Valsts prezidents: Labdien, godājamie žurnālisti!
Jautājums: Prezidenta kungs, kādas kvalitātes Jūs sagaidāt no jaunajiem ministriem valdībā un, ja patiešām izdodas novest jau līdz balsojumam nākamceturtdien, vai Jums šķiet, ka šis laiks būs pietiekams, lai patiešām pārliecinātos, ka tie ir īstie cilvēki?
Valsts prezidents: Kritēriji ir visiem skaidri un labi zināmi. Šajos grūtajos laikos mums ir vajadzīgi profesionāli cilvēki, kas ir apveltīti ar spēju pieņemt lēmumus, arī nepopulārus lēmumus, virzīt tālāk strukturālās reformas medicīnā vai tiešām sagatavot likumprojektus Tieslietu ministrijā, vai precīzāk realizētu ārpolitikas pēctecību, kas ir Ārlietu ministrijā. Ministru prezidents informēja, ka konsultācijas ar partijām notiek. Šis ir ļoti rūpīgs process, jo lēmums ir jāpieņem mazākuma valdībai. Tai pašā laikā šiem ministriem ir jābūt tik kvalitatīviem, lai par to nobalsotu arī daļa no opozīcijas.
Jautājums: Prezidenta kungs, vai Jūs pārrunājāt ar premjeru ārlietu ministra kandidatūru un, ja viņu apstiprina, vai pirms tam vajadzētu ar Jums saskaņot?
Valsts prezidents: Latvija realizē vienotu ārpolitiku, kuru realizē gan Ārlietu ministrijā ārlietu ministrs, gan Valsts prezidents un arī valdības vadītājs, gan arī Saeimas spīkers. Tātad šeit galvenais ir pēctecība. Protams, ka mēs arī konsultēsimies, pirms šis ministrs tiks nosaukts.
Jautājums: Vai šodien jau tika minēts kāds konkrēts kandidāts?
Valsts prezidents: Pašlaik vēl ir konsultāciju process starp partijām, un prezidents gaida to, ka šis process pēc iespējas ātrāk beigsies.
Jautājums: Man jautājums abiem kungiem. Proti, vakar finanšu ministrs pauda tādu satraucošu informāciju par to, ka mums Latvijā ir problēmas ar finanšu disciplīnu. Vai Jūs arī kā prezidentu šī informācija satrauc un vai nebūtu beidzot laiks paziņot, kā mēs finanšu disciplīnu ievērosim, proti, samazināsim budžeta deficītu?
Valsts prezidents: Mēs neesam vēl izkļuvuši no tās ekonomikas lejupslīdes, kura sākās jau pirms pusotra gada. Finanšu disciplīna ir viens no galvenajiem instrumentiem, kā šo krīzi pārvarēt. Tas ir ikdienas jautājums, un tas nav kampaņu jautājums. Mums ir jātaupa katru dienu un visos resoros. Tā kā es domāju, ka Ministru prezidents jums pastāstīs, kādi ir tieši tie pasākumi un kādi ir valdības pasākumi, lai finanšu disciplīna būtu katra ierēdņa, katra atbildīgā ministra, jebkura valsts darbinieka ikdienas mērķis.
Ministru prezidents: Kas attiecas uz finansiālo disciplīnu, mēs zinām, ka mums ir starptautiskā aizdevuma programma, kas paredz noteiktus budžeta deficīta mērķus. Konkrēti pagājušogad maksimālais apjoms bija 10% no IKP, šogad – 8,5%. Kas attiecas uz pagājušo gadu, tad faktiskā izpilde ir pat labāka, nekā plānots. Atbilstoši Eiropas Savienības metodikai, budžeta deficīta līmenis pagājušajā gadā ir ap 9% no IKP. Precīzais skaitlis vēl tiek aprēķināts un precizēts. Cik noprotams, tad situācija ir labāka. Bet, protams, lai nodrošinātu arī šī gada budžeta deficītu pret mērķu izpildi, mums ir jāseko budžeta izdevumu daļai, tajā skaitā tam, kā tiek tērēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un, protams, ka tur būs vajadzīgi arī zināmi ierobežojumi. Attiecībā uz budžeta ieņēmumu daļu mēs redzam, ka pirmajā ceturksnī budžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts. Tā kā no ieņēmumu daļas budžets pildās.
Jautājums: Prezidenta kungs, kā Jūs vērtējat to, ka Kirgizstānas prezidenta Bakijeva dēls atrodas Latvijā un vai ir iespējams politiskais patvērums prezidentam Kurmanbekam Bakijevam Latvijā, ja šis jautājums tiks aktualizēts?
Valsts prezidents: Man nav tādas informācijas, ka prezidenta Bakijeva dēls atrastos Latvijā. Un šis jautājums par Kirgizstānas prezidenta iespējamo ierašanos Latvijā nav dienas kārtībā.
Jautājums: Mēs gribējām lūgt Jūsu viedokli par opozīcijas partiju izteikumiem un vēlmi nākt klajā ar priekšlikumiem, kas varētu būt pretrunā ar valdības izsludināto kursu, tai skaitā vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Kā Jūs vērtējat šo partiju rīcību?
Valsts prezidents: Jānodala divas lietas – partiju paziņojumi, par kuriem politisku atbildību nes pašas partijas, un valsts plāns ekonomisko grūtību periodā un tās saistībās, ko valsts ir uzņēmusies arī starptautiski. Protams, ja tiks pieņemti kādi likumi, kas būs pretrunā ar Latvijas valsts interesēm un arī traucēs Latvijas valstij ievērot tās starptautiskās saistības, tiks atgriezti atpakaļ Saeimā.
Jautājums: Premjera kungs, vai mazākumvaldība vispār ir spējīga nodrošināt šo finanšu disciplīnu arī Saeimā, ņemot vērā, ka Jums šobrīd nav vairākums Saeimā?
Ministru prezidents: Tieši tāpēc tajā brīdī, kad Tautas partija izlēma, ka nevēlas strādāt un pameta koalīciju, es izvedu konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai vienotos par atbalstu valdībai tajos jautājumos, kas ir svarīgi valsts finansiālās stabilitātes nodrošināšanā. Līdz šim tas ir izdevies, arī atsevišķi Tautas partijas mēģinājumi virzīt populistiskus lēmumus Saeimā tika apturēti. Protams, būs jāturpina konsultācijas ar opozīcijas partijām, lai šāda veida iespējamos lēmumus Saeima nepieņemtu. Tieši tāpēc šis bija viens no centrālajiem jautājumiem sarunās ar LPP/LC, kas balsojumā atbalstīja starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu, no kurienes izriet arī atbalsts tiem pasākumiem, kas ir nepieciešami šīs programmas nodrošināšanai.
