepieciešamība pēc augstākām aizsardzības spējām un plašākas sadarbības starp Eiropas valstīm turpina pieaugt, un mēs esam ļoti pateicīgi NATO karavīriem par klātbūtni mūsu valstī Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sastāvā, kā arī gaisa telpas patrulēšanas programmas ietvaros.

Jaunais gads iesākās arī ar Eiropas Savienības vadības maiņu. Vēlos pateikties Somijai par labi noorganizēto un novadīto prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2019. gada otrajā pusē, kā arī novēlēt Horvātijai (un 2020. gada otrajā pusē arī Vācijai) iespējami veiksmīgu ES Padomes darba vadīšanu. Ar Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājiem jau esmu ticies. Ar nepacietību gaidu arī iespēju uzrunāt Eiropas Parlamenta deputātus, ko esmu ieplānojis darīt šogad.

Dārgie draugi!

Mūsu valstu talantīgie mūziķi, mākslinieki un sportisti ir neizsīkstošs optimisma un iedvesmas avots. Tādēļ es ar lielu nepacietību gaidu XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus, kas norisināsies šovasar, no 6. līdz 12. jūlijam, kā arī Vasaras olimpiskās spēles, kas no 24. jūlija līdz 9. augustam notiks Tokijā.

Šovakar jums priekšnesumu sniegs viens no slavenākajiem latviešu koriem – koris “Kamēr…”. Koris ir uzvarējis un guvis neskaitāmas godalgas dažādos starptautiskos konkursos. Koris ir Latvijas balss plašajā pasaulē, un es ceru, ka tā priekšnesums jums dos pacēlumu un iedvesmu. Pēc kora uzstāšanās mums būs iespēja kavēties interesantās, saviesīgās sarunās.

Noslēgumā vēlos apsveikt Īrijas vēstnieku ar kļūšanu par nākamo Diplomātiskā korpusa vecāko.

Liels jums paldies!

17.01.2020. Ikgadējā Jaungada pieņemšana ārvalstu diplomātiskajam korpusam pie Valsts prezidenta Egila Levita, piedalās Andra Levites kundze

Birkas:


Citas ziņas