Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna ikgadējā Vislatvijas lauksaimnieku konkursa “Sējējs 2019” noslēguma pasākumā


alternative text

Labdien, godājamie Latvijas zemkopji!

Godātie klātesošie!

Apsveicu jūs ar panākumiem jūsu darbā! Tie ir augsti novērtēti, un tāpēc mēs visi šodien te esam – gan lai jūs suminātu un pateiktos par jūsu veikumu, gan lai uz brīdi apstātos un distancēti no ikdienas pūliņiem paskatītos uz Latvijas lauku un zemkopības nākotnes perspektīvām.

Manuprāt, aizvien svarīgāk ir censties savlaicīgi saprast, kādas pārmaiņas Latvijas teritoriju un iedzīvotājus gaida nākotnē.

Viena lieta, piemēram, ir globālās klimata pārmaiņas, kas skar arī Latviju. Vismaz vidējā laika posmā mums būtu jārēķinās ar klimata maiņu, jo tas, protams, vistiešākā veidā ietekmē mūsu lauksaimniekus.

Otra lieta gan ir mūsu pašu ziņā, proti, vai lauksaimniecības produkcija, ko saražo Latvijā, tiek audzēta vairāk industriāli vai bioloģiski. Tieši ilgtermiņā ir ļoti svarīgi, lai būtu līdzsvars starp ekonomiski izdevīgo produktivitāti un to, ka mēs cenšamies būt zaļa valsts. Un zaļa valsts nozīmē arī bioloģiski orientētu lauksaimniecību, kas ražo produkciju ne tikai individuālā veidā, bet, protams, arī industriālā. Es domāju, ka tā arī ir mūsu niša, un, kā es saprotu, tā ir arī valsts politika šo nozari veicināt.

Patlaban mēs redzam jautājumus par laukiem kopumā – par lauku centriem un par apdzīvotām vietām. Beidzamajos gadu desmitos daudz vietu ir pazudušas no kartes, un jautājums par to, vai mēs turpmāk, attīstot visus laukus kopumā (un zemkopība ir lauku galvenais punkts, kas satur laukus kopā), arī mēģināsim noturēt šīs lietas, jo es domāju, ka tas ir latviešu mentalitātē, proti, lauki ir tie, kas baro latviešus ne tikai fiziskā, bet arī garīgā nozīmē. Un tādēļ neatkarīgi no tā, cik lielu daļu no iekšzemes kopprodukta dod zemkopība un lauksaimniecība, ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs paturētu savu latvisko identitāti.

Protams, tagad un arī turpmāk arvien vairāk laukos dzīvos un strādās cilvēki, kuri nodarbojas arī ar citām profesijām, taču zemkopība, kā jau es teicu, ir latviešu mentalitātes centrā. Tā ir 1000 gadu ilga tradīcija, un mūsu valsts pastāv, lai šo identitāti koptu. Arī mūsu zemkopības politikā kā viens no aspektiem ienāk šis identitātes jautājums. Tādēļ es ļoti pateicos visas valsts vārdā tiem latviešu zemniekiem, kuri kopj laukus, kuri dod savu pienesumu mūsu ekonomikai un veido to, ko mēs saucam par mūsu latvisko identitāti.

Šodien mēs esam šeit, lai godinātu tos, kuri uzvarējuši tradicionālajā konkursā “Sējējs 2019”, kas notiek jau 26 gadus. Es pateicos gan esošajam zemkopības ministram, gan viņa priekšgājējiem par šīs tradīcijas izkopšanu, jo, kā jau teicu, identitāte ir saistīta ne tikai ar to, kas mēs esam, bet arī ar mūsu tradīcijām un vēsturi. Un pie mūsu vēstures jau 26 gadus atjaunotajā Latvijā pieder šis konkurss “Sējējs”. Sirsnīgu sveicu konkursa uzvarētājus!

01.11.2019. Valsts prezidents Egils Levits uzrunā ikgadējā Vislatvijas lauksaimnieku konkursa “Sējējs 2019” noslēguma pasākuma dalībniekus

Birkas:


Citas ziņas