Egils Levits Iekšpolitika
Valsts prezidents tiekas ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu
31. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits, viesojoties Valsts kontrolē, noslēdza sarunu ciklu ar visiem valsts konstitucionālajiem orgāniem – Saeimu, Ministru kabinetu, Augstāko tiesu, Satversmes tiesu un Valsts kontroli.

Tikšanās laikā E. Levits un valsts kontroliere Elita Krūmiņa pārrunāja labas pārvaldības principus, jautājumus saistībā ar valsts budžeta efektīvu un caurspīdīgu pārvaldību, aktualitātes likumdošanas nozarē, kā arī Valsts kontroles darbu kopumā.

Pārrunājot valsts budžeta veidošanas procesu un izdevumu novirzīšanu valsts attīstībai, abas puses bija vienisprātis, ka, pārskatot praksi, kā tiek pārdalīti neizlietotie līdzekļi, iespējams ietaupīt līdzekļus valsts prioritātēm. Tāpat sarunā tika uzsvērta nepieciešamība veidot līdzīgu attieksmi pret atbildību par pārkāpumiem privātajā un publiskajā sektorā.

“Esam gandarīti būt sadzirdēti visaugstākajā līmenī, un esam gatavi ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu un citām konstitucionālajām iestādēm piepildīt mūsu vērtības – atbildību, atklātību un attīstību ar jēgpilnu saturu Latvijas valsts nākotnei. Mēs turpināsim sekot un sniegt ieteikumus valsts pārvaldei tālredzīgai rīcībai ar publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā jautājumā par valsts budžeta veidošanas procesu. Tāpat mēs sagaidām, ka notiks reāls darbs pie tiesību normu kvalitātes uzlabošanas, it īpaši jautājumā par amatpersonu atbildību,” atzina E. Krūmiņa.

Sarunas noslēgumā E. Levits pateicās Valsts kontrolei par kvalitatīvo un efektīvo darbu, kas tiek novērtēts arī starptautiskā līmenī.

 

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Valsts kontroles darbiniekiem

Ļoti cienītā Krūmiņas kundze!

Ļoti godātie Valsts kontroles darbinieki!

Jūsu ir daudz, taču ne Latvijas mērogam, un tas nozīmē, ka uz jūs pleciem gulstas liela atbildība un darbs, lai izkontrolētu visu Latviju. Izkontrolētu – tas tā “tautas valodā”, bet jūsu darbs ir ārkārtīgi svarīgs, lai mūsu valsts varētu labi funkcionēt.

Es viesojos pie jums, jo Valsts kontrole ir viens no sešiem valsts konstitucionālajiem orgāniem, kas ir: Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Valsts kontrole. Septītais valsts orgāns, kas ir īpatnējs mūsu konstitucionālajā sistēmā, ir pilsoņu kopums. Katrs no šiem valsts orgāniem veic daļu no valsts funkcijām, un visas valsts funkcijas un uzdevumi ir sadalīti starp šiem septiņiem orgāniem. Nav citu funkciju un kompetenču kā tikai tās, kas ir katram no šiem septiņiem valsts orgāniem. Protams, tālāk ir pakārtotas valsts pārvaldes iestādes, kas ir padotas Ministru kabinetam saskaņā ar Satversmes 58. pantu. Tad ir patstāvīgās iestādes, kas arī ir valsts pārvaldes iestādes, bet nav padotas Ministru kabinetam. Taču visa valsts vara ir sadalīta starp šiem septiņiem konstitucionālajiem orgāniem.

Mūsu Satversmes tiesa ir attīstījusi vairākos spriedumos tā saucamo konstitucionālo orgānu savstarpējās lojalitātes principu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas nozīmē, ka visiem šiem sešiem (pilsoņu kopumu noliekot malā) valsts konstitucionālajiem orgāniem ir jāsadarbojas savā starpā, jādarbojas savās kompetencēs ar mērķi, lai valsts kopumā strādātu efektīvi un lai varētu izpildīt visas funkcijas, ko Satversme un likumi nosaka valstij.

Šajā kontekstā es gribētu minēt jūsu funkcijas, kas ir tieši saistītas ar labu pārvaldību. Labu pārvaldību kā virsjēdzienu, kas ir ietverts arī Satversmē. Laba pārvaldība ir viens no tiem principiem, uz kā pamata funkcionē Latvijas valsts. Tas ir noteikts Satversmes ievadā. Jūsu funkcija ir tā, ka jūs pārbaudāt, vai valsts līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, pareizi, tiesiski, un jūs dodat savu slēdzienu par to. Ir ļoti svarīgi, ka Valsts kontrole dod rekomendācijas, nevis nosaka, kā vajag būt. Jūs atrodat trūkumus un dodat rekomendācijas. Tieši šis rekomendējošais raksturs Valsts kontrolē ir tas, kas ir raksturīgs demokrātiskām valstīm, jo, dodot rekomendācijas, bet nepārņemot funkcijas, jūs faktiski respektējat arī pārējo valsts konstitucionālo orgānu darbību. Jūs, protams, dodat šīs rekomendācijas, bet vienlaikus no valsts konstitucionālo orgānu savstarpējās lojalitātes principa izriet arī tas, ka pārējiem ir jāievēro šīs rekomendācijas. Tas nozīmē, ka šīs rekomendācijas ir jāpieņem, kā saka, viens pret vienu jeb ir jāsniedz argumentēti priekšlikumi, kādēļ mēs to nepārņemam, kādēļ domājam, ka tas ir citādāk. Tas ir dialogs starp Valsts kontroli un pārējām valsts pārvaldes iestādēm. Tas ir raksturīgi mūsu Satversmei un ikvienai demokrātiskas valsts Valsts kontroles iestādei, tai skaitā Eiropas Revīzijas palātai, kas strādā Luksemburgā.

Valsts kontrole izpilda ļoti svarīgu funkciju, ko ir ievērojusi arī sabiedrība. Un man jāsaka, ka tādēļ Valsts kontrole nepilda politisku funkciju. Šeit ir atšķirības starp Valsts kontroli starpkaru periodā un tagad, atjaunotajā Latvijā. Starpkaru periodā valsts kontrolieris bija Ministru kabineta loceklis, un, mainoties Ministru kabinetam, mainījās arī valsts kontrolieris. Tas bija īpaša veida ministrs, politiska amatpersona. Nu jau ilgu laiku ir nostiprinājusies doma, ka Valsts kontrolei nav jābūt politiskai iestādei. Tai jābūt apolitiskai iestādei, kas darbojas saskaņā ar likumu, un tā kompetences ietvaros mēģina padarīt efektīvu valsts darbību. Proti, no malas, no apolitiskām pozīcijām, bet dodot rekomendācijas.

Tas ir arī novērtēts sabiedrībā, un man jāsaka, ja skatās dažādu valsts konstitucionālo orgānu, ja varētu teikt, popularitāti vai reitingu sabiedrības acīs, tad Valsts kontrolei tas ir viens no augstākajiem. To gan nenopelna tāpat. To nopelna ar labu darbu, un tādēļ to, ko Krūmiņas kundze minēja (Valsts kontrole guvusi starptautisku atzinību), nemaz nav tik vienkārši nopelnīt. Tas ir arī šī efektīvā darba rezultāts. Jūs darbojaties, lai visas valsts iestādes strādātu efektīvi, taču arī jūs paši strādājat efektīvi, lai panāktu to, kā darbojas valsts.

Noslēgumā es gribētu apsveikt valsts kontrolieri ar augsto apbalvojumu (Triju Zvaigžņu ordeni), kas tiks pasniegts valsts svētkos, 18. novembrī. Tas nešaubīgi norāda uz Krūmiņas kundzes darbu un viņas autoritāti, bet vienlaikus, protams, Krūmiņas kundze nevar šādu darbu paveikt viena bez jums visiem. Tādēļ šis apbalvojums netiešā veidā ir visam Valsts kontroles kolektīvam.

Vēlreiz paldies par šo iespēju būt šeit kopā ar jums. Ar šo esmu noslēdzis visu valsts konstitucionālo orgānu oficiālu apmeklējumu sēriju. Protams, esmu šeit bijis jau daudzkārt, jo mēs esam sadarbojušies jau iepriekš, bet es domāju, ka ir svarīgi demonstrēt sabiedrībai, ka seši valsts konstitucionālie orgāni darbojas un sadarbojas savā starpā.

Liels paldies jums!

31.10.2019. Valsts prezidents Egils Levits tiekas ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu