Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu asociācijas 25. gadadienas pasākumā


alternative text

Augsti godātais prezidenta kungs!

Godātie augstskolas darbinieki!

Augsti godājamais Šlokenberga kungs!

Man ir liels prieks un gods kopā ar jums šovakar piedalīties Rīgas Ekonomikas augstskolas dibināšanas 25. gadadienas svinībās.

Iesākumā vēlos pateikties visiem klātesošajiem un citās Baltijas jūras reģiona valstīs esošajiem speciālistiem, kuri palīdzēja vērt Rīgas Ekonomikas augstskolas durvis Rīgā un ik dienu nepagurstoši strādā, lai padarītu šo mācību iestādi par izcilu studiju vietu.

Klātesošo, Baltijas valstīs un pārējā pasaulē izkaisīto, neskaitāmo augstskolas absolventu darbi runā paši par sevi – strādājot dažādās jomās, sākot no uzņēmējdarbības līdz valsts pārvaldei, politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām, jūs bagātināt gan jūsu valstis, gan to iedzīvotājus. Jums ir izdevies sasniegt to, ko savulaik novēlēja augstskolas dibinātājs Stefans Burenstams Linders, kurš uzsvēra, ka “ekonomikas un uzņēmējdarbības procesi ir jāplāno, atbildīgi izturoties pret plašākām sabiedrības interesēm”.

Godātie klātesošie!

Šovakar mēs svinam. Mēs kavēsimies atmiņās un pārrunāsim dzīves izvēles. Mēs izteiksim atzinību čakli padarītam darbam un priecāsimies par augstiem panākumiem, taču mums ir arī jādomā par to, ko nesīs rītdiena. Līdzīgi kā toreiz, trauksmainajos deviņdesmitajos, kad panākumu pamatā bija cilvēku spēja ieskatīties tālākā nākotnē un drosme, arī mūsdienās, kad pie durvīm jau klauvē nākamais cilvēces vēstures posms jeb t. s. “ceturtais industrializācijas vilnis”, mums ir jābūt spējīgiem noformulēt skaidrus ilgtermiņa plānus un uzdevumus.

Tehniskā progresa ietekmē visā pasaulē notiek plašas pārmaiņas, kuras bez izņēmumiem skar visas valstis un to iedzīvotājus. Mēs pat vēl nespējam apjaust nākotnē sagaidāmo uzdevumu mērogus un sarežģītību.

Nav šaubu, ka digitalizācija ir nesusi neskaitāmus ieguvumus cilvēcei. Mūra likumā norādītajos tempos ik gadu augošās skaitļošanas jaudas jau vairs nav cilvēka prātam aptveramas. Pirms nedēļas (23. oktobrī) uzņēmums “Google” paziņoja par izrāvienu kvantu skaitļošanas jomā. Uzņēmuma jaunais kvantu dators 200 sekundēs izdarīja aprēķinus, kuru veikšanai pasaules šobrīd ātrākajam augstas jaudas datoram būtu nepieciešami 10 000 gadu.

Taisnība – nekad agrāk cilvēce nav dzīvojusi tādā pārticībā kā šobrīd. Dzīves apstākļus ir būtiski atvieglojis tas, ka arvien vairāk mūsu pienākumus veic mašīnas un arvien vairāk procesu tiek automatizēti. Pasaule ir labāk apgādāta ar pārtiku un mazāk cieš no nabadzības, pēdējo simt gadu laikā ir divkāršojies dzīves ilgums, kvalitatīvāka medicīniskā aprūpe ir mazinājusi bērnu mirstības rādītājus, bet lasīt un rakstītprasme ir paaugstinājusi izglītotības līmeni – mēs mazāk karojam un esam krietni brīvāki. Šie sasniegumi nebūtu iedomājami bez tehniskiem uzlabojumiem un jaunievedumiem.

Taču, godātie kolēģi, šiem tehniskajiem izgudrojumiem ir sekas – gan apzinātas, gan neapzinātas. Ļaujiet man minēt dažas no tām. Sociālie tīkli tika veidoti, lai satuvinātu mūs, bet tā vietā sabiedrība ir kļuvusi noslāņotāka un arvien vairāk atbalsta galējus uzskatus – iedzīvotāji ir noslēgušies savu uzskatu pasaulē. Nekad cilvēces pastāvēšanas vēsturē zināšanas un informācija nav bijušas tik pieejamas, bet to vērtīgums ir smagi krities, un mūsdienās jau ir grūti saprast, kas ir kas, jo “nekas nav līdz galam skaidrs, un būt var jebkas”. Daudziem jauni tehniskie risinājumi ir pavēruši peļņas iespējas, bet plaisa starp bagātajiem, kuri turpina strauji vairot savu kapitālu, un nabagajiem, kuri viņiem netiek līdz, turpina augt.

Jauna virtuālā pasaule ienes krasas pārmaiņas mūsu ekonomiskajā un sociālajā struktūrā, rada jautājumus par to, kā darbs un uzņēmējdarbība izskatīsies nākotnē, liek apgūt jaunas iemaņas un mainīt mācīšanās metodes. Tehniskajam progresam paātrinoties, pieaug arī tā radītais spiediens un ar to saistīto neatrisināto jautājumu skaits.

Taču visbūtiskāk sekas, ko rada tehniskā augšupeja, izpaužas kā mūsu neatkarības un brīvības apdraudējums. Demokrātiskās valstis mūsdienās turas uz kopīgām vērtībām, kas atbalsta un par kurām iestājas šo valstu iedzīvotāji. Visa pamatā ir pilsoniski aktīvi iedzīvotāji. Iedzīvotāji uztic pārvaldes iestādēm tiesības darboties viņu vārdā un interesēs. Iedzīvotāji seko līdzi valsts pārvaldes darbībām dažādos informācijas kanālos, kritiski analizē uzzināto un lemj, par ko balsot nākamajās vēlēšanās. Tehnoloģiju attīstības laikmetā šis process var kļūt tendenciozs un tādējādi graut valstu liberāldemokrātiskos pamatus. Mūsdienu informācijas telpā kļūst grūtāk orientēties. Sēt šaubas un graut uzticēšanos ir vieglāk nekā uz kopējas izpratnes pamata panākt vienprātību sabiedrībai svarīgos jautājumos.

Ar šo vēlējos uzsvērt, ka iepriekšējās divās desmitgadēs vērojamā sajūsma par jauniem tehniskajiem izgudrojumiem ir manāmi noplakusi. Esmu pārliecināts, ka minētajiem šķēršļiem nevajadzētu atturēt mūs no tālākas virzības uz priekšu. Tieši otrādi – tiem vajadzētu būtiski mainīt mūsu attieksmi un idejas par to, kādā nākotnē mēs vēlamies dzīvot, sākot no mūsu pašu izturēšanās internetā un ārpus tā līdz pat uzņēmējdarbības formām, tiesiskumam, sabiedriski svarīgiem uzdevumiem un valsts pārvaldes iestāžu pārveidei.

Godātie klātesošie!

Kopš brīža, kad Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kuru vidū, protams, ir arī Latvija, izcīnīja savu neatkarību un atguva tiesības veidot brīvas un liberāli domājošas sabiedrības, kurās tiek cienīts tiesiskums, vārda brīvība un cilvēktiesības, ir pagājuši nepilni trīsdesmit gadi.

Šobrīd visas pasaules mērogā atkal varam vērot mēģinājumus apšaubīt demokrātiskā liberālisma un brīvās tirgus ekonomikas pamatus. Mums kopīgiem spēkiem ir jāstrādā, lai celtos ne tikai mūsu labklājība, bet arī tiktu pasargātas mūsu pamatbrīvības. Latvijai, kas ir maza valsts, ir būtiska priekšrocība – mēs spējam reaģēt ātrāk, radošāk. Salīdzinājumā ar daudz lielākām valstīm mums ir krietni vieglāk rast un pielietot jaunus risinājumus.

Arī šajā ziņā Rīgas Ekonomikas augstskola ir pierādījusi savu varēšanu. Savā 25 gadu pastāvēšanas laikā augstskola ir apliecinājusi, ka tajā ir progresīvi domājoši prāti, kas spēj rast novatoriskus risinājumus jaunām problēmām. Šeit kā dažus no piemēriem varam minēt augstskolas izveidoto Mediju centru vai mākslīgā intelekta studiju kursu. Ar katru gadu arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, vai cilvēks kontrolēs tehnoloģijas vai arī tehnoloģijas valdīs pār mums.

Godātie kolēģi!

Godātie Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventi!

Novēlu jums, kuri jau ir absolvējuši šo augstskolu, veiksmīgu sadarbību ar citiem sabiedrības pārstāvjiem, citam ar citu, kā arī ar jūsu pārstāvēto augstskolu, lai kopīgiem spēkiem jums izdotos rast veiksmīgus risinājumus mūsdienu trauksmainās pasaules radītajām problēmām. Ņemot vērā, ka nākotnē mūsu pasaule kļūs tikai trauksmaināka, mums ir jābūt gataviem jebkuriem pavērsieniem. Un, lai spētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, mums nāksies likt lietā visu savu izdomu. Tādēļ vēlos vēlreiz pateikties Rīgas Ekonomikas augstskolai par aktīvo līdzdalību pieminēto jautājumu risināšanā. Līdz šim esat paveikuši būtisku un vērā ņemamu darbu. Novēlu jums spēku šī darba tālākajā turpināšanā.

Liels jums paldies!

01.11.2019. Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu asociācijas organizēto “Prezidentu vakariņu” dalībniekus

Birkas:


Citas ziņas