Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Satversmes tiesas grāmatas “Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas” atvēršanā


alternative text

Dārgi kolēģi un draugi!

Man ir liels gods šodien apmeklēt Satversmes tiesu!

I

Mums ir svarīgi, ka ne tikai sabiedrības apziņā, bet arī juristu apziņā Satversme kļūtu “reljefāka no topogrāfiskā viedokļa”, un pie šī “reljefa” pieder tas, ka Latvijas Republika ir abstrakta, juridiska persona, kura darbojas (tieši, nevis nepastarpināti) caur saviem konstitucionālajiem orgāniem – Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas un Valsts kontroles.

Starp šiem orgāniem pastāv zināmas hierarhiskas attiecības, bet tajā pašā laikā tie darbojas nepastarpināti Latvijas Republikas kā juridiskas personas vārdā. Satversmes tiesa ir attīstījusi arī starpinstitucionālās lojalitātes principu, kā šie seši konstitucionālie orgāni mijiedarbojas.

Valsts teorijā šo konstitucionālo orgānu loma ir jāizceļ, tai skaitā kā minēja arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemeles kundze – budžeta procesā. Esmu to uzsvēris arī Ministru prezidentam un finanšu ministram.

II

No visiem konstitucionālajiem orgāniem visjaunākais ir Satversmes tiesa, kas tika dibināta 74 gadus pēc Satversmes spēkā stāšanās. Ar zināmu gandarījumu varu teikt, ka esmu izstrādājis pirmo Satversmes tiesas likumu, ko 1995./1996. gadā gan “apcirpa”, izņemot no Satversmes tiesas kompetences konstitucionālo sūdzību, ko vēlāk tomēr atjaunoja (2000./2001. gadā).

Satversmes tiesa pieder pie modernas valsts komplekta. Šis modernais valsts komplekts, protams, nav noslēdzies, ņemot vērā to, ka valsts kļūst arvien sarežģītāka un kompleksāka. Mēs patlaban diskutējam par vēl vienu konstitucionālo orgānu – tā būtu Valsts padome. Man gan jāsaka, ka tas ir deja vu, proti, kādas bija diskusijas par Satversmes tiesas nepieciešamību, tādas diskusijas patlaban ir dzirdamas par Valsts padomi. Domāju, ka modernai valstij (lai gan Latvija iedzīvotāju skaita ziņā ir maza valsts, tā ir tikpat moderna un attīstīta kā citas valstis) ir jārada viss, lai nodrošinātu šo augsto standartu. Pie tā pieder arī visu konstitucionālo orgānu komplekts.

III

Runājot par Satversmes tiesas grāmatu, es domāju, ka tas ir ļoti interesants un labs projekts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka Satversmes tiesa ir iezīmējusi Satversmē vairākus konstitucionālus momentus, ko es minēšu kontekstā tieši ar valsts nepārtrauktības doktrīnu, kas ir mūsu valsts tiesību pamatā.

Neatkarīgi no Satversmes tiesas es gribētu minēt trīs šādus momentus saistībā ar Satversmi, t. i., Latvijas Centrālās Padomes 1944. gada memorands, kur okupācijas apstākļos Latvijas pretestības kustības centrālā organizācija atsaucās uz Satversmi, un, tieši atsaucoties uz Satversmi, prasīja neatkarīgas un demokrātiskas valsts atjaunošanu. Es gribētu uzsvērt vārdu ‘demokrātiskas’, jo Latvijas valsts 1940. gada 17. jūnijā beidza savu neatkarīgo pastāvēšanu kā nedemokrātiska valsts, taču 1944. gadā Latvijas pretestības kustība prasīja neatkarīgas un demokrātiskas valsts atjaunošanu, balstoties Satversmē.

Tāpat ļoti interesants konstitucionālais moments ir 1948. gada senatoru atzinums trimdā par Latvijas valsts tālāko pastāvēšanu, arī balstoties Satversmē.

Un visbeidzot, protams, Latvijas valsts atjaunošana 1990./1991. gadā (juridiski noformēta 1990. gada 4. maijā) – valsts nepārtrauktības doktrīna tika ielikta arī tekstuāli Latvijas valsts pamatos. Tālāk to jau attīstīja Satversmes tiesa savā judikatūrā.

No daudziem spriedumiem šajā kontekstā es gribētu minēt īpaši 2010. gada 13. maija spriedumu par okupācijas laikā darbojošos Latvijas diplomātiskā dienesta darbību, ka tas tika atzīts, neraugoties uz Pavalstniecības likuma tekstu. Šis diplomātiskais dienests darbojās atbilstoši augstākam principam – Raison d'État principam. Līdz ar to principā ir vairāki momenti, kas no šī sprieduma izriet, un viens no tiem, ka teksts vienmēr ir jāredz principa kontekstā. Kolēģi tieši šo principa kontekstu redz. Otrkārt, ka tas leģitimēja arī šo diplomātisko dienestu un līdz ar to visu Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Šim sprieduma ir ārkārtīgi svarīga nozīme.

IV

Par šo grāmatu. Es domāju, ka tas ir ļoti labs un sirsnīgs projekts, jo Satversme ir kā teksts, kas, kā jau minēju un kā kolēģi uzsvēra, ir ietverts principu kontekstā. Teksts tiek saprasts kopā ar principiem, un Satversmes tiesa ir tieši tā, kas šos principus attīsta. Līdz ar to Satversme no teksta un no burtiem kļūst par “dzīvu instrumentu” (termins, ko lieto tiesību zinātnē), ko mēs esam pārņēmuši no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras. Tieši šis “dzīvais instruments” darbojas caur Satversmes tiesu, kā arī caur sabiedrības izpratni par Satversmi, un šajā sabiedrības izpratnē ir ļoti svarīgi, ka arī jaunie pilsoņi izprot, ko nozīmē Satversme.

Man jāsaka šie zīmējumi ir, kā juristi parasti domā, abstrakti, un tie nevizualizē, ko nozīmē Satversme, vienlīdzības princips vai citi Satversmes noteikumi, bet šeit parādās liels radošums, kā bērni un jaunieši jeb jaunie pilsoņi spēj vizualizēt šo tekstu. Es domāju tas ir ļoti bagātinoši arī juristiem, tādēļ es pateicos visiem tiem, kuri organizēja šīs grāmatas izdošanu, par ideju, par tās īstenošanu un arī par šo māksliniecisko devumu.

Valsts prezidents Egils Levits apmeklē Satversmes tiesu un piedalās grāmatas “Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas” atvēršanā

Birkas:


Citas ziņas