Valsts prezidenta uzruna:
"Cienījamie represētie un viņu radinieki! Visi tie, kas šodien esat atnākuši šeit, pie mūsu tautas brīvības simbola! Simbola, kurā mēs smeļamies spēku un nākam ikreiz, kad gribam pieminēt tos, kas ir cietuši.
1949.gads – Eiropa sāka celt savu nākotni pēc kara, sāka atjaunoties. Bet kas notiek Latvijā? Neskatoties uz to, ka ir bijis Baigais gads, ir bijis karš, daudzi cilvēki ir pametuši dzimteni, daudzi cilvēki jau ir izsūtīti pirmajās deportācijās, bet nepieciešams ir vēl. Svešajai, naidīgajai varai nav par maz. Vēl vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku tiek atrauti no savām mājām, no savas zemes, no savas tautas un aizsūtīti tālajā Sibīrijā. Kāpēc? Ar kādu mērķi? Kas tā ir par politiku? Un iemesls ir tikai viens – visos jūsos un visos tajos vairāk nekā 40 tūkstošos Latvijas valsts prātā un sirdī bija dzīva. Pat aizvedot cilvēkus tālu Sibīrija, Latvijas valsts palika tur, jūsu sirdīs un prātos, un atgriezās vēlāk šeit, Latvijā. Šis ir stāsts par to, cik mūsu tauta ir sīksta un izturīga un cik jūs visi daudz mīlat savu zemi, savu dzimteni un savu valsti.
Arī šodien, daudzus gadu desmitus vēlāk, mēs atkal esam šeit, lai pieminētu šo smago, traģisko vēsturi, lai izrādītu cieņu tiem, kas palika Sibīrijā, tiem, kas atgriezās, visiem tiem, kam mūsu valsts vienmēr ir svētā vietā. Es saku jums visiem paldies, ka esat šodien šeit, pie Brīvības pieminekļa, un gribu jums apsolīt – šīs ciešanas nekad netiks aizmirstas un jūsu paveiktais un izciestais vienmēr būs cieņā un godā Latvijas valstī.
Lai jums visiem laba veselība! Lai jums veicas! Lai Dievs svētī jūs! Lai Dievs svētī Latviju! "
