Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Lībiešu svētkos Mazirbē 2019. gada 3. augustā


alternative text

Mīļie lībieši! Mīļie latvieši! Mīļie kolcinieki! Mīļie visi!

I

Man ir liels gods šeit būt un piedalīties Lībiešu svētkos jau otro reizi, ar 26 gadu starpību – es biju 1993. gadā, kad atklāja Lībiešu Tautas namu. Šodien izskatās, ka ir vēl vairāk cilvēku nekā toreiz. Katrā ziņā tas ir ļoti skaisti, ka jūs šodien esat šeit sapulcējušies lielā skaitā.

II

Kāpēc lībieši? Lībieši ir viena no piecām latviešu nācijas sākotnējām sastāvdaļām, kas ir atstājusi lielu ietekmi latviešu kultūrā un latviešu valodā, ko mēs parasti faktiski neapzināmies, mēs neatpazīstam, bet šī ietekme ir ļoti liela. Un tādēļ es arī priecājos, ka ir nodibināts Lībiešu institūts, kas nodarbojas ar divām lietām – vispirms, protams, lībiešu kultūras un vēstures izzināšana, attīstība, bet arī parādīšana pārējiem latviešiem, kāds ir lībiešu pienesums latviešu nācijai, latviešu kultūrai un latviešu valodai.

Lībieši ir vienīgā pamattauta, kas Latvijā ir, un tas uzliek arī īpašus pienākumus Latvijas valstij šo kultūras mantojumu saglabāt un veicināt. Protams, valsts to nevar izdarīt pašu lībiešu vietā, bet tā var veicināt to, ka šī kultūras mantojuma pārmantošana un saglabāšana notiek. Es domāju, ka Latvijas valsts to arī dara. Domāju arī, ka Kolkas pašvaldība ir tā pašvaldība, kurai šajā situācijā ir vislielākā atbildība. Kolkas pašvaldība ir ļoti pretimnākoša, un man šodien bija liels prieks iepazīties ar jūsu priekšnieku.

III

Es domāju, ka teritoriālo un izglītības reformu gaitā šis kulturālās identitātes jautājums ir jāņem vērā, ir jāsaglabā. Abām reformām būtu jānotiek tādā veidā, ka šī īpatnējā Latvijas vieta, šī piekraste saglabātu savu identitāti, savu vienreizējo raksturu. Vienreizējo raksturu ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā, jo lībieši šobrīd ir mazākā tauta Eiropā, kas katram lībietim uzliek lielāku pienākumu, jo, ja lībietis pats neko nedara, tad to viņa vietā neviens cits arī nedarīs. Tas ir īpašs pienākums katram nodarboties ar daudzām lietām, lai lībiešu tauta turpinātu pastāvēt un dotu valodu un kultūru tālāk.

Arī šī jaunatnes nometne, kur mācīja lībiešu valodu, ir ļoti svarīga, lai apgūtu vispārējos pamatus, un tad – varbūt vēl augstākas lībiešu valodas zināšanas. Tas viss pieder pie Latvijas kultūras, pie Latvijas kopējās nācijas kultūras.

IV

Lībieši kā neliela tauta, bet pamattauta ir minēta arī Satversmē, kur teikts, ka mūsu kopējā Latvijas identitāte balstās latviešu un lībiešu tradīcijās. Satversme arī pārtulkota lībiešu valodā. Man bija citāts, bet to lībiešu valodā tagad spontāni nevarēšu atkārtot. Bet jūs vienkārši palasiet Satversmi lībiešu valodā, ko izdevusi Tiesu namu aģentūra.

Liels paldies par to, ka esat šeit sapulcējušies, ka man ir iespēja šeit nofotografēties ar visiem trim koriem un būt jūsu vidū kopā ar jums. Paldies jums!

Birkas:


Citas ziņas