Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas eksportējošo uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā “The Red Jackets” Valmieras Drāmas teātrī


alternative text

Labdien, dārgie draugi!

Dārgie Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma dalībnieki! Man ir tas gods sveikt jūs kā vienas no Eiropas Savienības ekonomiski visstraujāk augošās Valsts prezidentam.

Latvija pieder pie trim ekonomiski visstraujāk augošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas ir redzams visur. Tas ir redzams, protams, Latvijā, bet tas ir redzams arī Eiropā. Kādēļ tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi tādēļ, lai mēs varētu izmantot iespējas, ko dod mūsu pašu valsts, un iespējas, ko mums dod Eiropas Savienība.

Pēc aptuveniem aprēķiniem 80–90 % no jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts legālās infrastruktūras ekonomikas jomā nosaka Eiropas Savienības tiesības. Šis apstāklis apziņā bieži vien nav pārāk redzams, taču Latvijas likumdošana nosaka 10–20 % no tā, ko jūs izmantojat kā legālo infrastruktūru. Tas nozīmē to, ka 80–90 % ir vienādi visās dalībvalstīs – gan Latvijā, gan Portugālē, gan Zviedrijā. Līdz ar to jautājums par investīciju un ražošanas vietu pāriet uz jautājumu, kur ir šīs atšķirības, salīdzinot ar citām valstīm.

Šeit šīs atšķirības var noteikt, ja to labi izmanto nacionālā likumdošana. Tātad nacionālā likumdošanā šajos lielajos rāmjos ir atstāta zināma telpa, kur to var noteikt. Un šeit arī notiek valstu savstarpējā konkurence par to, kurai valstij ir vislabākā uzņēmējdarbības vide. Man jāsaka, ka Latvijā pēc objektīviem rādītājiem šī likumdošana ir diezgan laba. Piemēram, nodokļu likumdošana ir tāda, ka mēs esam 3. vietā starp OECD valstīm. Tie ir objektīvi rādītāji. Subjektīvā ziņā vienmēr ir sajūta, ka nodokļi ir par daudz un nodokļu inspektori pārāk piekasīgi. Es domāju, ka nebūtu tāda cilvēka vai uzņēmēja, kurš teiktu: “O! Viņš paņēma tik maz nodokļu, un es esmu ļoti apmierināts.” Salīdzinot ar pieredzi citur, varam teikt, ka esam labā līmenī.

Tālāk ir pašvaldības līmenis, jo tieši pašvaldību dalība konkrētā situācijā, konkrētie lēmumi ietekmē uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc man jāsaka, ka ir prieks būt Valmierā, kas izmanto visas iespējas, ko dod pašvaldības autonomija, lai attīstītu uzņēmējdarbību un piesaistītu investīcijas.

Valmiera ir viena no visstraujāk augošajām vietām ārpus Rīgas. Arī demogrāfiskā ziņā, jo, ja lielākajā daļā Latvijas pilsētu, ieskaitot Rīgu, iedzīvotāju skaits samazinās, tad Valmiera šajā ziņā ir stabila. Līdz ar to varam teikt, ka Valmiera ir viena no čempionēm Latvijā. Tam pamatā ir gudra pašvaldības politika uzņēmējdarbības veicināšanai. Es tagad neieslīgšu tālāk sīkumos, ko nozīmē gudra politika gan Eiropas, gan Latvijas, gan pašvaldības līmeņos, bet es vienkārši konstatēju faktu, ka tā tas Valmierā ir. Tādēļ tā nav nejaušības, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Valmieras pilsētas pašvaldība ir konstatējusi, ka šeit ir pareizā vieta, kur rīkot šo forumu. Kādēļ tieši šo forumu? Jo pasaules latviešu uzņēmēji, kuri strādā dažādās valstīs gan Eiropā, gan ārpus Eiropas, ir saglabājuši un attīstījuši savas saites ar Latviju ne tikai kultūras, valodas un emocionālā ziņā, bet arī, izmantojot zināšanas par Latviju, ekonomiskās priekšrocības, ko dod Latvija salīdzinājumā ar citām valstīm.

Es varētu pievērsties arī kritiskajiem momentiem, proti, es varētu minēt, kur ir problemātiski punkti, kam vajadzētu pievērst uzmanību no valsts un pašvaldību puses. Es teiktu, ka kritiskie momenti varētu būt pārvaldes kompetence, pārvaldes profesionalitāte – kā piemēro šos principā pareizos un labos likumdošanas noteikumus. Pie tā tiek strādāts, bet tomēr jāpiestrādā vēl ir, it sevišķi pie civildienesta jautājumiem. Tāpēc arī civildienests ir manā interešu sfērā, lai tomēr tas netiktu pamests novārtā – civildienesta kompetenču attīstība.

Runājot par tiesu varu, par ko arī bieži sūdzas, man jāsaka – par tiesu sistēmu ir tā, ka priekšstats, kas rodas par ilgajiem tiesu procesiem, ir greizs. Šādi ilgie tiesas procesi ir ārkārtīgi mazs procents. Gandrīz visi tiesas procesi notiek ātri vai vidēji ātri, un šeit atkal ir objektīvi rādītāji. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par tiesu situāciju dalībvalstīs saka, ka mūsu tiesu darbības kvalitāte ir nedaudz augstāka par vidējo rādītāju. Šodien vēl 28 dalībvalstis, drīz būs 27 – tātad mēs atrodamies starp 10. un 14. vietu. Uz augšu no vidusmēra vispārējos radītājos. Daudzi nav tiesājušies Francijā, Spānijā vai Zviedrijā. Tur var redzēt, ko nozīmē tiesas ilgums. Tiesas procesa ilguma ziņā Latvijā šie procesi norit samērā ātri. Tāpēc jau saka, ka, atrodoties konkrētajā vidē un risinot konkrētās problēmas, mēs, protams, arī šo sāpi izsakām, taču salīdzinājumā mēs varam teikt, ka Latvija piedāvā pieklājīgu uzņēmējdarbības vidi visā Eiropas Savienības mērogā. Tas būtu arī jānovērtē un jāņem vērā, nevairoties no konkrētas un pamatotas kritikas izteikšanas par punktiem, kuros mēs varam veikt uzlabojumus.

Dārgie draugi!

Paldies, ka jūs visi esat šeit, ka jūs piedalāties vai interesējaties par Latvijas ekonomiku. Tas, ka uzņēmēji ir Latvijas ekonomikas motors un vilcējspēks, man šeit nav jāsaka, bet tā tas objektīvi arī ir. Un, pateicoties tieši Latvijas uzņēmēju darbībai, mums nebūtu tādas izaugsmes, kas ir viena no visstraujākajām Eiropas Savienībā beidzamos gados. Tas ir tādēļ, ka jūs un visi pārējie, kuri nav šajā zālē, ar savu uzņēmējdarbību vienā vai otrā veidā dodat pienesumu Latvijas ekonomikai, no kā iegūst visa sabiedrība un Latvijas valsts. Paldies, jums par to!

21.11.2019. Valsts prezidents Egils Levits piedalās Latvijas eksportējošo uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā “The Red Jackets” Valmieras Drāmas teātrī

Birkas:


Citas ziņas